Kā palīdzēt bērniem ar UDHS un hiperaktivitāti

Hiperaktīvs bērns
20. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Bieži vien vecākiem, pedagogiem un citiem pieaugušajiem, kuri ikdienā ir saskarsmē ar bērniem, kuriem diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai pastiprināta hiperaktivitāte, rodas jautājums – kā varētu palīdzēt šiem bērniem ikdienas gaitās. Veselības centra Vivendi deju un kustību terapeite Kristīne Vende-Kotova ir apkopojusi 5 viegli realizējamus ieteikumus.

Vides pielāgošana. Visus objektus (mācību materiāli, rotaļlietas, u.c.), kas atrodas telpā, salikt kastēs vai plauktos. Uzreiz pēc darbošanās vai rotaļām, bērnam jāsakārto darba vide. Esot skolas vidē, ieteicams bērnu apsēdināt blakus klusam un labi organizētam klasesbiedram, no kura var mācīties fokusēt uzmanību.

Rekreācijas aktivitātes bērnam nodrošina nepieciešamo kustību balansu. Piemēram, dažādi sporta veidi (jāšana, peldēšana, cīkstēšanās – džudo, aikido u.c.), palīdz nonākt kontaktā ar savu ķermeni, vienlaikus piedzīvojot pretestību kustībā. No intensīvām kustībām vēlams izvairīties pēc vakariņu laika. To vietā var veikt lēnas, ritmiskas kustības, piemēram, šūpošanos šūpuļkrēslā, izpildīt kādus jogas vai tai chi vingrojumus. Pirms gulētiešanas var veikt muguras vai pēdu masāžu.

Audiālu un vizuālu mediju izmantošana, piemēram, nomierinošas mūzikas atskaņošana (svarīgi, lai mūzika bērnam patiktu). Apkārtējā trokšņa samazināšanai var palīdzēt skaņu apslāpējošas austiņas vai ausu aizbāžņi.

Mācoties, var izmantot post-it lapiņas, pasvītrošanas u.c. tehnikas, kas palīdz fokusēties uz veicamo uzdevumu. Svarīgus notikumus rakstītā veidā ieteicams novietot redzamās vietās kā atgādinājumus.

Motivācijas, paškontroles un noturīgas uzmanības veicināšana, ja bērnam māca apzinātības, relaksācijas un meditācijas tehnikas, kas palīdz mazināt ķermeņa saspringumu un nomierināt prātu. Apgūstot šīs tehnikas, bērns prot atpazīt dažādus stāvokļus (ķermenī un prātā), it īpaši augsta uzbudinājuma brīžos. Tāpat paaugstinās koncentrēšanās spējas un prasme izlādēt enerģiju drošā veidā, piemēram, dodoties pastaigā ar suni.

  • Enerģijas izlādēšanai – fiziskās aktivitātes

Lai kontrolētu bērna nemierīgo ķermeni, pieaugušais var nodrošināt kustību aktivitāti pirms nodarbības, kurā vajadzēs mierīgi sēdēt (došanās uz skolu ar kājām, fiziskās aktivitātes laika posmā pēc skolas un pirms mājasdarbu pildīšanas u.c.). Lai bērnam palīdzētu kontrolēt savu ķermeni, it īpaši, kad nepieciešams koncentrēt uzmanību, var iedot turēt rokās, piemēram, masāžas bumbiņu, rokas trenažieri u.c. palīgierīces.

  • Reālistiski mērķi un jēgpilnas aktivitātes

Kopā ar bērnu ieteicams izstrādāt mērķu sasniegšanas plānu – izvirzīt kādu konkrētu mērķi un 2–3 reizes nedēļā pārrunāt, kā sokas, kas izdodas, bet ko vajag uzlabot. Bērna motivāciju var veicināt, arī radot dzīves prieku un jēgu – vecākiem  ieteicams dienā veltīt vismaz 20–30 minūtes laika, lai kopā ar atvasi veiktu kādu jēgpilnu aktivitāti, taču vēlams, lai tai būtu tūlītējs rezultāts, tādējādi bērns varēs novērtēt savu efektivitāti un ieguldījumu.

Nodarbības nelielās grupās, kur bērnam drošā un rosinošā vidē ir iespējams uzlabot komunikācijas prasmes. Piemēram, deju un kustību terapijas laikā tiek pildīti radoši uzdevumi, spēlētas spēles un veiktas fiziskās aktivitātes, lai attīstītu sociālās prasmes, paaugstinātu pašvērtējumu un veicinātu pozitīvu priekšstatu par savu ķermeni.

 

Izmantotā literatūra un avoti:

1. Bahaviour: A Therapist’s Guide to Assessment and Treatment” Academic Press: London

2. DeGangi, G. (Ed.) (2000). “Pediatric Disorders of Regulation in Affect and

3. Sociālo prasmju grupa, Veselības centrs Vivendi: https://vivendicentrs.lv/lv/services/bernu-veseliba/socialo-prasmju-grupa-berniem.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs