Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Potētie dārzeņi. Lielāka raža, mazāk slimību

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    Gunta Šenberga
    9. maijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Iemesls dārzeņu – tomātu, gurķu, baklažānu, papriku, meloņu, arbūzu – potēšanai ir tieši tāds pats kā augļu koku potēšanai.

    Spēcīgam, izturīgam, veselīgam potcelmam uzpotē šķirni, kas varbūt aug sliktāk, ir maigāka, trauslāka, mazražīgāka, taču tās augļiem piemīt vēlamās īpašības – garša un skaistums. Turklāt potcelmam ne vienmēr jābūt pat vienas un tās pašas sugas, taču radniecīgam un saderīgam gan. Piemēram, gurķus un melones var potēt uz ķirbja, baklažānus – uz tomāta, tomātus – uz kartupeļa potcelma. Zinātnieki izveidojuši īpašas potcelmiem piemērotas tomātu šķirnes ar spēcīgu sakņu sistēmu, izturīgas pret slimībām, un uz tām potē šķirnes ar garšīgiem un lieliem augļiem, kuras, kā likums, pašas nav tik audzelīgas un izturīgas. Šādi tiek apvienotas abu šķirņu labākās īpašības.

    Izveidotas īpašas potcelmiem piemērotas tomātu šķirnes, kas ir izturīgas pret slimībām.

    Ņemot vērā darbu, kas jāiegulda, tos izaudzējot, potētie stādi, protams, ir dārgāki nekā no sēkliņas audzētie. Tāpēc vispirms tos sāka izmantot lielajās siltumnīcu saimniecībās – arī pie mums Latvijā –, kur tomātus audzē desmit mēnešus no vietas. Tajās tomāti izaug pat 10 metru gari, un tā stublāja daļa, no kuras jau novākti augļi un noņemtas lapas, tiek saritināta. Tad, protams, atmaksājas stādu potēšana un pilnā mērā tiek izmantots to potenciāls.

    Taču, padzirdot, ka tādi ir, arī mazo siltumnīcu saimnieki gribēja izmēģināt potētos stādus, lai gan pie tiem nemaz nav tik viegli tikt – tirgus placī nenopirksi. Un arī cena nav no zemajām – potēts tomātu jaunstādiņš maksā, sākot no 2 eiro, paaudzēts, lai varētu stādīt siltumnīcā, – ap 4 eiro. Minējām arī dažas vietas, kurās pie šādiem dārzeņu stādiem var tikt, – Ievas Stalidzānes feisbuka grupā Peonijas, ziemcietes, lilijas un citas puķes Salaspilī un Gitas Briģes dārzniecībā Jaunās Čūreikas Dobeles novada Ukru pagastā. Par iespēju nopirkt Gitas izaudzētos stādus nekur citur, izņemot mūsu žurnālu, ziņu nebija, bet jau dažas dienas pēc žurnāla iznākšanas visi stādiņi bija aizņemti. Tāpēc mēs jūtam zināmu atbildību, lai visiem viss labi izdotos. Ievai un Gitai pašām ir vairāku gadu pieredze potēto dārzeņu audzēšanā.

    Viens potētais – vairāku parasto vērts!

    Ievas Stalidzānes pieredze: Pirmo reizi par potētajiem dārzeņiem dzirdēju pirms gadiem četriem, un mamma līdz ar puķu jaunstādiem atveda arī četrus vai piecus trauslus, ap 10 centimetru garus tomātu mazulīšus plastmasas glāzītēs. Šķiet, tas bija marta vidus, 11. nedēļa. Toreiz mēs siltumnīcu vēl nekurinājām, tāpēc stādiņus vajadzēja izlolot uz palodzes. Nākamajos gados siltumnīcu apkurinājām, un arī potēto dārzeņu stādi uzreiz nonāca tur.

    Pats svarīgākais ir nekavējoties un pareizi iestādīt. Trauciņā pie potētā stādiņa saknēm zemes ir pavisam maz, tāpēc tas bez kavēšanās jāiestāda – podiņā, krējuma trauciņā ar apakšā izdurtiem caurumiem liekā ūdens aiztecēšanai vai citā piemērotā traukā, kā esam raduši tomātus stādīt. Tikai noteikti jāievēro pati galvenā atšķirība – no sēklām audzētos tomātu dēstus gandrīz vai nav iespējams iestādīt par dziļu, piķējot esam raduši stādīt līdz dīgļlapiņām, vēlāk pārstādot, pat tās noņemam un stādām vēl dziļāk.

    Turpretī potētie tomātu stādi jāstāda tikpat dziļi, kā auguši iepriekš, potes vietu noteikti atstāj apmēram pusotra centimetra virs zemes. Ja potes vieta būs zem zemes, uzpotētais tomāts sāks veidot pats savas saknes, nevis izmantos potcelma sakņu jaudu, un rezultāts sanāks tāds pats, kā būtu bijis bez potēšanas. Stādot ļoti jāsargās nolauzt potes vietu, jo tad stāds būs pagalam. Stādīšanai – gan mazajos podiņos, gan vēlāk audzēšanai siltumnīcā – izmantojam podu puķēm paredzēto kūdras substrātu Laflora KKS-PP, kur frēzkūdra apvienota ar vidēji rupju griez to (0–40 mm) sūnu kūdru, papildināta ar mālu, kaļķakmens miltiem, minerālmēsliem – gan makroelementiem, gan mikroelementiem. Izmantotais kūdras substrāts katru rudeni nonāk komposta kaudzē un pēc tam – dārza dobēs.

    Siltumnīcā tomātus audzējam apmēram 15 litru podos – tajos saknēm pietiek vietas, bet arī nav tik daudz kā milzīgajos 40–50 litru podos. Lielajos traukos tomāts tikai veidos milzīgas saknes, ko īsajā siltumnīcas sezonā tam nemaz nevajag, un augļus briedināt nesteigsies. Podos ūdens un mēslojums netiek lieki tērēts pa visu siltumnīcu, bet nonāk tieši pie auga, kuram tas paredzēts. Podā arī augsni katru gadu ir vieglāk nomainīt, nekā audzējot gruntī.

    Kopšana daudz neatšķiras no parasto tomātu kopšanas – ja proti izaudzēt tos, pratīsi arī šos. Galvenā potēto tomātu audzēšanas atšķirība no parastajiem – tos var veidot ne tikai ar vienu galotni, bet ar divām un trim. Tāpēc, gan izvietojot podus, gan stādot gruntī, katram augam jāatstāj lielāka vieta nekā parasti. Liekās padusītes jāizlauž un vecās lapas jānogriež gluži tāpat kā parastiem tomātiem. Protams, rudens pusē, kad sākas miglas un vēsākas naktis, parādās arī pa kādai brūnai lapai, un tās tiek nogrieztas, lai slimība neizplatās tālāk. Nekādi citi augu aizsardzības pasākumi nav bijuši vajadzīgi, jo potētie tomāti slimo daudz mazāk nekā parastie.

    No potētajiem stādiem raža ir daudz lielāka nekā no pilnas siltumnīcas parasto šķirņu.

    Jārēķinās arī ar to, ka potētie tomāti aug ļoti strauji un var izaugt visai gari, un zemā siltumnīcā tiem trūkst vietas. Mūsējā ir trīs metrus augsta, un arī tad tie, kas tuvāk jumta lūkai, cenšas izspraukties ārā.

    Kad pirmajā gadā bijām ar potētajiem tomātiem sadraudzējušies, nākamajā jau stādījām ne vairs četrus stādus, bet gan desmit. Tagad parastos tomātus vairs nestādām vispār. Siltumnīcā ir 12–13 potētie tomāti, un raža ir daudz lielāka nekā no veselas siltumnīcas parasto tomātu. Katram tomātam atstājam vismaz trīs galotnes, bet ķirštomātiņiem pagāju šajā gadā – pat septiņas ga lotnes, un no viena auga va rēja nolasīt vairākus spaiņus ķirštomātiņu. Savus tomātus ēdam līdz Jaungadam, šoziem pat vēl ilgāk. No siltumnīcas tomātus aizvācu oktobra beigās, un arī tikai tāpēc, ka siltumnīca jāatbrīvo peoniju stādiem, citādi tie varētu augt līdz no vembra sākumam. Oktobrī to mātu ķekaros vēl bija daudz, mēs tos nolasījām un likām kastītēs nogatavoties.

    Siltumnīcā audzējam arī potētos gurķus. Audzēšana neatšķiras no parastajiem, tikai raža ienākas agrāk – ar pirmajiem gurķīšiem var mieloties jau maijā. Ja siltumnīca nav apkurināma un laiks par aukstu, lai stādītu siltumnīcā, dažkārt pirmie gurķīši ienākas pat uz palodzes. Kopumā raža ir lielāka un augi slimo mazāk.

    Potēto augu šķirnes, kuras izmēģinājusi un iesaka Ieva

    Tomāti

    Šķirnes ir tās pašas, kuras audzē no sēklām. Taču potēto augšanas jauda, veselīgums un ražīgums noteikti ir pārāki. ‘Maxi Orange’ – dzelteni, ļoti lieli un garšīgi gaļas tomāti. ‘Kakao’ – ļoti tumši un garšīgi. ‘Tiverta’ – svītraini, dzeltenīgi zaļgani, skaisti izskatās un ir arī ļoti garšīgi un saldi. ‘Tiger’ – ar sarkanīgām svītrām. ‘Buffalosteak’ – gaļīgais, vērša sirds tipa.‘Tirouge’ – sarkanīgi ar dzeltenām svītrām, arī ļoti, ļoti garšīgi. ‘Tutti Frutti’, ‘Lupitas’, ‘Sportivo’ – sarkani ķiršu tomātiņi.

    Gurķi

    ‘Alpaka’ (‘Conito’) – īsi, pumpaini.
    ‘Mini stars’ (‘Minero’) – īsi (tikai 8–10 cm gari), gludi.
    ‘Midios’ (‘Melva’) – gari (līdz 25 cm), gludi, tipiskā siltumnīcu gurķa skatā.

    Melones

    ‘Anasta’ – ar izteiktu smaržu un garšu, gaiša. Auglis sasniedz 1–1,5 kg. Ļoti ražīga. Gaišs mīkstums.

    Daudz atkarīgs no audzēšanas

    Gitas Briģes pieredze: Audzēju gan no sēklām audzētos tomātus, gan potētos. Potētos stādu tāpēc, ka tie agrāk ražo – apkurināmā siltumnīcā ap Jāņiem jau ir ēdami. Arī izturība pret slimībām potētajiem ir lielāka. Bet šķirnes īpatnības ir tādas, kādas tās ieliktas katrā sēklā. Kad tomāts nonācis galdā, nav it nekādas atšķirības, vai tas ir potēts vai nav. Protams, visas labās īpašības atkarīgas arī no audzēšanas. Ja mēslos tikai reizi mēnesī, nebūs ne garšas, ne ražas. Viss jādara tāpat kā no sēklas audzētiem tomātu stādiem, piemēram, karstā laikā nedrīkst aizmirst pabarot ar kāliju, lai nekristu nost ziedi un aizmestos augļi.

    Tomātus stādu siltumnīcā gruntī. Siltumnīcu ierīkojot, tajā ir ievesta krietna govju mēslu kārta un kūdra. Tomātu stādīšanai katru gadu veidoju tranšejas un lieku klāt jaunu kūdru. Tā kā tomāti ir potēti uz šķirnēm ar lielu un spēcīgu sakņu sistēmu, tie labi uzņem barības vielas. Kopšana daudz neatšķiras no parastu tomātu audzēšanas – laikus jāpiesien, lai neaug šķībi, laikus jāizgriež paduses. Lai gan zinu, ka var un pat iesaka atstāt vismaz divas galotnes, es audzēju tā, kā esmu radusi, – tikai ar vienu galotni. Esmu mēģinājusi audzēt arī ar divām, bet man tomēr vislabāk patīk darboties ar vienu. Paveidoju arī ķekarus – lai paliek tikai lielākie, smukākie augļi, bet sīkos ķekara galā nogriežu. Ja potētais tomāts ir labi aprūpēts un jūtas labi, tam lapas ir zaļas un veselīgas un līdz pat rudenim tas ir gatavs augt vēl un vēl, atpelnot katru par stādu iztērēto centu.

    Potēto dārzeņu šķirnes, ko audzē Gita

    Tomāti

    Lielākoties sarkanie, klasiskie – tādas šķirnes kā ‘Cristal’, lielie un gaļīgie –‘Fantasio’, ‘Maxi Red’, ‘Buffalosteak’, ‘Selizia’, vērša sirds tipa ‘Gourmandia’, ‘Coeur de Boeuf’, ‘Corazon’. Arī rozā ‘Honey Moon’, dzeltenie ‘Maxi Orange’, iegarenie sarkanie ‘Tuma Red’ (‘Uriburi’) un dažas citas.

    Gurķi

    ‘Kenia’ – ļoti audzelīga un ražīga šķirne ar nelieliem, tumš zaļiem, kārpainiem augļiem. Ja rudenī nenogriež sānu dzinumus, ražo arī uz tiem, spēj tik lasīt.

    Šogad grasās izmēģināt arī potētu papriku!

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē