Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Biodinamiskā lauksaimniecība
Pašpietiekamība ir viens no biodinamiska dārza atslēgas vārdiem. Pēc biodinamiski saimniekojošo cilvēku domām, dārzs ir neatraujama Zemes sastāvdaļa, jo viss ir vienots. Biodinamiskā prakse uz dabas norisēm skatās padziļināti, ievērojot kosmiskās ietekmes un arī cildinot šo dievišķo mijiedarbību. Biodinamiskie lauksaimnieki met līkumu ķīmiskajiem pesticīdiem un mākslīgajiem minerālmēsliem. Lai varētu ar tīru sirdi teikt, ka dārzā tiek strādāts biodinamiski, nepietiek ar to, ka ievēro bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipus vai permakultūras praksi, bet jāizmanto biodinamiskie preparāti, kas – ne vairāk un ne mazāk – savienojot debesis un zemi.
Biodinamiskā lauksaimniecība pasaulē pazīstama jau gandrīz simt gadu, tās pamatus licis biodinamiskās kustības tēvs, austriešu zinātnieks un antropozofiskās filozofijas pamatlicējs Rūdolfs Šteiners. Viņš uzskatīja, ka zemnieku saimniecība ir vienots dzīvs organisms, kas pakļauts kosmiskām un garīgām ietekmēm. Šīs ietekmes – tā dēvētos dinamiskos spēkus – paaugstina ar biodinamiskiem preparātiem, kuru izstrādē un lietošanā daudz kopīga ar homeopātijas principiem.
Latvijā biodinamiskās saimniekošanas aizsākumi meklējami pirms 30 gadiem. Eiropā tā visvairāk attīstīta Vācijā un Austrijā. Eiropā biodinamiskās saimniekošanas rezultātā iegūtiem produktiem piešķir Demeter sertifikātu, tas kalpo kā apliecinājums paaugstinātai pārtikas kvalitātei.
Aizvien vairāk šīs saimniekošanas principus izmanto arī, piemēram, vīnkopībā. Latvija no biodinamiskās lauksaimniecības sertifikācijas ir atteikusies, mums nav arī biodinamiķu biedrības vai asociācijas. Tuvākā valsts, kur šāda saimniekošana un sertificēšana iet plašumā, ir Lietuva.
Dārzs ir personiskais mikrokosmoss, kas kā kvadrātmetros izsakāms lielums ir dots katram dārzniekam, bet saskatīt dziļāko būtību gan ne katram uzreiz tiek dots. Biodinamiskie principi var palīdzēt to atklāt.
Sākumā mati cēlās stāvus
Vai zinājāt, ka biodinamiskie principi dārzkopjiem Latvijā nemaz nav tik sveši? Vēl nebija beidzies padomju okupācijas laiks, kad Latvijas dārzos un tīrumos jau sāka izmantot biodinamiskās metodes. Par spīti tobrīd vēl spēkā esošajiem ceļošanas un arī nestandarta domāšanas ierobežojumiem, 1989. gadā biodinamiskās lauksaimniecības pamatlicēji Latvijā agronomi Imants Heinackis un Jānis Rubezis devās braucienā uz Vāciju, lai gūtu pirmo biodinamiskās saimniekošanas pieredzi.
Viņus pavadīja pat par žurnālistu maskējies piekomandēts čekists.
Jānim, padomju kolhoza agronomam, uzzinot par šīm alternatīvajām metodēm, sākumā mati cēlušies stāvus. «Klausījos par mēsliem govs ragos un galvaskausiem un domāju – vai tiešām kaut kas tāds var strādāt?! Taču nākamajā vasarā vācieši atbrauca jau ar biodinamiskajiem preparātiem. Izmēģinājām, un efekts bija acīmredzams, jebkādas šaubas izgaisa,» stāsta Jānis Rubezis.
Drīz pēc tam viņš izveidoja pirmo biodinamisko saimniecību Latvijā Izriedes un pat sapņoja par biodinamiskās lauksaimniecības centra izveidi Izriedes pilī Kurzemē. Tika rūpīgi veiktas augsnes analīzes un salīdzināti rezultāti – izrādījās, ka bez mākslīgajiem mēslošanas līdzekļiem, lietojot tikai biodinamiskos preparātus, kālija un fosfora saturs bija palielinājies. «Daudzi kļuva vai mēmi, to redzēdami,» atzīst Jānis.
Netverama pievienotā vērtība
Vecā Izriedes pils pa šo laiku kopā ar sapni par biodinamiskā centra izveidošanu gan ir aizgājusi bojā. Tāpat biodinamiskā lauksaimniecība īsti par nozari nekļuva, no Demeter sertifikācijas Latvija atteicās, lai gan tādās valstīs kā Vācija vai Austrija tā ir attīstījusies ievērojamos apmēros, un šis biodinamiskais sertifikāts bieži papildina bioloģisko marķējumu. Tomēr subsīdijas par šo saimniekošanas veidu pagaidām nepienākas, tāpēc biodinamiķi var vien cerēt uz pircējiem, kuri būs izglītoti un spēs novērtēt biodinamisko produktu it kā netveramo pievienoto vērtību.
Šopavasar pirms koronavīrusa krīzes apmeklēju starptautiskās bioloģiskās pārtikas izstādi Biofach Vācijā, kur ļoti pamanāmu daļu no piedāvājuma aizņēma tieši biodinamiskie ražotāji. Sevišķi no Austrijas un Vācijas.
Pašmāju biodinamiskās lauksaimniecības aizsācēji, pateicoties vāciešu ieinteresētībai postpadomju telpā dalīties gan ar antropozofiskās filozofijas* domāšanu, gan praktiskajām zināšanām, mācījās izprast kosmisko spēku ietekmi uz augsnes auglību. Interesanti, ka viņi bija tie, kas piešķīla dzirksteli, lai Latvijā veidotos arī bioloģiskās lauksaimniecības kustība, kas attīstījusies ievērojami labāk, apsteidzot daudzas citas Eiropas valstis.
Taču arī biodinamiskā lauksaimniecība palēnām atgriežas Latvijā.
«Tā dod pamatīgākas zināšanas, izpratni – agrāk zinātne to noliedza, bet tagad arvien vairāk saprot, ka pastāv šī netveramā, neredzamā pasaule,» atzīst Līga Drazdovska, kas sākumposmā ļoti aktīvi darbojās dabisku lauksaimniecības prakšu nostiprināšanā Latvijā.
Rezultāts – acīmredzams
Bioloģiskā zemnieku saimniecība Izriedes turpina strādāt, bet biodinamiskos principus ievēro retāk. Piemēram, govīm šajā saimniecībā ir ragi – mūsdienās daudziem liellopiem šīs galvas rotas vairs nav, tos vai nu noņem, vai lopi ģenētiski jau dzimst bezragaini jeb toli.
Taču ragiem ir sevišķa nozīme piena radīšanas procesā, stāsta Jānis, jo ragi kā unikāls orgāns dzīvniekiem dod iespēju uztvert kosmisko enerģiju.
«Tāpēc biodinamiskie lauksaimnieki govs ragos ievieto mēslus un ierok zemē uz ziemu. Kosmosa enerģija tiek pārvadīta uz mēsliem, un pēcāk, kad preparāts ir gatavs, no mēsliem šī enerģija tiek pārvadīta uz ūdeni, ko tālāk lauksaimnieks smidzinot nodod augiem un augsnei, kas to saņem koncentrētā veidā.
Kad pirmo reizi ar rokas miglotāju izsmidzinājām biodinamisko preparātu, redzējām, ka starpība ar nemigloto lauku ir kā diena pret nakti – pozitīvais rezultāts bija acīm redzams,» atminas Jānis.
Biodinamiskie preparāti patīk visiem augiem – arī nezālēm. Tomēr nezāles nedrīkst novērtēt par zemu – pavisam bez dabiskajiem augiem kultūraugu imunitāte ievērojami pavājinās, tie vairāk slimo.
Jānis Rubezis darbībā pārbaudījis arī ieteicamās sējas dienas pēc Marijas Tūnas sējas kalendāra gan dārzeņu dobē, gan sējot labību. «Tas viss strādā, un man nav nevienam nekas jāpierāda – to jau sen ir paveikuši zinātnieki,» viņš paskaidro.
Govij viss piens ragos
Latvijā ir arī citi bioloģiskie saimnieki, kas strādā pēc biodinamiskām metodēm. Piemēram, zemnieku saimniecība Ozoli Vecumnieku pusē, kur Latvijas tradicionālās brūnaļas var lepoties ar ragiem, un zeme rāmi atjaunojas, tiek strādāts ar izpratni un cieņu pret dabas auglības lielo mistēriju. «Mani vairāk saista dabas bagātība un tas, kas spēj sildīt sirdi, nevis tikai pildīt maku. Jā, naudu vajag – lai īstenotu saimniecības attīstības mērķus, bet visam pamatā tomēr ir dabas skaistums,» saka Ozolu saimnieks Andris Kalniņš.
Arī Ozolu ganāmpulkā visām piena devējām ir saglabāti ragi, jo pētījumos noskaidrots, ka ragi ir saistīti ar liellopu sarežģīto gremošanas sistēmu. Tieši ragi ļaujot liellopiem pievērsties ievērojamajiem gremošanas procesiem, kas norisinās iekšienē, – būtībā meditēt.
Interesanti, ka atsauce uz šādiem uzskatiem ir arī mūsu folklorā: «Govij viss piens ragos, nevis vēderā.»
Kaitēkļi un slimības kā ziņneši
Savukārt Andris Mangulis, kura biosertificētā saimniecība Atvases atrodas Daugmales pusē, pārzina abas lauksaimniecības puses – agrāk strādājis konvencionāli, bet nu jau vairākus gadus saimnieko bioloģiski, šo praksi papildinot ar biodinamiskajām metodēm. Viņš ir viens no aizrautīgākajiem biodinamiskās lauksaimniecības praktiķiem un arī domātājiem. Piemēram, dienā, kad viesojos Atvasēs, no siltumnīcas iznāk stirna, taču Andris par meža zvēru klātbūtni priecājas, jo viņš ir pārliecināts, ka ciemiņi no meža palīdz līdzsvarot cilvēka klātbūtni dārzā.
Atvasēs cenšas nevis apkarot augu kaites, bet saprast, kas paveikts nepareizi, jo, viņaprāt, kaitēkļi vai slimības ir kā ziņneši – dārzkopis kādā posmā ir rīkojies ačgārni.
Tā kā viņš izmanto augu tējas kultūraugu stiprināšanai, pie mājas piesliets miglotājs, kas dažkārt samulsina nezinātājus. Nu, kā tad tā – bioloģiskais un miglo? Tā kā Latvijā biodinamiskā lauksaimniecība netiek nedz sertificēta, nedz tai ir sava biedrība, Atvases sadarbojas ar Lietuvas biodinamiskās lauksaimniecības asociāciju. Kaimiņvalstī biodinamisko Demeter sertifikātu ieguvušo saimniecību skaits pieaug, un nu ar biodinamiskām metodēm tiek strādāts ievērojamā platībā.
Arī Andris Mangulis seko Marijas Tūnas dārza darbu kalendāram, kā arī aktīvi gatavo un lieto biodinamiskos preparātus. Jāatzīmē, ka subsīdijas biodinamisko principu ievērošana neietekmē – tas vairāk ir apliecinājums zemnieka padziļinātajai izpratnei par norisēm dārzā jau enerģētiskā līmenī. «Uzskatu, ka lielā mērā no uzņemtās pārtikas atkarīgs tas, cik mēs spējam brīvi domāt un brīvi redzēt,» piebilst Andris.
Rezultāts – priecīga pārtika
Daudziem sertifikāts vai piederība biodinamiski strādājošo kopienai rūp mazāk par iespēju sekot aicinājumam strādāt maksimāli dabiski un iegūt no dārza priecīgu pārtiku. Jā, pārtika varot iepriecināt ēdēju, ja vien augusi saskaņā ar dabas principiem, nevis apkarojot dabu un nemitīgā cīņā. Latvijā vēl tāls ceļš līdz tam ejams, bet citur Eiropā Demeter sertifikāts, kas nes grieķu auglības un zemkopības dievietes Dēmetras vārdu (ekvivalents latviešu mitoloģiskajai Zemes mātei, Mārai), kalpo kā skaidrs apliecinājums paaugstinātai pārtikas kvalitātei. Turklāt šāda pārtika citās zemēs ir arī plaši pieejama.
Vietā ir jautājums – vai biodinamiski audzēti dārzeņi garšo labāk, ir veselīgāki? Jā! Taču, pat ja atšķirību nesajūt, ēst var drošu sirdi, jo biodinamiskie produkti ir brīvi no agroķimikāliju atliekvielām.
Jauna domāšanas veida sēkla
Daudziem biodinamiskie paņēmieni var likties pilnīgs kosmoss un atbaidīt, taču, lai darbotos ar biodinamiskajām metodēm, noteikti nav jākļūst par ortodoksālu biodinamiķi. Var paņemt to, kas pašam šķiet saprotamākais un pieņemamākais.
Ar ko sākt, lai strādātu biodinamiski savā dārzā? Dārzkopības žurnāli parasti sniedz praktiskus padomus: kaisi šo, stādi tā, laisti tik un tik. Taču, lai sāktu darīt biodinamiski, vispirms ir jāiesēj sēkla savā galvā – jauna domāšanas veida sēkla. Tieši to pirms gandrīz simt gadiem izdarīja biodinamiskās kustības tēvs, austriešu zinātnieks un antropozofiskās filozofijas pamatlicējs Rūdolfs Šteiners, saviļņojot Eiropas sabiedrību ar jaunu skatījumu uz daudzām lietām, tostarp veidu, kā mēs audzējam savu pārtiku.
Ar ko sākt?
Biodinamiskie principi vispilnvērtīgāk darbojas tad, ja saimniekošana notiek pilnā ciklā – no liellopiem iegūst mēslojumu augiem, kas atkal pārvēršas par barību. Ja lopu nav, nevajag atmest ar roku, jo noslēgtu ciklu var veidot arī ar komposta palīdzību, bet nepieciešamos preparātus – iegādāties pie lietpratēja. Nezinātāji parasti šo procesu raksturo tā: trakie pilnmēness naktīs rok zemē ar mēsliem pildītus ragus! Un viss atšķirīgais, protams, liek novērsties. Skaidrs, ka saprotamāk ir aiziet uz lielveikalu un iegādāties krāsainās minerālmēslu lodītes! Taču, ja ir iekšā, var pamēģināt saimniekot arī citādi. Lūk, dažas lietas, ar ko sākt.
- Ragu preparāti
Kā skaidro pieredzējusī biodinamisko preparātu gatavotāja Dace Zariņa (viņa šo nodarbi smejoties dēvē par neprātīgu hobiju), «lai nejauktu putru ar kāpostiem, svarīgi uzsvērt, ka ir divu veidu biodinamiskie preparāti – komposta aktivizēšanai paredzētie un tā sauktie ragu preparāti».
Ragu preparāti arī ir divu veidu – pildīti ar govs mēsliem vai ar kristālu. Katrs dod savu, un katrs tiek savā laikā norakts zemē, lai nogatavojas.
Ragu mēslu preparāts (to pazīst kā BD500) jālieto vakarā, iepriekš stundu dinamizējot lietus ūdenī – spainī aktīvi maisot tā, lai veidotos virpulis – jāmaisa uz maiņām abos virzienos. «Vislabāk to darīt kopā ar draugiem, bet, ja dari viens, vari nonākt gandrīz meditatīvā stāvoklī,» pieredzē dalās Dace.
BD500 preparātu izlieto vakarā – var izmantot zaru slotiņu, burtiski izmētājot šķidrumu uz lauka lielās lāsēs. Vislabāk to darīt pavasarī – uzreiz pēc augsnes apstrādes vai pirmās nedēļas pēc stādīšanas. Vēlams – pie lejupejoša Mēness Zemes dienā (šīm niansēm var izsekot, ieskatoties jau pieminētajā Marijas Tūnas kalendārā).
Šis preparāts aktivizē augsnes auglības nodrošinātājus – mikroorganismus, uzlabojas augsnes struktūra un porainība, palielinās humusa saturs.
Deva – uz spaini ūdens jāņem preparāts golfa bumbiņas lielumā.
Savukārt ragu kristālu preparātu gatavo, izmantojot pavisam niecīgu devu – tikai kniepadatas galu uz spaini ūdens. BD501 izstrādā līdz ar saullēktu – izsmidzinot ar miglotāju, cik augstu vien var, pretī saulītei. Tad sīkās ūdens un kristālu pilītes, nolasījušas kosmisko informāciju, nolaižas uz augu lapām, piegādājot augam ziņas par to, kā tam pareizi veidoties, stāsta Dace. «Latvijā jau ir spēcīgas augsnes, tāpēc vairāk jāizmanto kristālu preparāts, kas pasargā arī no slimībām, sēnītēm. Kalnu kristāls būtībā ir silīcijs, un tas augu šūnām dod papildu izturību,» viņa skaidro.
- Komposta preparāti
Otra grupa ir komposta preparāti: BD502 (pelašķis), BD503 (kumelīte), BD504 (nātre), BD505 (ozols), BD506 (pienene). Tie paredzēti pievienošanai kompostam, un katram no tiem ir sava iedarbība. Piemēram, nātre. «Nātru laukam nevar izskriet mierīgi cauri, vai ne? Līdz ar to nātre pamodina, baro ar slāpekli, dod stiprumu. Savukārt pienene atbild par komunikāciju. Samaltu pienenes sakni var izmantot kā sakņu augšanas veicinātāju – pieberot stādīšanas laikā vai, piemēram, piķējot tomātus. Pieneņu preparāts dod augsnei inteliģenci un piešķir spēju sazināties, piemēram, ar tālo kaimiņa lauku, kur ir vairāk magnija. Tad caur augsnes sēņu tīklu augsne vienā vietā iegūst spēju veikt apmaiņu ar mikroelementiem no augsnes citā vietā,» uzskata Dace.
Ar kompostu mēs barojam augsni, bet augsne atkal baro augus, kurus mēs ēdam. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi rūpēties par kompostu.
Šos preparātus pievieno kompostam, šķipsniņu no katra veida iekaisot W burta formā uz kompostkaudzes. Var likt arī uz nātru vircas vai pievienot ūdens attīrīšanas iekārtām.
- Baldriāns un kosa
Trešajā biodinamisko preparātu grupā ietilpst baldriāns (BD507) un kosa (BD508). No baldriāna ziediem spiež sulu, tajā ir augsts fosfora saturs. Vajag tikai piecus mililitrus uz spaini ūdens, jāmaisa 15 minūtes un tad var izšļakstināt, piemēram, uz komposta kaudzes. «Pēc apstrādes sajūta ir tāda, it kā kaudze būtu apklāta ar dūnu segu! Ir pētījumi, ka, šo līdzekli izsmidzinot uz dārzaugiem salnu laikā, temperatūra paaugstinās pat par diviem trim grādiem, un tas ir izšķiroši ražas saglabāšanai.
Kosu vāc ap Jāņiem, izžāvē visam gadam. Pēc vajadzības ņem un vāra ļoti stipru tēju, kuru atšķaidot var iegūt preparātu. Ar to apgādā dārzu ar silīciju, nodrošinot augu šūnām izturību pret kaitēkļu uzbrukumiem, sēņu slimībām, miltrasu. Pirms stādīšanas šādā tējā var izmērcēt kartupeļus un arī veģetācijas sezonas laikā ar to apsmidzināt lakstus, lai izvairītos no lakstu puves.
Bez šiem ir vēl daži citi biodinamisko dārznieku izmantoti preparāti. Visā pasaulē ir pētījumi ar pārsteidzošiem rezultātiem – izskatās, ka biodinamiskie preparāti patiešām strādā.
Svētīta valsts
«Esam svētīta valsts – pie mums aug visi biodinamiskajiem preparātiem nepieciešamie augi. Ir valstis, kur tie neaug, un tad ir panika, kā pie tiem tikt,» vērtē Dace. Gatavojot preparātus Latvijā (Dace pamatā dzīvo Lielbritānijā, bet plāno atgriezties Latvijā), viņa labprāt dalās ar zināšanām. Semināri par to gatavošanu notikuši arī sociālajā ekociematā Camphill Rožkalni, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja dzīvot ģimeniskā, sakoptā un drošā vidē. Un arī līdzdarboties saimniecības darbos, audzējot pārtiku ciemata vajadzībām. Rožkalnos jau 20 gadu dārzu kopj biodinamiski, nevienā laukā netiek izmantota ķīmija, tāpēc tur audzētie dārzeņi ir veseli un garšīgi, atzīst Rožkalnu projektu vadītāja Patricija Siliņa.
Uz Rožkalniem var doties smelties pieredzi par to, kā preparāti lietojami.
Preparātus var meklēt arī internetā, taču jāmeklē vietnēs, kas vieš uzticību, piemēram, Lielbritānijas Biodinamiskās asociācijas mājaslapā www.biodynamic.org.uk/shop. Komposta preparātu izlase maksā aptuveni 16 eiro, ragu mēslu deva vienai reizei – 5 eiro. Paciņas sūtīšanas izmaksas arī būs aptuveni 5 eiro.
