Svētku egle: labāk audzēt, nevis cirst

Mārupes novada stādaudzētavā Arumi var sajusties gluži kā Ziemassvētku kartītē: lielākas un mazākas eglītes – viena koša un asa, cita dzeltenām skujām zaru galos, vienai zari izlocīti, citai strupi, un katram zaram pa baltai sniega pikai galā. Stādaudzētavas saimniekiem Pēterim un Inārai Duļevskiem ziema ir vismierīgākais gadalaiks, bet pavasaros, vasarās un rudeņos te iet spraigi – pircēji brauc pēc stādiem no rīta līdz vēlam vakaram, vienlaikus saimniekiem jāgatavojas gadatirgiem un jāapkopj audzētavas stādi tīrumā un lielākos un mazākos podos tirdzniecības vietā.

Stādaudzētavas Arumi vēsture tiek rakstīta jau gandrīz trīsdesmit gadu garumā. 1990. gadā Ināra un Pēteris sāka pavairot skujeņus savam priekam, un tā soli pa solim tapa stādaudzētava. Skujeņi joprojām ir viņu sirdslieta – te neko neved no ārzemēm, paši griež spraudeņus, paši apsakņo, potē un audzē. Nekas nenotiek ātri, viss prasa pacietību un laiku. Egļu piedāvājums Arumos plašs – saimnieks velk ar pirkstu līdzi savā dārzkopības bloknotā sarakstītajiem egļu šķirņu kolekcijas nosaukumiem un, ticis pāri simtam, piekrīt: tiešām daudz! Tomēr ziemā aut kājas un doties pēc egles stāda viņš nemudina.

Tikmēr gada nogalē egļu tirdzniecības vietas vilina un zaļām skujām aizplīvuro pat apdomīgākos prātus. Nu, ļoti jau gribas nopirkt svētku egli podā, jo tas šķiet tik racionāli. Pēc tam taču varēs stādīt dārzā! Arumu saimnieks gan groza galvu… Ja ļoti gribas prāvu egli pagalmā jau šoziem, var droši izvēlēties zaļu vai sidrabainu skaistuli podā, ko decembrī piedāvā tirdzniecības laukumos. Bet pēc tāda īsti laba egles stāda tomēr jābrauc uz stādaudzētavu pavasarī.

Citi lasa

Estere Jansone

Arhitektūra

Leģendārā «Sēnīte» augšāmcelsies. Kad tajā varēs pusdienot?

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Decembra egle. Svētkiem vai dārzam?

Ziemassvētku gaidās podiņā pirkto egļu stāsti ir ļoti atšķirīgi. Ir saimnieces, kas stāsta: nopirku, iestādīju, un aug jau gadiem. Tikmēr cita bēdīgi nopūšas: cik mēģināts, neviena ziemā podiņā pirktā egle tā arī nav ieaugusi… Kāpēc tā?

Tirdzniecības laukumos adventes laikā egļu izvēle patiešām liela – zaļām un zilganām skujām, un tās ir pat lētākas nekā egļu stādi audzētavās. Turklāt tik lielas! Jau cilvēka augumā! Tomēr nevar likt vienādības zīmi starp stādaudzētavās augušajiem egļu stādiem, ko parasti tirgo stādīšanas sezonā, un adventes laika eglēm podos. Nevar gan apgalvot, ka neviena ziemā pirktā egle neieaugs. Varbūt arī ieaugs. Tomēr pārāk lielas cerības uz to nevajadzētu likt. Lūk, pieci noteikumi, kas jāielāgo.

1. Tie nav speciāli dārzam audzēti stādi. Decembra egles podos pārsvarā ir svētku laika rota, nevis tieši dārzam audzēti stādi. Proti, stādaudzētavās lielie stādi augšanas gaitā tiek vairākkārt pārpodoti: vispirms eglīte aug mazā podiņā, tad to pārstāda nedaudz lielākā un vēl nedaudz lielākā, līdz ar to eglei veidojas bagātīga, bet kompakta sakņu sistēma. Savukārt Ziemassvētku laikam egles parasti no lauka izrok un iepodo rudenī vai pat tieši pirms pārdošanas. Jā, stādam saknes ir, tomēr ne vienmēr pietiekami spēcīgas, lai derētu pārstādīšanai jaunā vietā. Tirgotājiem ir svarīgi piedāvāt maksimāli lielas egles iespējami mazos podiņos, tā sakot, lielas, bet viegli pārvietojamas. Un nevajag cerēt, ka ieaugs divmetrīga egle, kuras saknes iespiestas piecu litru podā. Savukārt tie, kuri audzē egļu stādus stādīšanai dārzā, domā ne tikai par egles izskatu, bet arī par sakņu sistēmu: jo lielāka egle, jo lielāks un grūtāk transportējams pods.  
2. Vēro augsni un saknes. Ja decembrī gribi nopirkt egli, ko pēc tam ar garantiju ieaudzēt dārzā, jāmeklē stāds, kas podā iestādīts nevis tikko, bet laikus – rudenī. Jo ilgāk egle augusi podā, jo drošāk, ka tā pēc tam ieaugs dārzā. Pavēro augsni un saknes! Stādīšanai dārzā speciāli audzētajiem stādiem augsne podiņā noteikti būs sablīvējusies, varbūt varēs manīt kādu nezāli, kādu sūnu, turklāt pa podiņa apakšas caurumiem gribēs spraukties jaunās saknītes. Savukārt svaigi podotajiem stādiem augsne podos ir irdena, un, paceļot egli aiz stumbra, pods var pat nokrist un atstāt kailas saknes. Nerunāsim par tādiem blēžiem, kas podos ar zemi sasprauž nocirstas egles, pārdodot tās par krietni lielāku cenu.
3. Meklē mazāku stādu. Šo ieteikumu gan ir grūti ievērot, jo svētku gaidās acis skatās uz lielu, jau pa gabalu labi pamanāmu koku pusi. Cilvēks egli podiņā decembrī pērk, lai viņam svētku rota un noskaņa būtu jau tagad, nevis pēc vairākiem gadiem. Ja viena otrai blakus vienāda lieluma podos ir divas dažādu augumu egles, noteikti izvēlies mazāko. Bet atceries – ja eglei nav minēta šķirne, tu nevari zināt, cik liela tā ar laiku izaugs un cik vietas tai dārzā atvēlēt.
4. Istabā ienes tikai uz pāris dienām. Ja gribi podiņā nopirkto egli ieaudzēt dārzā, izturies pret to rūpīgi. Pats galvenais – atceries, ka egle podā ir domāta ārtelpām, nevis siltai istabai. Ja to atstāsi ārā, ieaudzēt pagalmā var izdoties arī rudenī iepodoto egli. Iekšā to vari ienest uz pāris dienām Ziemassvētkos un gadumijā, bet ne vairāk. Pārējā laikā kociņš jātur ārā. Ja trīs nedēļas egli podiņā turēsi telpā, nesen iepodotam kokam sāks kalst un birt skujas, bet, ja koks iepodots senāk, tas pamodīsies un sāks zaļot, jo domās, ka klāt pavasaris. Zaļot sākusi egle līdz pavasarim istabā palikt nevar – tai trūks gaismas, tāpēc tā aizies bojā. Savukārt, iznesot ārā, tiek pārtraukts egles augšanas cikls – zaļie, svaigie dzinumi apsalst –, un tas augu pamatīgi novājina.
5. Ieroc zemē vai sniegā. Kad svētki pagājuši, egles pods jāieziemo. Ja zeme nav sasalusi, egli ar visu podu ieroc zemē vai arī jau uzreiz iestādi pastāvīgā vietā bez poda. Ja zeme sasalusi, podu ieroc sniega kupenā vai sasedz ar egļu zariem, lai gaida pavasari. Pavasarī eglei atrodi īsto vietu un iestādi.

Atrodi savu īsto Ziemassvētku egli!

Ja gribi, lai pagalmā aug egle, ko rotāt svētkos, jau pavasarī vai, vēl labāk, rudenī meklē to stādaudzētavā.

• Noskaidro šķirni!

Izvēloties egli stādīšanai dārzā, jāzina, cik liela un plata tā izaugs. Ir egles, kas izaug vien 30 centimetru augstumā un izskatās pēc zaļām bumbiņām, bet ir arī karalienes, kas sasniedz 40 metru augstumu.

Pirms pirkt, noteikti jāuzzina ne vien egles suga, bet arī šķirne. Ja uz podiņa rakstīts baltegle, ar to patiesībā nav pateikts nekas. Ja šķirne ir, atrodi un rūpīgi izlasi tās aprakstu, paturot prātā, ka tajā minētie rādījumi ir aptuveni, nevis absolūti precīzi. Bieži vien skujkokiem šķirnes aprakstā tiek norādīts tā augums desmit gadu vecumā, kas eglei patiesībā ir tikai tāds ieskrējiens, kad bērnība pagājusi un sākas jaunība.

Īpaši jāuzmanās ar jaunajām šķirnēm – vāciešu un holandiešu radītās skujkoku šķirnes Latvijā izaug pat trīs reizes raženākas nekā savā dzimtenē, jo Latvijā skuju kokiem ir daudz labāki augšanas apstākļi.

Tāpat jāskatās arī egles platums: dažas egles ir vienlīdz garas un platas – kā kupenas –, citas ir ļoti šauras un garas. No tā atkarīga gan stādīšanas vietas izvēle, gan tas, cik daudz augs līdzināsies klasiskajai Ziemassvētku eglei. Vislabāk stādīšanai pagalmā un rotāšanai svētkos izvēlēties tādas šķirnes koku, kas izaug apmēram trīs četru metru augstumā un pusotra līdz divu metru platumā.

• Nepērc ar acīm!

Pircēji egles bieži izvēlas ar acīm. Piemēram, ir jau iepriekš izlēmuši, kādas šķirnes egli vēlas, bet izrādās, ka stādaudzētavā tādas nav vai arī piedāvātie stādi ir salīdzinoši mazi – augumā ap metru –, taču gribas uzreiz lielu koku.

Stādaudzētājiem ir tāds joks: reizēm eglei, kas izaugs tikai divu metru garumā, pircēji grib nopirkt trīsmetrīgu stādu. Ko dara cilvēks, ja neatrod tieši to, pēc kā nācis?  Bez egles doties prom negrib, tāpēc sāk pirkt ar acīm, proti, meklē kaut ko līdzīgu pēc izskata un saka: ai, es ņemšu to. Tā kārotās trīsmetrīgās egles vietā var nopirkt egli, kas izaugs 20 metru augstumā.

• Jāstāda tur, kur var redzēt.

Ziemassvētku egle jāstāda vietā, kas redzama gan no ieejas mājā, gan pa viesistabas logu, lai tā radītu svētku noskaņu. Jāsargās egli iestādīt par tuvu ēkas sienai, jo tad egle sāks meklēt gaismu un šķiebsies. Serbijas, Kanādas, asajai, melnajai un daudzām citām eglēm nav īpaši svarīgi, vai to stāda dienvidu, rietumu vai citā desbespusē, tomēr drošības labad apjautājies pārdevējam: varbūt izvēlētā šķirne ir eksotiska un prasa kādus īpašus augšanas apstākļus?

Vislabāk egli dārzā stādīt pavasarī vai rudenī. Stādāmajā bedrē noteikti nevajag bērt minerālmēslus. Tā, gribot labu, var nodarīt augam sliktu – no stiprā mēslojuma augam var apdegt saknes.

• Ja aug par lēnu vai par ātru.

Nevajag bēdāties, ja pirmajā gadā egle neaug. Ja kociņš nav izkaltis, ja tam nebirst skujas, viss ir kārtībā, šāds klusuma periods eglei nāk par labu, jo tai veidojas sakņu sistēma – pirmajā gadā iesakņosies un nākamajā jau augs acīm redzami.

Savukārt, ja šķiet, ka egle sāk augt par daudz, tai var saīsināt galotni. Vislabāk to darīt jūlijā, kad kociņam labi redzams jaunais pieaugums. Parasti eglei veidojas vairākas galotnes – kura izaugusi visvairāk, to līdz pumpuram nogriež. Vienlaikus obligāti jāsaīsina arī visu zaru galotnes.

Tomēr ar apgriešanu nekad neizdosies izmainīt šķirnes īpašības – ja kokam lemts izaugt lielam, tam nevar piespiest palikt mazam.

• No meža uz dārzu.

Pagalmā var iestādīt arī Latvijas mežā vai mežmalā atrastu eglīti. Tikai nesteidzies un atrodi īsto. Ne visas savvaļā augošās eglītes ir vienādas – ja labi ieskatās, katrai ir citādas skujas un augums. Var atrast īstas skaistules, pat nokarenas. No zemes izraktu eglīti uz dārzu labāk pārnest rudens pusē, kad dzinumi ir nobrieduši, – ne agrāk par augustu. Eglītes formu var pieregulēt, griežot galotni un zaru galus.

Ziemassvētku egles mājas pagalmam

Iesaka Pēteris Duļevskis

• Arizonas baltegle (Abies lasiocarpa) ‘Compacta’. Izaug divu metru garumā un pusotra metra platumā. Platas, skaistas, izteikti zilganas skujas. Ieteicamas Kurzemē un Rīgas apkārtnē.
• Parastā egle (Picea abies) ‘Ohlendorffii’. Jauniem stādiem olveida forma, augot lielākai, veidojas konisks vainags. Aug lēni. Sasniedz apmēram četru metru augstumu un divu metru platumu. Skujas spīdīgas, dzeltenzaļas.
• Parastā egle (Picea abies) ‘Remontii’. Izaug 2,5 metrus augsta un pusotra metra plata, vainags konisks un blīvs.
• Parastā egle (Picea abies) ‘Will’s Zwerg’. Sena, pārbaudīta šķirne. Izaug apmēram četrus metrus gara un pusotra metra plata. Vainags konisks, kompakts.
• Engelmaņa egle (Picea Engelmannii) ‘Compacta’.  Izteikti piramidāls vainags, desmit gados sasniedz pusotra metra augstumu.
• Serbijas egle (Picea omorika) ‘Nana’. Izaug trīs četrus metrus gara un divus metrus plata, sudrabainas skujas, augums kompakts.
• Asā egle (Picea pungens) ‘Blue Trinket’. Izaug četru piecu metru augstumā un divu trīs metru platumā. Vainags izplests, konisks. Zilas skujas.
• Asā egle (Picea pungens) ‘Iseli Fastigiate’. Vainags šaurs, kolonveida, skujas sidrabaini zilas.
• Asā egle (Picea pungens) ‘Wendy’. Desmit gados sasniedz divu metru augstumu un metra platumu. Zilganas skujas.
• Korejas baltegle (Abies koreana) ‘Silver snow’. Izaug 1,5–2 metru augstumā un metra platumā.