Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Toreiz kundze runāja tik pārliecinoši, ka radās sajūta – ir cilvēki, kam uzdots atnākt uz tirgu un kādam obligāti sabojāt garastāvokli,» atceras Roberts. «Teicu viņai – braucam, aizvedīšu parādīt saimniecību, no Rīgas tās būs 50 minūtes, bet kundze – nē, un lai es pat nemēģinot viņu muļķot, tāpat neko nepierādīšot. Viņa runāja tik pārliecinoši, ka skatījos uz paša audzētajiem brokoļiem un gandrīz sāku domāt, ka patiešām esmu atvedis tos no Polijas. Tādos brīžos rokas nolaižas.»
Brālis un zemnieks
Pilskalnu dārzeņu dažu desmitu hektāru laukos, kā vēsta saimniecības nosaukums, pārsvarā aug dārzeņi – gurķi, ķirbji, kabači, un ir arī graudaugi, lai būtu pareiza augseka. «Ja būtu mana teikšana un šobrīd sāktu no nulles, es audzētu tikai graudus, jo vienīgi ar tiem Latvijā var nopelnīt naudu atbilstoši ieguldītajam darbam,» saka Roberts.
Cik sevi atceras, Roberts kopā ar tēvu Ervīnu ir apstrādājis zemi. Sākotnēji tēvs bija mežsargs, tad sāka gadatirgos pārdot uzpirktus dārzeņus un skābētus kāpostus, un tā lēnām doma iegrozījās arī līdz dārzeņu audzēšanai. Vispirms gan bija zemenes, un puķu pilnas siltumnīcas – kas nu kuru brīdi ienesīgāks, bet galu galā tomēr palika pie dārzeņiem.
Papildus dārzeņu audzēšanai Ervīns pirms 20 gadiem uzsāka arī dārzeņu apstrādi – mizošanu, pakošanu vakuumā, ziemā – kāpostu skābēšanu. Stabilākie klienti pašlaik ir Ogres novada skolas un bērnudārzi, arī dažādi restorāni un kafejnīcas.
Savulaik dārzeņu mizošanas ideja radās no dabas nodarītas skādes.
Maijvaboļu kāpuri sagrauza kartupeļus! Liels, smuks, kā pasaule apaļš kartupelis, bet – viena mala izrobota! Lai nebūtu jāmet ārā, Ervīns izdomājis – jāmizo. Sākumā tas bija tikai roku darbs, tagad lielu daļu padara mašīnas, bet tāpat roka jāpieliek. Kartupeļiem acis jāizgriež un kāda niķīgāka miziņa, sīpoli un burkāni prasa vairāk roku darba. Roberts dalās vērtīgā padomā. Ir divu veidu mizotie burkāni – vieni nomizoti kā ar nazi, otri – kā noberzti ar smilšpapīru. Sulīgāki ir tie, kas mizoti kā ar nazi, jo, mizu noberžot, no burkāniem tiek izsists vairāk sulas.
Dabu nevar izlūgties
«Kopš agras bērnības visus vasaras brīvlaikus abi ar vecāko brāli Aleksi pavadījām dārzeņu dobēs – jāravē, jākaplē, jānovāc, gurķi siltumnīcā jālej. Cik bija spēka, to jau kā puikas darījām, atceras Roberts. Vecākais brālis Aleksis RTU studēja mehatroniku, ātri aizlidoja uz Zviedriju, iestājās tur universitātē – kosmosa kuģu fakultātē. Tagad Aleksis dzīvo un strādā Norvēģijā. Visticamāk, viņam vienīgajam Latvijā ir tik neparasta izglītība – kosmosa kuģu dizainers.» Roberts palika laukos.
«Dārzeņu audzētāja garastāvoklis atkarīgs no tā, vai redzi, ka ieguldītais darbs attaisnojas,» saka Roberts.
Lai radītu līdzsvaru, jābūt dažādībai – ar kaut ko ieberzies, kaut kas cits to visu izvelk. Šopavasar Roberts ielika lielu naudu un darbu kāpostos, bet jau ļoti ātri redzēja – nebūs, kāposta nebūs, varbūt vienīgi vēlie oktobrī. Jūnija sausuma dēļ puse aizgāja bojā, tagad jādomā, kā samaksāt rēķinus un kredītus. «Lauksaimniecība ir neapskaužama uzņēmējdarbība, jo esi pilnībā atkarīgs no laikapstākļiem un citiem vides faktoriem,» saka Roberts. «Pavasarī iesēj vai iestādi ar domu, ka viss izaugs, bet – cilvēks domā, Dievs dara. Šogad man cerība uz ķirbjiem. Daudziem dārzeņu audzētājiem agri iestādītie ķirbji nosala, arī mūsu vēlāk stādītie jūnija sausumā panīkuļoja, bet tad sāka līt un saauga, ka prieks! Tomēr arī – redz, kādas lapas, miltrasa no mitruma, jo augustā lija un lija. Lai tiktu galā ar miltrasu, var smidzināt bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, tikai – nevis tad, kad tu to gribi, bet gan tad, kad to vajag augam. Nevar smidzināt, kad līst, jo tad ir par mitru. Nevar smidzināt dienā, kad saule, jo tad ir par karstu. Savukārt naktī rasa – atkal nevar, tāpēc derīgs izrādās tikai laiks divos naktī vai ļoti agrā rītā.»
Par to, ka laikapstākļus zemnieks ar labu uzvedību vai čaklu darbu var izlūgties, zemnieki groza galvu. «Vakar lūdzāmies – šodien nekā,» smejas Ervīns, skatoties, kā dārzeņu rindstarpas pārvēršas ūdens kanālos. Roberts atjoko pretī: «Nevar zināt – varbūt kādam citam zemniekam lauki par sausu, tāpēc lūdzās lietu.»
Gaidīt labākus laikus
«Dārzeņus varētu audzēt vēl lielākās platībās, bet izaugušais jārealizē. Zinu, ka daudzām saimniecībām saslēgti labi līgumi, bet man vēl jātaustās – pats saimniekoju, domāju un bīdu lietas tikai dažus gadus,» saka Roberts. Viņš prognozē, ka šogad Pilskalnu dārzeņu laukos izaugs vairāk ķirbju nekā jebkad – būs vismaz 50 tonnas, bet Roberta tēvs Ervīns ir vēl optimistiskāks – viņš prognozē 70. Kā ķirbjus izdosies pārdot – kas zina. «Līgumi un klienti man ir, bet nekas nav pilnībā droši. Klients var teikt: audzē, audzē – rudenī, kad būs gatavi, no tevis ņemšu. Pienāk rudens, zvanu – ķirbji gatavi, bet man atbild – zini, tagad nevajag. Ko lai ar saviem ķirbjiem daru? Tikmēr ir klienti, kas zvana un prasa tik lielus apjomus, kādus es savukārt nevaru nodrošināt,» stāsta Roberts.
«Dārzeņu iepirkums ir ļoti atkarīgs no tā, kā cilvēki ēd, bet arī to ietekmē laikapstākļi. Vasarā, siltā laikā, tomāti, gurķi un sīpolloki iet tā, ka spēj tik audzēt, bet, tikko kļūst aukstāks, viss apstājas – tirgus kā ar nazi nogriezts, vakar visi ēda, šodien neko nevajag. Brīžos, kad man klājas slikti, izdaru visu, kas manos spēkos, un gaidu labākus laikus. Daru tā. Klientiem saku – zinu, ka būs moments, kad tev dārzeņus pārāk nevajadzēs. Tomēr, cik vari, ņem arī tad, jo brīdī, kad dārzeņus ļoti vajadzēs visiem, ar garantiju pārdošu tieši tev, turklāt lētāk.»
Ķirbji nav tas trakākais – nenopirks uzreiz, var paglabāt. Lielāka bēda ir par dārzeņiem, kas ilgi neglabājas. Tēvs un dēls atceras, cik skumji bijuši gadi, kad nācies izgāzt tonnām gurķu, kabaču. Un tie brokoļi! Toreiz, kad pirmo reizi izmēģinājuši audzēt brokoļus, padevušies labu labie. Roberts brauca uz tirgu, un tur viņam stāstīja ne tikai to, ka brokoļi atvesti no Polijas, bet ik pa laikam pajautāja, vai šie ir svaigi, vai šāgada raža Jā, ir svaigi, ir šāgada raža! Togad lielu daļu brokoļu novākuši un nolikuši glabāties ledusskapī, jo visus uzreiz pārdot nevarēja. Kādu brīdi pastāvējušus sākuši pakot vaļā, un viss pagalam – izziedējuši!
Paaudžu darbs
Kad Lindemaņu puikas Aleksis un Roberts bija mazi, vecāki izšķīrās. Darbdienās zēni dzīvoja pie mammas, brīvdienās un brīvlaikos – pie tēta. «Vecāki prata izšķirties tā, ka nekad neesmu izjutis ne mammas, ne tēta deficītu,» saka Roberts.
Roberts joprojām saimnieko kopā ar tēvu – katram savi darbi un pienākumi. «Man ir 24 gadi. Ja es visu pilnībā darītu tikai pats, mana jaunība te arī paliktu.
Būt zemniekam nozīmē strādāt astoņas dienas nedēļā.
Un vienlaikus – es nevaru to nedarīt. Ja pateikšu, ka no zemes atsakos, tēvs saimniecību likvidēs, jo viens viņš netiks galā. Zinu tēvus un dēlus, kas sastrādājas ļoti labi, bet mums ne vienmēr iet gludi – viedokļi atšķiras. Ir lietas, ko tēva saimniekošanā nesaprotu, man gribētos attīstīties ātrāk,» atzīstas Roberts.
Tikmēr Ervīns smaida – ir ļoti patīkami, ja dēls strādā līdzi: «Kad puikas bija mazi un viens netiku galā, kāpostu, kartupeļu, gurķu un burkānu laukus strauji samazināju līdz minimumam, bet tad viņi paaugās, nāca palīgā un teica: «Vajag vairāk, tēti, stādām!» Tā ar katru gadu apstrādājamās zemes platība palielinājās līdz tagadējiem apjomiem.» Ir pieredzēti dažādi laiki. Tāpēc brīžos, kad Roberts sāk šaubīties, vai vispār vērts kaut ko darīt, Ervīns, gadu desmitos rūdīts zemnieks, pasmaida, jo zina – atnāks pavasaris, uzspīdēs saule, un viss sāksies ar jaunu cerību. Ne ar to vien jātiek galā mazajam zemniekam.
Pašam ir, citiem iesaku
«Lai saimniekotu veiksmīgāk, arī mazajam zemniekam jāmācās no pieredzes un jāiet laikam līdzi, nebaidoties pamēģināt ko jaunu,» saka Roberts.
- Kompostējamā plēve. Savulaik dārzeņu audzēšana Pilskalnu dārzeņi izmantoja plēvi, kas rudenī bija jānovāc un pavasarī atkal jāuzklāj. Šogad pirmo gadu saimniecībā gurķi un kabači aug uz kompostējamās plēves: mazāk jāravē, tīrāka raža. Kad dārzeņi novākti, plēvi iear zemē un tā pati sadalās.
- Siltumnīcā – saldēto zivju kastes. Ļoti ērtas un vieglas, labi saglabā siltumu. Ikreiz ieber svaigu zemi, tāpēc nav ne slimību, ne nezāļu. Turklāt tad, kad tomātu laiks beidzies, kastes ērti var salikt citu virs citas kā lego klucīšus.
- Vecs, bet labs. Šis NEWHOLLAND M135 traktors ir 1995. gada ražojums, bet visu padara labi – maz elektronikas un salīdzinoši lēta uzturēšana. Iegādāts zviedru lielākajā izsoļu portālā klaravik.se.
