Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Klepus ir cilvēka organisma reflekss – reakcija uz svešām daļiņām, kas ir nokļuvušas elpceļos (svešās daļiņas var būt gan dažādi vīrusi, gan baktērijas, gan alergēni). Visbiežākais klepus izraisītājs ir vīrusu infekcijas. Lielākajā daļā klepus gadījumu specifiska terapija nav nepieciešama, ārstēšana ir simptomātiska un ir jācenšas atvieglot simptomus, kas bērnam radušies infekcijas rezultātā, – pazemina ķermeņa temperatūru, mitrina gaisu, pieskata, lai bērns pastiprināti uzņem šķidrumu u. tml.
Augšējo elpceļu infekcijas attīstības gaitā pirmās piecas dienas bērnam var nodrošināt ārstēšanos mājās – vērot, kas ar bērnu notiek, kāds ir klepus raksturs un citi simptomi. Ja ķermeņa temperatūra ceļas virs 38 grādiem, jāseko līdzi, kādi ir temperatūras paaugstināšanās intervāli (cik stundu paiet no brīža, kad temperatūra nokritās, līdz brīdim, kad tā atkal pacēlās). Ja intervālu garums pakāpeniski palielinās, klepošana kļūst retāka, tad slimība rit savu gaitu, papildu specifiska terapija nav nepieciešama, ārstēšanos var turpināt mājās, un apmēram 10 dienu laikā klepus pakāpeniski mazinās.
Ko nozīmē ārstēšana mājās?
Ģimenes ārste Rūta Plaude skaidro, ka ārstēšana mājās ir nosacījumu kopums, kam būtu jānodrošina bērna labsajūta un infekcijas radīto simptomu atvieglošana. Pirmkārt, tā ir mierīga un rāma mājas atmosfēra. Ļoti nozīmīgi ir tas, ar ko bērns šo laiku pavada kopā, – svarīgi, lai tas būtu kāds no ikdienas aprūpētājiem, kura klātbūtnē bērns jūtas brīvi un komfortabli. Otrkārt, jālieto daudz šķidruma. Jo augstāka temperatūra, jo vairāk šķidruma jāuzņem. Tas ir viens no būtiskākajiem ārstēšanas nosacījumiem – nodrošināt zaudēto šķidrumu drudža gadījumā, mitrināt gļotādas, skalot organismu. Treškārt, ja temperatūra ir virs 38 grādiem, bērns ir sanīcis, var lietot temperatūru pazeminošus medikamentus. Sekojiet līdzi nepieciešamajai devai saskaņā ar bērna svaru – lai nav tā, ka zāles neiedarbojas tāpēc, ka tās ir iedotas par maz. Ceturtkārt, pietiekami bieži jāvēdina telpas un jāveic mitrā uzkopšana – vīrusu infekcijas gadījumā tas mazinās vīrusa izplatību, kā arī vēsais un mitrais gaiss atvieglos iekaisušo un kairināto gļotādu stāvokli, atvieglos elpošanu. Piektkārt, jānodrošina vide, kas brīva no pasīvās smēķēšanas. Un noteikti jāparūpējas par to, ka iemācām bērniem pareizi klepot, liekot priekšā mutei salvetīti vai iemācot klepot elkoņa locītavā, – tas mazinās vīrusa izplatību un atkārtotas inficēšanās riskus.
Klepus izraisītāji elpceļos
Parasti klepus sākas deguna gļotādas iekaisuma jeb iesnu dēļ – klepošana ir naktīs, kad iesnas pil rīklē pa aizdeguni, kā arī no rīta, kad bērnam prasās izklepot ārā visu, kas naktī ir sastājies. Iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana caur degunu, palielinās elpošana caur muti, kā rezultātā sausinās kakla gļotāda, tā ir tūskaina – arī tas var izraisīt klepu. Bērnam var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vislielākais uzsvars šādā gadījumā būtu liekams uz deguna kopšanu – skalot ar jūras ūdeni, atbrīvot degunu no liekajiem izdalījumiem, mitrināt gļotādas.
Vecāki nereti ļoti satraucas, kad bērnam ir laringīts jeb balsenes iekaisums. Tā gadījumā ir gan augsta temperatūra, gan iesnas, gan biedējoši sauss, rejošs klepus, aizsmakusi balss. Var būt arī apgrūtināta elpošana. Laringītam ir dažādas smaguma pakāpes, taču viegli noritoša laringīta gadījumā ārstēšana ir ģimenes ārsta uzraudzībā, un, par spīti biedējošajai norises gaitai, slimība ir kontrolējama un ar pareizo terapijas taktiku veiksmīgi ārstējama.
Vēl klepus var rasties bronhu gļotādas iekaisuma dēļ, un to sauc par akūtu bronhītu. Bronhi iekaist, pietūkst, veidojas gļotas, kas ar klepu krēpu veidā izdalās ārā no plaušām. Paralēli var būt arī nespecifiski simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, iesnas. Saslimšanas pirmajās dienās būs novērojami tieši nespecifiskie simptomi, bet tie, kas var apstiprināt bronhītu, piemēram, izklausāmi trokšņi, vēl ne. Tāpēc pirmajās dienās mērķtiecīgi jāvēro slimības norise, simptomu attīstība, klepus raksturs un tā mainība.
Bronhītam visai raksturīgi, ka sākotnēji ir sauss, kairinošs klepus, ko nomaina mitrs, atkrēpojošs klepus. Ja nav simptomu, kuru gadījumā jādodas uz stacionāru, pirmās piecas dienas var ārstēties mājās. Ja simptomi nemazinās, piecu dienu periodā nav uzlabojuma vai pat vērojams pasliktinājums, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta – plaušas ir jāizklausa, lai izslēgtu pneimoniju jeb akūtu plaušu iekaisumu.
Papildu diagnostika
Bronhīts atšķirībā no pneimonijas ir skaļš, pamanāms, nevis slēpts. Tādēļ uz rentgenu ģimenes ārsts mazo pacientu nosūtīs tikai tad, ja tam būs nopietns iemesls, – ja nepieciešams precizēt un noskaidrot iespējamos klepus rašanās cēloņus.
Ja bērnu nosūtīs uz asins analīzēm, tas tiks veikts ar mērķi noskaidrot, vai esošie simptomi liecina par vīrusa vai bakteriālo infekciju, vai bērnam nav vērojama alerģiska reakcija, kādi ir iekaisuma marķieri. Visi šie rādītāji palīdz izvērtēt nepieciešamo terapiju, tajā skaitā – vai bakteriālās infekcijas gadījumā ir nepieciešana antibakteriālā terapija. Jāņem vērā, ka lielākajā daļā gadījumu, kad vērojama augšējo elpceļu infekcija, antibiotikas nav jālieto. Tas ir būtiski, jo, pirmkārt, šāda ārstēšana nelīdz, otrkārt, tā veicina antibiotiku rezistenci, tādējādi nopietnākos gadījumos, kad antibiotikas patiešām ir nepieciešamas, tās var nereaģēt.
Kā ārstēt bronhītu?
- Ārstēšanas laikā noteikti var izmantot temperatūru pazeminošus līdzekļus. Nav jābaidās no augstas temperatūras bērnam. Galvenais, ka tās celšanās intervāli kļūst arvien garāki, bērns uzņem pietiekami daudz šķidruma un ir gana aktīvs un dzīvespriecīgs.
- Arī klepus sīrupi tiek plaši lietoti, taču par to efektivitāti uz pierādījumiem balstītu faktu nav. Sīrupi, kuru sastāvā ir dažādi augu ekstrakti, atvieglo simptomātiku ar tajos esošajām aktīvajām dabas vielām – fitoncīdiem.
- Jāņem vērā, ka mazākie bērni vēl neprot līdz galam atklepot sakrājušos sekrētu. To būtu nepieciešams veicināt ar vingrinājumiem un masāžām. Ļoti palīdzoši klepus mazināšanā un krēpu izvadīšanā ir dažādi vingrojumi, kas vecina plaušu izkustēšanos, krūškurvja izvingrināšanu. Nemaz nav slikti, ja bērns satrakojas vai strauji saelpojas līdz tādai pakāpei, kad raisās klepus, jo tas palīdz elpceļiem attīrīties. Mazajiem bērniem droši var veicināt plašas kustību amplitūdas, var pamasēt muguriņu veidā, kas virza krēpu izdalīšanos. Lielākiem bērniem interesanti būs sarežģītāki uzdevumi, piemēram, balonu pūšana vai pūšana salmiņā.
- Bronhīta gadījumā var lietot arī inhalatorus. Ja mājās ir inhalāciju aparāts un vecākiem ir pieredze ar tā izmantošanu, sākumā var vienkārši iedot bērnam paelpot fizioloģisko šķīdumu. Tas palīdzēs mitrināt gļotādas, šķīdināt un izvadīt krēpas. Ja šādas pieredzes nav, protams, nevajag uzreiz skriet uz aptieku visu iegādāties. Ja situācija ar bronhiem ir nopietnāka, inhalācijām tiek pievienoti medikamenti, kas paplašina sašaurinātos bronhus, kā arī mazina iekaisumu, bet tie noteikti ir jālieto ģimenes ārsta uzraudzībā un arī tikai tad, ja pēc noteiktām indikācijām ārsts ir konstatējis, ka to lietošana ir nepieciešama.
Visu laiku slimo?
Bronhīta gadījumā klepus aktīvi izpaužas 5–10 dienas. Ja šajā laikā tas pakāpeniski mazinās un nepārprotami var novērot situācijas uzlabošanos, lai atgrieztos skolā vai dārziņā, pilnīga klepus pazušana nav jāsagaida. Tā sauktais atlieku klepus var būt novērojams vēl 2–4 nedēļas pēc aktīvās saslimšanas beigām, un, ja bērns jūtas labi, temperatūras nav, klepus arvien mazinās, viņu droši var laist skolā vai dārziņā, viņš nav lipīgs.
Vēl jāpatur prātā, ka līdz piecu gadu vecumam ir normāli, ja bērns slimo līdz astoņām reizēm gadā, vecumā no 5 līdz 12 gadiem – piecas reizes gadā, pēc 12 gadu vecuma – divas reizes gadā. Ņemot vērā aktīvo slimošanas sezonu (pavasaris–rudens), vecumā līdz pieciem gadiem astoņas reizes tiešām ir daudz, un vecākiem var šķist, ka bērns visu laiku slimo. Lai cik mokoši tas būtu, satraukties vajadzētu tikai tad, ja šie skaitļi ir lielāki, nekā minēts. Tad būtu jāmeklē papildu palīdzība pie pulmonologa, alergologa un citiem speciālistiem, lai saprastu, kādi vēl varētu būt klepus iemesli vai fons, uz kā pamata slimošana notiek biežāk.
Kad jāārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā?
- Ja bērnam ilgstoši ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un tā nekrītas ar medikamentu palīdzību.
- Ja krūtīs dzirdama svilpošana, sēkšana.
- Ja elpošana ir apgrūtināta, bērns elpo straujāk, cilājas līdzi pleci, kustas nāsis.
- Ja klepus ir nemainīgs ilgāk par piecām dienām.
- Ja klepus ilgst vairāk par divām nedēļām.
- Ja klepus ir mokošs un kairinošs.
- Ja klepus ir zīdainim.
Kad jādodas ārstēties uz stacionāru?
- Ja bērnam ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra, kas ilgstoši nekrītas, nereaģē uz medikamentiem.
- Ja ir bijusi aizrīšanās ar svešķermeni (tas ir palaists garām nepamanīts – klepus nemazinās un pamazām kādā veidā top skaidrs, ka svešķermenis elpceļos ir radījis iekaisumu).
- Parādās sāpes krūtīs.
- Elpošana ir izteikti apgrūtināta – āda kļūst zila, elpojot tiek lietota palīgmuskulatūra.
- Mainās bērna mentālais stāvoklis.
- Ir traucēta dzeršanas un urinēšanas funkcija.
Kas vēl var izraisīt klepu?
Ja klepus ilgstoši nepāriet vai arī tam ir netipiska gaita, var domāt par citiem ar vīrusu un bakteriālajām infekcijām nesaistītiem iemesliem. Viens no tiem ir alerģisks klepus. Tā gadījumā temperatūras var nebūt, tas ir ilgstošs, izpaužas lēkmjveidīgi, ir sauss, dažkārt tiek novērota saistība ar kādu alergēna esamību (piemēram, klepošana saasinās, esot lauku mājās). Bieži vien tas pastiprinās līdz ar apkures sezonas sākumu, kad gaiss telpās kļūst īpaši sauss, vai pavasarī, kad aktivizējas putekšņu daudzums gaisā. Vērtīgi 1–2 reizes sezonā kārtīgi izdauzīt un izklapēt segas, spilvenus, paklājus. Palīdzēs arī gaisa mitrināšana, kaut vai uzliekot uz radiatoriem trauku ar ūdeni, kas lēnām izgaro.
Klepus var būt arī ar specifisku diagnozi – astma. To nosaka pulmonologs, alergologs. Astmai ir gan specifiski simptomi, gan ārstēšana, un ir noteikts kritēriju kopums, lai šo diagnozi noteiktu. Jāatceras, ka astma var sākties jebkurā vecumā, taču specifiski testi, piemēram, spirogrāfija, iespējami aptuveni no piecu gadu vecuma.
Nedaudz neierastāk, bet klepus iemesls mēdz būt arī gastroezofageālais atvilnis. Tas ne vienmēr izpaužas kā dedzināšanas sajūta vai skābums. Kuņģa skābe, ceļoties augšā pa barības vadu, var izraisīt arī klepu. Īpaši tas izpaužas pēc fiziskas slodzes, miega vai pēc tam, kad ķermenis citu iemeslu dēļ ir atradies guļus stāvoklī. To viegli saprast, kuņģi un barības vadu iedomājoties kā pustukšu pudeli, kas vai nu sakratās (fiziskas slodzes gadījumā), vai sagāžas (horizontālā pozīcijā), un skābe sāk kairināt gļotādas. Šo klepu var mazināt, mainot uztura paradumus – ēdot mazas porcijas, ēdot bieži, pirms sportošanas ievērojot ilgāku pauzi, kā arī pirms miega neēdot un nedzerot vismaz divas stundas. Guļot spilvena vietu var iekārtot piepaceltā pozīcijā. Šo klepu atpazīt var palīdzēt ģimenes ārsts.
