Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veldzējas jūrā
«Visa sāls ir tajā, ka atsakos no ūdens,» PDz sacīja Šeila Vanaga, piebilstot, ka tādēļ viņai runājot kalst mute. Modes dizainere, kas jau septiņus gadus ir veģetāriete, nodevās sausās badošanās kūrei.
«Šī ir maigāka par iepriekšējo sauso badošanos, kas bija pērn novembrī. Tad es ūdenim vispār nepieskāros un sapratu – tas tomēr ir mazliet šizofrēniski. Man vajadzīgs kaut minimāls komforts – nomazgāt seju. Bez tā ir traki,» atzīst Šeila. Šoreiz viņa badošanos apvienoja ar regulārām peldēm jūrā.
«Sausās badošanās laikā ieiet jūrā ir viegli, jo brīdī, kad vienas šūnas dedzina citas, ķermenī nepārtraukti ir patīkams siltums. Arī tagad esmu ceļā uz jūru – došos peldēties šodien jau otro reizi,» paziņoja viņa. «Vienā brīdī šķita, ka reāli vairs nevaru izturēt bez ūdens. Apsvēru pat domu pārtraukt sauso badošanos pēc sestās dienas. Taču tad atcerējos, ka es kaut ko vēl neesmu izmēģinājusi – neesmu izpeldējusies, iebāžot savu dredaino galvu jūrā. Kad sakarsusī galva tiek pilnībā iegremdēta ūdenī, iestājas nirvāna. Kas līdzīgs sprādzienam.»
Ar sauso badošanos cer uzveikt artrītu
Viņa šim izaicinājumam ļāvusies, lai uzlabotu veselību. «Es cīnos ar artrītu. Pagājušā gada pavasarī dabūju savu gripas porciju. Pieņemu, ka tā bija sparīgā jaunā veida gripa, pēc kuras saslimu ar artrītu. Un šāda badošanās ir iespēja, kā no tā tikt vaļā,» uzskata modes dizainere.
«Lai sāktu sauso badošanos, organisms ir jāsagatavo,» pamāca Šeila. «Lai attīrītu to, lietoju magnija sulfātu, tautā sauktu par rūgto sāli. Tas ir nopērkams aptiekās. Viens grams uz ķermeņa kilogramu, un no organisma tiek iztīrītas pat skolas laika kotletes. Turpmāko nedēļu dzēru tikai ūdeni,» stāsta viņa.
Šeila skaidro – sausās badošanās laikā organisms tiek atstāts bez iztikas līdzekļiem un esot spiests lietot savas tauku rezerves un bojātās šūnas.
«Notiek šūnu atjaunošanās process, ko sauc par autofāgiju. Tam ir pat zinātnisks pamatojums. 2016. gadā japāņu zinātnieka Jošinori Ohsumi atklājumi par autofāgiju pat saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Nav tā, ka es būtu sajukusi prātā,» teic dizainere. «Krievijā ir izveidota speciāla badošanās klīnika Altajā, kur padzīvot bez ēdiena un ūdens brauc cilvēki no visas pasaules. Nezinu, vai kāds ar to nodarbojas Latvijā. Kad to darīju pirmo reizi, neatradu nevienu, kas tam jau būtu gājis cauri.»
Enerģija plūst pāri malām
«Valda uzskats, ka cilvēks bez ūdens varot izdzīvot trīs dienas. Tā nav,» uzsver Šeila. Arī tas, ka sausās badošanās laikā jūtams bezspēks, esot mīts.
«Tieši otrādi! Septītajā dienā pamodos jau četros no rīta. Izgludināju vīram kreklu, pagatavoju viņam smūtiju un sešos izgrūdu ārā pa durvīm uz darbu. Septiņos biju pabeigusi meditatīvo ķīniešu praksi cigunā. Pulksten astoņos ķēros pie dārza darbiem – izveidoju spinātu dobītes. Pamanīju, ka ap vienpadsmitiem sola saulainu laiku, un divās stundās uzšuvu no dvieļiem maziņu halātiņu ar kapuci.
Lai tad, kad iznāku ārā no jūras ar viegli nosalušām rokām, ir kāds silts un ūdeni labi uzsūcošs apģērbs, ko uzmest plecos.
Gala rezultāts bija labs, tikai mazliet par īsu. Halātiņš šķita pārāk erotisks, tādēļ piešuvu klāt vēl pāris dvieļu,» stāsta Šeila.
Vienīgā reize, kad viņai badošanās laikā sabojājusies oma, bijusi tad, kad vīrs uzradies ar svaigu zemeņu kastīti. «Otrs nav spējīgs saprast, ko cilvēkam, kurš nedēļu neēd un nedzer, nozīmē svaigu zemeņu smarža. Bet citādi jau mans vīrs ir pieradis, ka Šeila ik pa brīdim ne ēd, ne dzer.»
Oža tik laba kā sunim
«Badošanās laikā notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas – sakārtojusies hormonālā sistēma, kas jau gadu kārtīgi nedarbojās. Tagad esmu kā astoņpadsmitgadīga meitene! Ir mainījusies āda, kas pēc peldēšanās ziemā tika sabojāta. Nu tā atkal ir skaista. Esmu atvadījusies no putekļu ērcītes, kas mani nomocīja gandrīz 16 gadu. Par lieko svaru pat nerunāsim. Es tiešām izskatos daudz labāk nekā pirms tam,» priecājas Šeila. Viņa apgalvo, ka uzlabojušās arī visas maņas: «Oža, dzirde, redze man šobrīd it tikpat laba kā manam sunim. Pat intuīcija ir uzlabojusies.»
No sausās badošanās fāzes viņa izies lēnām un uzmanīgi.
«Ap četriem pieciem rītā baudīšu pirmo ūdens malku. Ne vairāk par 50 gramiem, jo citādi var sākties tūska. Lai gan daudzus gadus nelietoju alkoholu, es atceros, kā tas iedarbojas. Atsākot dzert ūdeni, sajūta ir līdzīga. Pēc pirmajiem 50 gramiem ūdens noreibsti tā, it kā tukšā dūšā būtu izdzēris 200 gramus šņabja,» teic Šeila.
Savas pieredzes iedvesmota, modes dizainere jau sākusi apsvērt iespēju nākotnē palīdzēt citiem piedzīvot sausās badošanās kūri. «Bija cilvēki, kas jau tagad gribēja man pievienoties, taču vispirms visu gribēju izbaudīt tikai uz savas ādas. Septiņas dienas dzīvot bez ūdens varu ļaut sev, bet ne otram. Šobrīd uzkrāju pieredzi un eksperimentēju, lai vēlāk ar to dalītos. Gribu, lai tam visam ir kārtīgs pamats. Iespējams, cilvēkiem, kuriem ir kādas nepatikšanas ar veselību, tas varētu palīdzēt,» spriež viņa.
