Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Āraišu dzirnavu dvēsele – Martas vīramāte
«Atceros, kā, pirmo reizi atbraucot šurp, pie sevis nodomāju – cik skaisti! Nekur citur Latvijā neko tādu nebiju redzējusi,» sarunā ar PDz atminas dziedātāja Marta Ritova. Pirmo reizi viņa uz Āraišu dzirnavām devusies, lai uzstātos ar koncertu.
«Šajā vietā arī iepazinos ar savu vīru, te mēs vēlāk saderinājāmies un apprecējāmies,» smaidot atklāj Marta. 2014. gada 6. septembrī viņa mija laulības gredzenus ar Raimondu Cipi, un nu abi ir vecāki trīs brašiem dēliem.
«Viņi ir jau sestā paaudze, kas šeit dzīvo. Mēs te braucam gandrīz katras brīvdienas. Āraišu dzirnavas mums ir kā lauku mājas. Tepat līdzās ir Žagarklans, tādēļ bijām šeit bieži viesi arī ziemā un baudījām slēpošanas priekus. Šajā ziemā te bija neticami skaisti – visapkārt baltas sniega kupenas, un dzirnavas izskatījās kā no pasakas,» stāsta Marta.
Dziedātāja uzsver – galveno rūpi par Āraišu dzirnavām uzņēmusies vīramāte Vineta Cipe.
«Mēs te nesaimniekojam, tik vien kā nopļaujam zāli, un mazie omei palīdz siltumnīcu darbos. Viss, kas te redzams, ir milzīgs vīramātes darbs vairāku gadu garumā. Lai gan dzirnavas pieder Gaujas Nacionālajam parkam, vīramātei jau vairākus gadus ar to ir noslēgts sadarbības līgums. Viņa te dara visu – sagaida viesus, ved tūristus ekskursijā, organizē atrakcijas jaunajiem pāriem, kas te bieži piestāj,» stāsta Marta. Šajā gadā Āraišu dzirnavās laulības gredzenus mijuši jau trīs pāri. «
Sestdienas un svētdienas man ir darbdienas. Te visu laiku kādam jādežurē, jo regulāri brauc cilvēki un uzdod dažādus jautājumus par dzirnavām. Ar katru jāaprunājas, jāparāda,» PDz atklāj Vineta.
«Man ir brīnišķīga vedekliņa,» dziedātāju slavē vīramāte un priecājas – mazbērni ir lieli palīgi darbos. «Visiem trim mazdēliem doti spēcīgi latviešu vārdi: Indriķis, Pēteris un Alberts. Pēcītis man ir liels palīgs darbos siltumnīcā, kuras mums ir divas. Viņš aug par kārtīgu dārznieku, jo interesējas par visu, kas aug siltumnīcā.
Ļoti strādīgs bērns, kas vienmēr piesakās: «Ome, es tev palīdzēšu! Kas man jādara?» Indriķis savukārt ir jaunais gids dzirnavās – droši sagaida viesus un izstāsta tik, cik pats zina. Ja ir kādi īpaši jautājumi, saka: «Pasaukšu omi!» Ar lielu interesi vēroju arī, kā aug mazais Alberts. Priecājos, ka mazbērni tā iesaistās mūsu dzīvē,» saka viņa.
Pirtiņa gan pašiem, gan ciemiņiem
«Daudzi, kas te atbrauca, prasīja – vai te ir iespējams palikt arī pa nakti. Tādēļ pērn vīramāte kopā ar vīra māsu izremontēja dzirnavu pakājē pirtiņu, kur nu ikviens var nakšņot,» stāsta dziedātāja.
«Mēs šo pirti būvējām paši sev, un esam jau divreiz nomainījuši krāsni. Pirms diviem gadiem tika nomainīts jumts, ir uzliktas jaunas lāviņas. Kopš pagājušās vasaras šo vietu piedāvājam arī interneta platformā AirBnb. Pirmajā stāvā var palikt divi cilvēki, otrajā – četri. Līdzās ir dīķis, kur var peldēties, un karstais āra kubls, no kura paveras skaists skats uz dzirnavām, kas naktī ir izgaismotas,» stāsta Vineta. Viena nakts sešiem cilvēkiem maksā 100 eiro, arī bez nakšņošanas par atsevišķu samaksu var izmantot pirti un kublu.
«Pateicoties kovidam, ir sajūta, ka cilvēki attiecībā uz ceļošanas vēlmēm ir mazliet nomierinājušies un atgriezušies pie vienkāršām lietām – piknikiem pie dabas, nakšņošanas īstā lauku mājā ar sauso tualeti ārā,» novērojusi Marta. Kad pirts namiņā viesu nav, to labprāt izmanto dziedātājas ģimene.
«Ar mazajiem regulāri cenšamies iet pirtī,» saka viņa. Dažas dienas pirms Jāņiem Marta Āraišu dzirnavās ieplānojusi īpašu koncertu. Ja tas gūs atsaucību, Marta apņēmusies tādus rīkot vēl.
Vieta, kur tapušas filmas
Pie Āraišu dzirnavām savulaik uzņemtas daudzas slavenas latviešu filmas – Purva bridējs, Vella kalpi, Mērnieku laiki, Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Pirms trim gadiem režisors Andris Gauja šeit uzņēma filmu Nekas mūs neapturēs ar aktieriem Andri Keišu, Kristīni Nevarausku un Elzu Gauju galvenajās lomās.
«Viņi atbrauca pie mums aptuvenu gadu pirms filmas uzņemšanas sākuma un jautāja, vai varam izīrēt viņiem šo zemi.
Mēs piekritām un pat nenojautām, ka līdzās dzirnavām tiks radīta milzīga stikla māja bez pamatiem. Jūnijā uzbūvēja, bet augustā nojauca.
Vairāki cilvēki mums tolaik jautāja, vai šo māju var nopirkt,» atceras Vineta. «Kad mājas butaforija tika nojaukta, sapratām, ka šī vieta ir ideāli piemērota plašai terasei. Uzbūvējām to, un nu te ikviens var baudīt brīnišķīgus saulrietus. Šovasar plānojam terasei uzbūvēt arī jumtiņu, jo līdz šim te bija telts, un vējš to vairākkārt aiznesis pa gaisu,» stāsta viņa.
Laiks, kad Āraišu dzirnavas bija pārvērtušās par filmēšanas laukumu, īpašs izvērties arī stārķu ģimenei. «Uz elektrības staba līdzās dzirnavām jau gadiem dzīvo stārķu ģimene. Vasarā, kad te dzīvoja filmēšanas komanda, ar stārķu tēvu notika nelaime – viņu sabrauca mašīna. Mamma turpināja gaidīt viņu ligzdā, kur auklēja trīs mazuļus. Viņa vairākas dienas nelidoja pēc barības bērniem un sev, un barību putniem nolēma piegādāt filmēšanas komanda.
Zvanīju pat uz Jūrmalu, kur glābj putnus, un viņi man atbildēja – neko nevar darīt. Tā nu es pirku lielveikalā reņģes, un kinošņiki iemanījās tās uzmest augšā ligzdā. Kad stārķiem pienāca laiks doties uz siltajām zemēm, stārķu mamma ar diviem bērniem aizlidoja. Trešais palika pie mums un kā sunītis staigāja pakaļ, diņģējot zivis.
Bažījos – mīļā pasaulīt, kur mēs viņu liksim pa ziemu? Pēc nedēļas pēkšņi ieradās stārķu mamma, kārtīgi sadeva stārķēnam pa ausīm un kopā ar viņu aizlidoja prom,» atceras Vineta. «Šobrīd ligzdā ir divi stārķu mazuļi,» piebilst viņa.
Trakā vētra un zibens spēriens
«Šīs ir vienīgās dzirnavas Latvijā, kurās var reāli samalt graudus. Pie mums savulaik ir braukuši pat cilvēki no Lido, kas visu skatījās un mērīja, jo vēlējās, lai arī viņu dzirnavas grieztos, pateicoties vējam. Beigās viņi savējām uzlika motoriņu, jo darbināt ar vēju nav tik vienkārši.
Šobrīd Āraišu dzirnavu spārni ir uzlikti uz bremzes. Vējainākās dienās gan tā nav izturējusi, un spārni pēkšņi sākuši griezties.
Joprojām atceros 2005. gada 9. janvāra nakti, kad Latvijā plosījās traka vētra. Dzirnavu spārni griezās kā kafijas dzirnaviņas. Savā mūžā nebiju noskaitījusi tik daudzas Tēvreizes, jo baiļojos, ka spārni aizlidos pa gaisu…» stāsta Vineta.
Viens spārns toreiz tiešām arī aizlidojis, taču to veiksmīgi izdevās noķert. Satraucošs bijis arī kāds notikums 2004. gadā. «Zibens trāpīja vienā spārnā, sapluinot to lupatās. Viss, kas mājās bija pie elektrības vadiem, bija izmetams – televizori, datori… Kopš tās reizes līdzās vējdzirnavām uzstādīts zibensnovedējs.»
