Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
"Gribētos sākt ar to, ka neesmu piedzīvojusi ķeizargriezienu un tā arī gandrīz ir, bet tomēr.. Esmu gan.
Katru, katru reizi, kad mana kliente ir piedzīvojusi akūtu ķeizargriezienu, es arī to drusku piedzīvoju.
Man sāp. Man jāraud. Es pārdzīvoju. Es meklēju atbildes.
Es domāju, ko varējām izdarīt citādāk. Un katrā no šīm reizēm es saprotu, tiešām no sirds saprotu, ka mēs visi, kas bijām iesaistīti, darījām labāko, ko varējām, un tomēr man sāp.
Tā sievišķīgi sāp. Par to, ka nesanāca tā, kā šī sieviete sapņoja un gribēja. Par to, ka zinu, kas viņai nolaupīts. Mazāk vai vairāk.
Un es zinu arī viņas ieguvumus. Esmu redzējusi, ka ķeizargrieziens var būt arī dziedinošs. Un arī tas ir skaisti. Zinu, ka tas glābj dzīvības. Paldies Dievam. Bet šis ieraksts ne par to.
Šī sieviete varonības ziņā neatšķiras no jebkuras citas sievietes, kas dzemdē vagināli, super dabiski, plānotā ķeizargriezienā vai jebkā citādi. Manas sirds izsniegts ordenis pieder ikvienai no viņām visām. Lai saņemtu šo ordeni, dzemdību veidam nav nozīmes.
Un pāri visam – visvērtīgāko ordeni viņa piešķir pati sev pēc kāda laika, kad ar mīlestību var palūkoties uz savu ķermeni, piemīļot savu rētiņu un pateikt: “Paldies. Es zinu, ka tas bija labākais, ko Tu varēji izdarīt.”
Mans vēstījums katrai sievietei, kas piedzīvo skumjas par piedzīvotu ķeizargriezienu, ir: dod sev laiku.
Un, kad esi gatava, atver savu sirdi, viņa Tev grib kaut ko uzdāvināt – mieru, pārliecību un sajūtu par to, cik ļoti, ļoti vērtīga Tu esi. Neatkarīgi no tā, kā Tu dzemdēji," raksta dūla Sanita Bergmane.
No mammu pieredzēm:
"Ķeizargrieziens ir dzemdības un smagas dzemdības ar lielu komplikāciju risku. Mans pirmais ķeizars ar otro bērnu bija dziedinošāks par pirmajām dzemdībām, bet otrais ķeizars gan atstāja bēdiņu, jo vēlējos dzemdēt pati, bet tas neizdevās.
Kura māte negrib piedzīvot maģisko brīdi, kad piedzemdē un bērnu uzliek uz punča, pavadāt kopā laiku, pirmo barošanu.. man tas nebija.
Nesanāca to piedzīvot ne ar vienu no bērniem. Bet gan es, gan bērni ir veseli. Rēta man dzīvot netraucē un domāju taisīt vēdera plastiku, tā kā tas ir sīkums. Vairāk jau ir tādas ilgas par nepiedzīvotu brīdi, par kuru visas saka, ka tas ir laimīgakais pasaulē.
*****
Abi mani brašie puiši ir dzimuši ar ķeizargriezienu …Pirmais vecākais ar akūtu, otrais ar plānotu!
Man ļoti, ļoti, ļoti ilgi nepameta sajūta ka esmu izgāzusies kā sieviete … Tā sāpe sirdī bija ļoti, ļoti liela!
Jo abus bērnus pēc manas operācijas aiznesa prom no manis un vīra. Viens tikai stundu pavadīja inkubatorā pie skābekļa, bet mūsu jaunākais – 7 stundas. Tās bija drausmīgākās stundas manā dzīvē! Es nožēloju ka esmu piekritusi un lūgusi tik ātro ieplānoto datumu, nožēloju un lādeju sevi, jo nespēju būt blakus savam tikko dzimušajam dēliņam. Tas tik ļoti sāpēja, jo brīdī, kad mani viņam vajadzēja visvairāk es vienkārši fiziski nespēju būt blakus. Esmu par šo iesākusi runāt ar savu psihoterapeiti, esmu sākusi meklēt dziļāk. Paldies Dievam, ka pēc to septiņu stundu mokām es pieliku savu dēlu pie krūts un viņš palika ar mums! Lūk, tas bija viens no laimīgākajiem brīžiem manā dzīvē. Esmu pateicīga Visumam un savam ķermenim. Es gan laikam tā īsti nekad neesmu samīļoju savu rētu, bet mēs kopā paveicām brīnumainu darbu! Mani dēli aug veseli un tik skaisti. Bet, vai es to izvēlētos tāpēc, ka pati gribētu, noteikti nē! Tas nav nekas vieglāks par dabiskām dzemdībām …
****
Man bija plānots ķeizargrieziens, jo mazais nepareizi gulēja (gribētos teikt – iegūlās nevis nepareizi, bet tā kà viņam bija labāk ). Pati nepārdzīvoju to un neizjūtu skumjas, jo uztveru arī tās par dzemdībām ar visām izrietošajām sekām. Man bija ļoti smags pēcķeizara periods. Toties nevaru noliegt, cik sāpīgi ņemu pie sirds, ja kaut kur dzirdu frāzes, «ja bijis ķeizars, tad jau neesi piedzīvojusi īstas dzemdību sāpes». Vai tekstu: «Tu jau nezini, kā tas ir». Un šāds teksts ir pasprucis pat manā draugu lokā esošai personai. Šādi teksti, diemžēl, ļoti sāpina. Daudzas nesaprot, cik emocionāli smags ir ķeizars, sagatavošanās tam, nemaz nerunājot par periodu pēc ķeizara. Uz savu rētu no ķeizariņa skatos ar mīlestību. Bet pāri visam – pats galvenais, ka bērniņš ir sveiks un vesels. Katrai mammai, kura piedzīvo ķeizargrieziena dzemdības – jābūt lepnai.
