Angļu valodu nezina pat prezidenti
Ilga Kreituse, kura bija Saeimas spīkere no 1995. gada līdz 1996. gadam, sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» atzīst: «Laikā, kad biju Saeimas priekšsēdētāja, angļu valodu saziņā izmantojām, bet vienlaikus auditorijā vienmēr bija tulks, ja gadījumā kādam ar to bija problēmas. Parasti gan tādu nekad nebija. Attiecībā uz Mieriņas kundzi, manuprāt, mēs
pārāk daudz pievēršam uzmanību šīm lietām un ļoti gribam uzsvērt, ka galvenais ir, lai cilvēks zinātu angļu valodu.
Citi lasa
Pat daudzi valsts vadītāji nepārvalda šo valodu. Tas nav nekas tāds ārkārtējs.» Bijusī Saeimas spīkere gan piebilst: «Protams, nezināt angļu valodu sarunvalodas līmenī šodien ir diezgan ekstrēmi. Jā, var būt problēmas starptautisko līgumu lasīšanas līmenī, bet sarunāties vajadzētu prast.»
Lai būtu parlamentā, nav vajadzīga pat augstākā izglītība
Ināra Mūrniece, kura Saeimas priekšsēdētājas amatā sabija astoņus gadus, PDz saka: «Ja jūs jautājat, cik bieži es izmantoju angļu valodu, būdama Saeimas vadītāja, tad visai bieži, jo Saeimas priekšsēdētājs pilda arī ārlietu funkciju un nepieciešamības gadījumā aizvieto Valsts prezidentu. Manā astoņu gadu Saeimas spīkeres karjerā bijuši vairāki tādi gadījumi. Reiz tā bija pat ANO Ģenerālā asambleja, kur aizvietoju prezidentu Andri Bērziņu.
Tāpēc angļu valoda starptautiskajā sadarbībā un darbā ir nepieciešamība.»
Mūrniece gan atgādina, ka deputātiem, uzsākot darba gaitas parlamentā, nav prasība zināt angļu valodu. «Vēl vairāk – lai cilvēks varētu tikt ievēlēts parlamentā, nav prasības pat pēc augstākās izglītības. Var runāt – tas ir pareizi vai nepareizi, bet tā nu tas ir. Manā skatījumā valodu zināšanas šajā darbā ir nepieciešamas. Jo vairāk, jo labāk. Lai vai kā – Mieriņas kundze labi tiek galā ar redzamo darba daļu – Saeimas sēžu vadīšanu, bet Saeimas priekšsēdētāja darbu var apgūt pilnībā, tikai to darot. To arī viņai novēlu.»