Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Acīmredzot novecoju,» tā to komentē Ķesteris, kurš nākamgad svinēs 60. jubileju un lielāko daļu dzīves pavadījis uz dažādu teātru skatuvēm. «Skaitot kopā ar Valmieras Drāmas teātrī pavadīto laiku, tie ir vairāk nekā 30 gadi. Es gan neskatos pagātnē un neveidoju statistiku. Arī izdienas pensijā neiešu – sagaidīšu oriģinālo,» pasmaida aktieris.
Vaicāts, vai nav apvainojies, ka jaunas lomas viņam nav iedalītas, aktieris iesaucas: «Vai dieniņ! Lūpu uzmest nav man raksturīgi. Ieklausos labos padomdevējos, kas saka – ir vienkārši jānogaida. Nu nevar visu laiku skriet riksī, jo tikai tad tev ir sajūta, ka eksistē. Ķesterim nav visu laiku jāpierāda, ka viņš ir Ķesteris. Šobrīd man ir nogaidošs periods. Arī seriālos iestājies klusums. Lai kā kumeļi skrien trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki.»
«Mums teātrī šobrīd ir lielas pārmaiņas – ir cita vīzija un redzējums.
Ir daudz dažādu aktieru atlašu – tādi kā kastingi, lai varētu piedalīties iestudējumos,» saka Ķesteris. «Nenoliedzami, es joprojām esmu štatā. Nu mēbeles ir un paliek mēbeles – arī antikvariātā,» ironizē viņš.
«Savā ziņā tas varbūt pat ir labi, jo man ir iespēja veidot kaut ko ārpus teātra akadēmiskās vides,» par savu situāciju šajā sezonā spriež Ķesteris. «Ir reģionālās izrādes, par kurām Dailes teātra jaunās sezonas atklāšanā varbūt nebūtu ētiski runāt.»
Ar ko nodarbojas Ģirts Ķesteris, uzziniet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
