Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Krāšņums, kas apbur
Ziemā, vēl savas 65. jubilejas gaidās, bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars PDz sacīja – jau vairākus gadus viņa ģimenē pamainījušās lomas. Viņš no sabiedriskās un publiskās dzīves pagājis maliņā un dzīvo klusu, un tā rosīgā persona ģimenē ir sieva Silvija, kura gādājot, lai dzimtai – Dzintaram un abu dēliem ar ģimenēm – īpašumā Vidrižu pagastā visu vasaru būtu, kur priecēt acis.
Uz viņu māju peoniju ziedēšanas laikā burtiski plūstot cilvēku bari, kam pašiem asinīs ir peoniju audzēšana un kam gribas pamielot acis, kā veicas citiem krāšņo puķu faniem. «Brauciet pie mums maija vidū, kad sāks plaukt peonijas! Būs tāds krāšņums, kādu sapņos reti iespējams redzēt,» toreiz nosmēja Jaundžeikars, piebilstot – sievai ir viena no krāšņākajiem peoniju dārziem Latvijā.
Pavasaris šogad bija vēls, un viss, ieskaitot peoniju ziedēšanas sākumu, aizkavējās. Tikai tagad Jaundžeikaru sētā sācies lielais peoniju bums. «Pašas agrākās jau noziedējušas, tagad sāk plaukt tās, kurām vajadzēja ziedēt maija vidū, bet pēc tam pumpurus vaļā vērs vēlīnās šķirnes,» pagalmā sagaidot PDz, teic Silvija.
Popularitātē jau sit pušu rozes
Silvijai puķu audzēšana ir iemīļota – ap īpašumu sastādīts daudz mūžzaļo augu, un ik pa laukumiņam izveidoti puķu dārziņi, kuros zied dažādas puķes un krūmi, zaļo arī dažādi eksotiskie augi. Bet Jaundžeikaru lielais lepnums ir peoniju dārzs. Tas izveidots divās milzum garās dobēs, kas stiepjas gar īpašuma vienu malu mazliet nostāk no mājas. Un tā vēl nav visa peoniju saimniecība. Pērn stādītās mazulītes aug citā pleķītī.
Peonijas Latvijā beidzamajos gados kļuvušas par modes lietu, un popularitātē tās jau sit pušu pat ziedu karalienes rozes. Lai gan zināmas šīs puķes ir jau no seniem laikiem un augušas jau vecmāmiņu dārzos, jo Latvijas klimatam ir ļoti piederīgas. Tās nav cimperlīgas, arī kopšana peonijām ir samērā vienkārša.
«Savulaik kolekcionēju dālijas. Tiešām smukas puķes. Bija to diezgan daudz, bet nolēmu, ka man tas darbs ir par smagu. Lai dālijas augtu un priecētu, jāiegulda ārprātīgi daudz, citam vispār laika nepaliek… Rudeņos tās jānorok, tad jāapstrādā. Ar tiem gumiem ir liela ņemšanās, tie īpaši jāuzglabā. Nebiju tam gatava, tāpēc pirms deviņiem gadiem metu mieru dālijām un orientējos uz peonijām.
Domāju, ka tā ir sliņķu puķe – iestāda un aug gadiem.
Mums aiz vecās mājas ir retro puķu dobe, kur ir visiem zināmās sarkanās un baltās peonijas. Tur kādreiz Dzintara vecmammai bija dārziņš. Ja nemaldos, tad 1935. vai 1936. gadā viņa bija iestādījusi peonijas. Un tās vēl tagad tur zied!» saka Silvija.
Pašai šķiet, ka jau pārcentusies
Šobrīd viņas kolekcijā ir jau vairāk nekā 300 šķirņu peoniju. «Man jau sāk šķist, ka esmu pārcentusies ar savu kaisli,» caur smiekliem teic Silvija.
«Jāsaka godīgi, mana darbošanās nu galīgi vairs nav saistāma ar puķkopību sliņķiem. Peonijas mani ir pārņēmušas, un tām pavasaros, tikko nokūst sniegs, un vasarās tiek veltīts teju viss mans laiks. Ja to ir daudz un tās nopietni audzē, peonijas ir jāapbužina visu laiku – jāpabaro ar mēslojumu, lai būtu skaista ziedēšana, jāzina, kas tām vislabāk patīk, jālaista un vēl un vēl… Jāravē, kas man šķiet smags darbs. Tās mēdz arī slimot, tad tās jāārstē, ja vien kaite nav letāla.»
Silvija teic, ka peonijām vislabāk patīk mēslota trekna zeme, kur nav žēlots komposts, satrūdējuši kūtsmēsli, pelni.
«Ik pa laikam jāuzliek arī minerālmēslu deva,» iesaka viņa. Lai peonijas smago ziedu dēļ negāztos uz visām pusēm, tās jāsien. «Esmu iemanījusies blakus tām iestādīt fenheli, esmu sastādījusi arī kaķumētru, kas neļauj peonijām krist gar zemi.»
Smaržas peoniju dārzā ir raibas – no saldām līdz pat kodīgām. «Lielāko daļu no rītiem pasmaržot ir patiesa bauda, bet ir arī tādas, kurām metu līkumu un vēroju no malas, jo smarža ir izteikti nepatīkama – kā zviedru pūdētajai siļķei,» smejas saimniece.
Puķes ceļojušas pat no Taizemes
Silvija peoniju stādus pārsvarā pirkusi ārzemēs. Tie atceļojuši no Holandes, Taizemes, Polijas, Čehijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Lietuvas un Krievijas. Savu peoniju dārzu viņa sākusi veidot ar 20 peonijām, kuras pasūtījusi no Holandes.
«Baidījos riskēt un uzreiz pasūtīju tādas, kuras Amerikas Peoniju asociācija ir apbalvojusi ar medaļām,» teic viņa. Toreiz viņai pat sapņos nerādījās, cik dažādas ir peonijas – mazas, lielas, teju visās varavīksnes krāsās, pildītas, vienkāršas… «Gadījies arī tā, ka pasūtu peoniju, tā pienāk, pēc pāris gadiem sāk ziedēt, un izrādās pavisam cita šķirne. Taču man nav gadījies pamatīgi iekrist. Vīlos gan sūtījumā no Čehijas, jo tur dažas šķirnes neatbilda tām, kuras biju pasūtījusi. Bet pēc gadiem, kad tās parāda ziedus, atpakaļ jau nesūtīsi. Joprojām mēģinu noskaidrot, kāds ir īstais peonijas nosaukums.»
Gadās, ka aiziet visa pensija
Pat vienkāršākās peonijas tirgū ir ļoti labā cenā – bez divdesmitnieka kabatā nav vērts pat tuvoties. Silvija atzīst – kolekcijas veidošana krietni paputinājusi maciņu. «Prieks par skaistumu, protams, nav atsverams, bet Dzintaram, esot tuvumā, labāk tos ciparus nemaz nesaukt.
Dažu labu mēnesi bijis pat tā, ka par peonijām aizgājusi visa pensija. Dārzā ir krūmi, kuri maksājuši trīsciparu skaitli. Dārgākais pirkums – 700 eiro.
Ir arī par 300 un 400 eiro. Lielākoties gan kolekcijas stādu cena bijusi ap 50 eiro. Cenšos, protams, ar lielām summām neaizrauties, bet neko nevaru sev padarīt, ja ļoti gribas, lai manā dārzā būtu tieši šī šķirne,» atzīstas Silvija.
Lai arī peonijas varētu nelaistīt, Silvija nespēj skatīties, kad karstumā viņas mīlulēm slāpst. «Šogad jau bija viena reize, kad laistīju. Lai aplietu visas, paiet vesela diena – kā septiņos sāku, tik uz vakariņu laiku tieku no dārza ārā. Katra peonija prasa aptuveni spaini,» tā bijušā iekšlietu ministra kundze.
