Uz pils mūra cita virs citas stiepās sarkanu un baltu svecīšu rindas. Liesmiņas dega arī mūra pakājē. Pie pils bija sanākuši tūkstošiem cilvēku, tostarp ģimenes ar bērniem, kā arī sirmgalvji un jaunieši. Vieni nesa svecītes, citi – lāpas. Pa kādam centās arī iemūžināt fotogrāfijās vakaru.
Turpat zālienā dega lāpas, un no sarkanām un baltām svecītēm bija izlikta liela sirds.
Cilvēku jūras uz 11. novembra Krastmalu plūda no dažādām pusēm, gan no Valdemāra ielas, gan Vecrīgas. Daļa virzījās procesijā no Brīvības pieminekļa puses, pāri Doma laukumam.
Pie Latvijas Kara muzeja Vecrīgā apskatāma arī militārās tehnikas izstāde, kā arī dega piemiņas ugunskurs.
Prāvs pulks ļaužu bija sapulcējušies arī pie Brīvības pieminekļa, turot rokās lāpas un klausoties dziesmās. Pie Brīvības piminekļa notika brīvības cīnītāju godināšana, kam sekoja Lāpu gājiens līdz 11. novembra krastmalai.
Plkst. 19 Daugavā pie Akmens tilta tika palaists uguns plosts.
Svecīšu iedegšana pie pils mūra ir Atmodas laika tradīcija. Tā aizsākās 1988. gada 11. novembrī, kad pēc piemiņas brīža pie Brīvības pieminekļa ļaudis devās cauri Vecrīgai uz Daugavmalu nolikt svecītes.
Lāčplēša dienā piemin par Latvijas neatkarību kritušos karavīrus un atceras Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku Rīgā 1919. gada 11. novembrī.












































































































































































