Rīga +10°C 
Dombrovska tiek pie feinas iesaukas
Koncerta muzikālā vadītāja Zane Dombrovska komponistu Braunu atceras kā neapturamu un neparedzamu cilvēku. «Mēs iedvesmojamies no viņa nepieradinātības, mainības un dažreiz arī nešpetnuma,» saka Zane.
Brauns savējos mēdzis apveltīt ar trāpīgām iesaukām, un arī Dombrovska nav palikusi bešā. Kad viņai kā muzikālajai vadītājai reiz vajadzējis komponistam izstāstīt iecerēto, Brauns paklausījies un tad noteicis:
«Tā, un tagad šitie 40 kilogrami diktēs, kas man jādara!»
«Pēc tam diezgan ilgi mani teātrī sauca par 40 kilogramiem,» atklāj Dombrovska. Viņa uzsver, ka komponista palaidnībās nekad neesot bijis ļaunuma. «Viņš ļoti labi prata atšķirt, kad tā ir mīļa izāzēšana, kad – riebeklība. Mēs no viņa nepiedzīvojām riebeklības, tikai ārkārtīgi mīļu izāzēšanu,» bilst Zane.
Lūriņa vēl tagad atminas Brauna radošo garu
Režisorei Ditai Lūriņai-Eglienai komponistu savulaik iznācis iepazīt pavisam citā radošā vidē – viņa studijā, ierunājot reklāmas un animācijas filmas. «Es gan raustījos, gan apbrīnoju. Tas bija ļoti īpašs radošais gars, ko viņš sev nesa līdzi un kas ap viņu virmoja,» teic Lūriņa. Tieši šo sajūtu viņa vēlas atdzīvināt koncertā.
«Gribu dabūt to viņa brīvības garu un absolūto skatuves huligānu, kuram visu laiku vajag izšaut kaut ko nepareizu.
Tas pats ir saklausāms viņa mūzikā – var būt maiga dziesma, bet tur noteikti būs kāds ass akords, kas it kā nepiestāv, taču tieši tas to padara par Brauna mūziku. Viņš bija cilvēks, ap kuru gaisā virmoja neredzama elektrība, kas ik pa brīdim uzdzirksteļoja. Pārējiem tas nozīmēja, ka visu laiku jābūt kā kaķim gatavam lēcienam,» atklāj Dita.
Vaicāta, ko Brauns darītu, ja pats varētu būt klāt šajā koncertā, Lūriņa pārliecināta, ka skatītāju rindās viņš mierīgi nenosēdētu. «Viņš vienkārši izlīstu no kādas stalažas. Un, ja viņu nelaistu pie taustiņiem, pats ar saviem taustiņiem ierastos un iesistu akordu tā, kā tam jāskan pēc viņa prāta,» smej Lūriņa.
