Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kuri bijuši nozīmīgākie cilvēki tavā mūžā?
Vecāki, omīte un bērni. Daudzas manas bērnības vasaras pagāja Berģos, kur vecāki netālu no Juglas ezera īrēja istabiņu, un tas manās atmiņās ir skaists laiks. Vakaros gaidīju mammu, kad viņa brauca mājās no darba, gāju ar draudzenēm viņu sagaidīt, un tā bija pasakaina izjūta, kad atvērās autobusa durvis un izkāpa mans mīļais cilvēks.
Daudz emocionālu atmiņu man saistās ar Ventspils omīti, manas mammas mammu. Viņa mācīja man lasīt, un es jau piecos gados boksterēju un mācēju salikt kopā burtus. Sākumā kādu fragmentiņu izlasījām abas kopā, tad omīte deva laiku, lai viena pacīnos ar izlasīto, pēc tam man bija jāatbild sastrādātais tekstiņš. Lasīšana parasti notika pirms diendusas. Aizejot gulēt, ābece bija jānoliek uz palodzes, un, kamēr gulēju, atnāca rūķi, kas arī bija dzirdējuši, kā esmu sastrādājusi lasāmo gabaliņu, un tad lappusē, kuru biju lasījusi, atradās kāda naudiņa.
– Tev ir savi dzīves noteikumi?
Protams, bet nedomāju, ka tos vajadzētu skaļi izpaust. Tas, ko gribu pateikt, – es nekad neko neesmu darījusi aprēķina dēļ, un mans galvenais princips – nedari otram to, ko negribētu, lai man kāds izdara.
– Ar kuriem saviem veikumiem lepojies?
Skaļa lepošanās nav manā dabā, bet pirmais, ar ko es lepojos, protams, ir mani bērni. Bērni katrai sievietei ir viņas vislabākais darbs. Es lepojos ar dēlu. Jēkabs ir komponists un diriģents, raksta nopietno mūziku. Jēkaba skaņdarbus klausos un vērtēju diezgan emocionāli. Mani ļoti aizkustinājuši arī brīži, kad Jēkabs spēlē klavieres. Pati bērnu mūzikas skolā esmu beigusi klavieru klasi un zinu, cik piesitiens taustiņiem var būt dažāds. Es lepojos ar meitu. Marta Lovisa ir izvēlējusies savu ceļu, studē.
Tas būtu dīvaini, ja kāda sieviete ar kaut ko lepotos vairāk nekā ar saviem bērniem.
Nesen Teātra muzejā biju aicināta uz tikšanos ar skatītājiem Smiļģa kabinetā. Tās ir sarunas, ko vada profesors Jānis Siliņš. Viņš bija sameklējis fragmentus no manām jaunības izrādēm, ko parādīt. Pati tās nebiju redzējusi, un manās izjūtās bija palicis, ka tolaik ar kaut ko varbūt neesmu tikusi galā, bet man bija prieks, kad ieraudzīju savu Mariju Stjuarti, kuru spēlēju 1989. gadā. Tolaik kritika rakstīja, ka esmu pārāk jauna šai lomai, un manī palika nepadarīta darba izjūta, bet tagad, pēc trīsdesmit gadiem skatoties savu darbu, sapratu, ka varu lepoties ar to savu jauno pieredzi, ar kādu toreiz spēlēju šo sarežģīto lomu. Protams, ka vienmēr var labāk, bet, noskatoties vairākus fragmentus, man nebija kauns par savu veikumu.
– Kurā dzīves posmā gribētu atgriezties, ja būtu šāda iespēja?
Manos gados jau sāk novērtēt visu, kas dzīvē bijis, un es gribētu uz brīdi paviesoties jebkurā savas dzīves laikā. Visos ir bijis kaut kas labs un piedzīvotā vērts. Labprāt atgrieztos tajās Berģu vasarās, kad gājām uz ezeru, sagriezām kājas uz gliemežvākiem, bet tās ir rētas, kas nesāp.
– Ko no izdarītā visvairāk nožēlo?
Es drīzāk nožēloju to, ko neizdarīju. Kādā Baltijas pērles festivālā man iznāca saruna ar poļu režisoru Kšištofu Zanussi, un viņš teica, lai aizsūtu viņam fotogrāfijas no savām kino lomām.
Pēdējos gados nebiju neko nopietnu nospēlējusi un domāju, ka tik nozīmīgam režisoram nevaru sūtīt bildes no labu laiku iepriekš tapušiem darbiem. Es to neizdarīju un nožēloju.
Man bija trīs lomas, kuras gribēju nospēlēt teātrī, – Marija Stjuarte, Anna Kareņina un Kleopatra. Mariju Stjuarti nospēlēju, pie Annas Kareņinas netiku, Kleopatras iestudējuma nebija. Žēl, ka tās divas lomas nav bijis lemts nospēlēt.
– Vēlējums sev dzimšanas dienā.
Spēt uzturēt savas domas tīras, lai manā klātbūtnē apkārtējiem būtu patīkami.
- Jubilāres – aktrises Zanes jančevskas atbildes uz īpašajiem Mezgla jautājumiem, jubilāres mīkla un autogrāfs.
- Leģenda par ceļotāju un pētnieku Aleksandru Laimi.
- Erudīcijas testa LIELĀ ZIVE asprātīgie jautājumi un atbilžu varianti, kas izmantojami ne tikai copes starplaikos.
- Seko līdzi astrologa un astronoma Jura Kauliņa prognozei divām nedēļām!
- Muzeju apskatā – ko var uzzināt Jēkabpils vēstures muzejā.
- Turpinām ielūkoties Latvijas pilīs – šoreiz dodamies uz Svitenes muižu.
- Pievērs uzmanību – ABONĒ ĒRTĀK, izmantojot no žurnāla izgrieztu iemaksas orderi Latvijas Pastā! To atradīsi 52. lpp.!
- Risinot tradicionālās konkursa mīklas un sūtot SMS vai atsūtot anketu uz redakciju, ir iespēja piedalīties izlozē, lai laimētu naudas balvas!
