Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pusdienlaikā, kopā ar kolēģi ejot garām Brīvības piemineklim, pamani Valsts Asinsdonoru centra autobusu.
Ieminies kolēģim, ka asinis ziedot ir cēla lieta.
Uzzini, ka viņš to dara regulāri. Un saņem pretjautājumu: vai tev ir līdzi ID karte vai pase?
Lepni paskaidro, ka tev vienmēr ir.
Saņem aicinājumu ziedot asinis. Tūlīt.
Mēģini paust vispārēju sajūsmu, lai nesaļimtu no bailēm. (Adatas! Nekad nav patikušas adatas, ja vien runa nav par adatu spilventiņu, jauko piemājas ezi vai dzeloņcūku zoodārzā.)
Abi ar kolēģi iekāpjat autobusā.
Uzzini, ka rindas nav. Saņem laipnu aicinājumu iedot pasi un nosaukt konta numuru.
Lepni paziņo, ka reiz jau esi to darījusi. (Uzzini no jaukās meitenes, ka pirms tieši 10 gadiem.)
Izdzirdi, ka kolēģim šī būs jau desmitā ziedošanas reize. Un būšot īpaša dāvana. Nokaunies.
Saņem anketu ar daudziem jautājumiem.
Samulsti pie jautājuma, vai tev ir bijis sekss par naudu. (Mēģini galvā izrēķināt, cik tu vīram varētu prasīt par katru… Fui, fui, nokaunies.)
Pajautā, vai būšana ārzemēs skaitās arī prāmis uz Stokholmu. Uzzini, ka skaitās.
Sagatavojies tam šausmīgi nepatīkamajam dūrienam pirkstā.
Tā vietā ar interesi vēro, kā tavu pirkstu ievieto dīvainā ierīcē. Gaidi, kad sāpēs. Nesāp.
Uzzini, ka holesterīnu nosaka ar lāzeru. Mēģini turēt muti ciet, lai gan no brīnumiem tā ir vaļā.
Uzzini, ka spiediens tev ir ideāls un vēnas arī. Un ka šodien būs daudz jādzer ūdens un tēja, bet no fiziskas slodzes un pirts jāizvairās.
Ieņem vietu uz zilā krēsla.
Klausies, kā kolēģis jau ķiķina ar smuko asinssūcēju.
Nolem, ka tev vairs nav jautājumu par to, kāpēc viņš tik bieži nodod asinis.
Paskaidro māsiņai, ka tu mēdz ģībt. Saņem vates pikuci ar ožamo spirtu. Un paskaidrojumu, ka tās ir franču smaržas.
Paosti. Saproti, ka nav vis.
Tikmēr jūti, ka dūriens jau ir izdarīts. Un saņem aicinājumu pastrādāt ar roku, kurā ielikts tas pūslītis. Stresa noņēmējs, vai?
Cītīgi pumpē. Sajūties tiešām svarīga.
Satiec otru māsiņu. Atceries, ka tieši pie viņas tu reiz noģībi. Saņem siltu smaidu un jautājumu, vai nevēlies ūdeni. Atbildi, ka vēlies.
Pavēro, kā kolēģis turpina koķetēt. Nolem neģībt.
Izdzirdi pīkstienu. Izrādās, process ir beidzies.
Saņem jauku maisiņu ar riekstiņiem. Un mazu, baltu lapiņu, ka tev pienākas vēl viena atvaļinājuma diena. Nespēj noticēt tādai laimei.
Sasniedzat darbu. Ar tādu vieglu dunoņu ausīs. Klusi noliecies slīpi uz atpūtas telpas zilā dīvāniņa.
Nožēlo, ka nepaņēmi to vatīti ar franču smaržām.
Pamosties no tālumā skanoša sauciena: Anna! Anna!
Ieraugi virs sevis visu savu kolēģu sejas. Un viņu uztrauktos skatienus.
Paskaidro, ka esi iestājusies donoru kustībā. Un tagad drusku atpūties.
Saņem kafijas krūzi no kolēģa, ar kuru kopā ziedojāt asinis. Ar skaistu uzrakstu: Es ziedoju asinis – ziedo arī tu. Un piebildi, ka savu desmitās reizes dāvanu viņš labprāt atdod tev.
Nolem, ka šī ir skaista diena. Par spīti faktam, ka tu tomēr atkal noģībi.
Tikai neraudāt! Tagad nē! Mājās! Vakarā! Vai vispār nemaz. Un pēc laika šitas būs jāatkārto! Ar franču smaržām vatītē, jaukajām māsiņām un apziņu, ka dari labu. Jo kādam tās lāses ir dzīvības cenā. Malacis, Anna! Bāc, vajadzēja tomēr ūdensizturīgo acu tušu likt. Vajadzēja!
