«Varu atzīt – kā vecmāmiņa es nefunkcionēju, nevienu mazbērnu, un man viņi ir septiņi, nekad mūžā neesmu aizvedusi uz pulciņu, un tas ir rādītājs,» atklāta sarunā ar žurnālu IEVAS STĀSTI ir daudzbērnu mamma psiholoģe Diāna Zande. Viņa izaudzinājusi piecas atvases, bet mazbērnu dzīvē tik lielu lomu neuzņemas.
«Pirmkārt, tāpēc, ka nedzīvoju blakus, otrkārt, es strādāju, treškārt, man ir pāri 60 gadiem un es nogurstu. Gribu vakarā atpūsties,» saka Diāna. «Man patīk, ka pie manis atbrauc bērni un mazbērni, un esmu priecīga, kad viņi brauc projām. Un par to nejūtos vainīga. Tā vienkārši tas ir. Mēs dzīvojam un strādājam ilgāk par senčiem, un
šobrīd ir normāli, ka sieviete beidzot var padzīvot arī sev.
Taču es minu tikai savu piemēru, jo noteikti ir sievietes, kurām mazbērni piepilda dzīvi, un tas ir normāli, ja nāk dabiski un no sirds. Tas ir jauki, bet tā var nebūt. Īpaši, ja sievietei brieduma gados ir aktīvas partnerattiecības un darba dzīve, tad pieaugušie bērni sievietes dzīvē vairs nav galvenais. Svarīgākā esi pati, partneris, un patiesībā vērtīgākais, ko varam darīt savos 55, 65 un 75 gados, ir rūpēties, lai esam dzīves spējīgas, veselas, lai mums ir skaidrs saprāts un par mums priekšlaikus nav jārūpējas,» sapratusi viņa.
Diānas Zandes stāstu lasi ŠEIT:






























































































































































