Izdevīgāk pirkt pusi mājas vai visu?

Vai jūs pirktu pusi no mašīnas? Vai pusi no kleitas? Līdzīgi ir ar māju – nopērkot pusi no mājas, jums izveidojas kopīgs īpašums (kopīpašums) ar citu cilvēku – tas var būt viens, bet tie var būt vairāki, jo otra mājas puse var piederēt brālim un māsai, mātei un dēlam, neprecētam pārim. Līdz ar to pirms šāda pirkuma rūpīgi jāizvērtē, vai ar šiem cilvēkiem varēšu ilgus gadus ikdienā atrasties līdzās.

Ja pagalms ir viens un nav nodalīts, tad – kuru daļu kurš kopīpašnieks lieto. Vienam ir mazi bērni, otram lieli suņi, kas raduši brīvi skraidīt apkārt. Ja viena ģimene ir aktīva un skaļa, bieži rīko mājas viesības, savukārt otra ģimene ir vairāk mājās sēdētāji un mīl klusumu. Vai būs viegli sadzīvot un pieņemt lēmumus, kas skar māju?

Kopīpašniekiem ir jāvienojas par mājas lietošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu, remontdarbiem. Ir jāvienojas ne tikai par to, ka kāda lieta ir jādara, bet arī par to, kurš to darīs, kāds budžets un termiņš konkrētajam darbam tiks atvēlēts.

Citi lasa

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Estere Jansone

Tests

TESTS: Vai tev piemīt šī superspēja – sinestēzija? Uzzini, kas tā ir!

Jautājumi, kas kopīgi jārisina, ir visdažādākie – jumta remonts vai nomaiņa, mājas fasādes atjaunošana, pagalma seguma maiņa, zāles pļaušana, lapu grābšana, sniega tīrīšana. Tāpat izdevumi, kas saistīti ar kopīgo māju, ir jāsedz kopīgi.

Ja, piemēram, jumts sāk tecēt tajā mājas daļā, kur dzīvo Jānis, Pēteris nevar pateikt, ka uz viņu jumta remonts neattiecas, ka to vajag Jānim.

Nē – to vajag mājai, un, ja mājai ir divi īpašnieki, tad izdevumi par jumta remontu ir jāsedz abiem. Ja viens kopīpašnieks nomainīs jumtu, bet otrs īpašnieks uzskatīs, ka visa jumta nomaiņa nebija nepieciešama vai izmaksas ir pārāk augstas, un labprātīgi neatlīdzinās savu daļu no remonta, vienīgais veids, kā atgūt šo naudu, būs, vēršoties tiesā.

Ja, laikam ejot, vēlēsieties dzīvesvietu paplašināt, pārbūvējot māju vai uzbūvējot citu ēku pagalmā, šāds lēmums, pirmkārt, būs jāsaskaņo ar otru kopīpašnieku, otrkārt, viss piebūvētais piederēs ne tikai jums, bet arī otram kopīpašniekam. Būtiski saprast – kopīpašumā nav mans un tavs, kopīpašumā viss ir mūsu.

Ja tomēr kopīpašums ir izveidots, svarīgi noslēgt mājas un zemes lietošanas kārtības līgumu, atrunājot, kuras telpas kurš kopīpašnieks lieto atsevišķi, kuras telpas tiek lietotas kopīgi, kā sadalīts pagalms, zaļā zona – vai fiziski var novilkt robežu un izveidot zemes gabalu A, ko lieto tikai Jānis, un gabalu B, ko lieto tikai Pēteris. Ja nevar – kā dalīsiet pagalmu, ja vienam kaimiņam būs viesi, bet otrs gribēs baudīt romantisku vakaru uz terases? Protams, to var atrunāt līgumā, taču dzīve rāda, ka šādi pasākumi mēdz iekrist vienā laikā – vienreiz kāds piekāpjas, otrreiz, taču ar laiku rodas neapmierinātība – es nevaru iziet pats savā pagalmā, mūzika par skaļu, kāds nejauši iekāpis otra dobē.

Var domāt, ka, veicot pirkumu un iepazīstoties ar otru īpašnieku, rodas laba saderība un ir skaidrs, ka ar šo cilvēku par visu varēs vienoties. Taču viņš var nomirt, izlemt savu pusi pārdot vai atdāvināt, un jūs iegūsiet jaunu kopīpašnieku – iespējams, viņš jums nepatiks, nevarēsiet sadzīvot, bet tas būs jādara.

Maldīgs ir uzskats, ka viens kopīpašnieks savu kopīpašuma daļu var pārdot tikai tad, ja tam ir piekritis otrs. Tā nav. Katrs kopīpašnieks savu kopīpašuma daļu var gan pārdot, gan ieķīlāt, gan dāvināt, nesaskaņojot šādu rīcību ar otru. Īpašuma pārdošanas gadījumā pirmpirkuma tiesība ir kopīpašniekam – taču, ja otrs kopīpašnieks nevēlas pirkt vai, ja vēlas, bet viņam nav naudas, tad vienkārši iebilst pirkuma līguma noslēgšanai viņš nevar.

Viss iepriekš sacītais ir rūpīgi jāizvērtē un tikai tad jāpieņem lēmums, vai vēlaties pirkt pusi mājas.