Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ragārēs viss gads rit zaļi, jo mikrozaļumus var diedzēt nepārtraukti. Un ko gan citu vēlēties salātos, kamēr dārzā vēl nekas neaug?
Mikrozaļumi liekami klāt visiem ēdieniem, tā padarot ikdienu zaļāku un garšīgāku. Tie ēdami arī kā vitamīni, jo ikkatrā lapiņā ir koncentrēts viss sēklā noglabātais spēks. Sēkla paliek tukša, viss ir mazajā dīgļlapiņā, kur minerālvielu daudzums ir pat 40 reižu lielāks nekā jau izaugušā dārzenī.
Citi lasa
Jānis stāsta: « No pirmā janvāra līdz pat pēdējām decembra dienām mēs neizlaižam ne mirkli gardo, krāsaino un veselīgo mikrozaļumu ražas vākšanā. Uz virtuvēm ceļo dažādas lietošanai gatavu zaļumu kastītes, ko pircēji mīļi iesaukuši par maģiskajām kastītēm.
Pavasarī kastītēs klāt liekam arī savvaļas mikroaugus, pirmos dzinumus, pat pumpurus, arī kressalātus. Vienmēr mums ir paticis viss savā spēcīgākajā brīdī – mazs, mīlīgs, garšā izteiksmīgs un krāsains.
Man patīk spēlēties ar dažādībām – pamats viens, bet katrreiz kaut kas neparasts klāt. Vērojot pircējus un klausoties komentārus, varu izlemt, ko nākamreizi likt vai nelikt. Lielākais ieguvums no tiešās tirgošanas – ātra atgriezeniskā saite no pircējiem. Dzirdot atsauksmes, varu saprast, kas cilvēkiem patīk vai – tieši otrādi – nepatīk, tad varu domāt tālāk, ko vēl vajadzētu pamainīt. Bet mēs paši baudām dabas doto un priecājamies visam dzīvajam līdzi.»
Kas kastītēs ziemā? «Dažādas redīsu lapiņas, vairāki kāpostveidīgie, saulesspuķes, cukurzirnīši, salātu un biešu lapiņas, asie sinepju un mizunas dīgsti. Esmu sapratis, ka manai kombinācijai uzticas un pat nejautā, kas tur iekšā. Brokolis un zirnis visiem patīk. Dekoram klāt skaistais koši sārtais amarants, krāsainās skābeņu lapiņas un nesen ziņu virsrakstos pētījumā par veselīgāko augu atzītās dārza kreses. Arī bietēm, salātiem, bazilikam, puraviem ir to mikroversijas. Viss kopā uzreiz liekams uz šķīvja vai pamazām paņemams no kārbiņas, kas glabājas ledusskapī. Jā, zaļumus no mūsu kārbiņām var vēsumā uzglabāt līdz pat nākamajai nedēļai. Vēsumā mikrozaļumi pārstāj augt, bet saglabā vērtīgās uzturvielas. Pārāk ilgi glabāt arī nevajag – jāpacenšas apēst, pirms tie zaudē savu kraukšķīgumu un svaigumu.»
Vai pamēģināt var ikviens? «Jā, ja vien ir vēlme pašam darboties ar zemi, laistīt, griezt un čubināt. Foršākais, ka tos var audzēt ikviens un jebkurā brīvā telpā, jebkurā gadalaikā. Gaismu tehnoloģijām strauji attīstoties, tas vairs nav tik dārgi vai sarežģīti kā agrāk. Mikrozaļumiem nav nepieciešamas tā sauktās augu lampas, pietiek arī ar LED gaismu, bet tai gan jābūt spilgtai. Ļoti noderīgi lampām būs taimerīši, lai var iestatīt izgaismošanu, kad ērtāk un kad elektrība lētāka. Nevajag neko sarežģītu – būvmateriālu veikalos mehāniskos taimerus var atrast par dažiem eiro. Tātad – nepieciešama gaisma, siltums, ūdens un sēklas, daudz sēklu. Mazliet piešauties vajadzēs gan, bet šis ir labs veids, kā trenēt zaļos pirkstiņus,» smej Jānis un paskaidro, ka cilvēki mēdz apjukt nosaukumos – dīgsti un mikrozaļumi. Jāielāgo – dīgsti ir pāris milimetru gari asniņi, un tos lieto uzturā ar visu sēklu, bet mikrozaļumus nogriež un ēd bez sēklas, kad tie izstiepušies vismaz piecu centimetru garumā.
Dīgstus iegūst, sēklas diedzējot traukā bez augsnes, tās regulāri noskalojot ar ūdeni, bet mikrozaļumu audzēšanai vajadzīgas sēklas, augsne, gaisma, ūdens. Tas ir svarīgi – sākot ko tādu darīt, svarīgi izdomāt, kā augus laistīs. Tie veselīgāk aug, ja tiek laistīts no apakšas un paši zaļumi tiek uzturēti sausi. Pirmais, ar ko varētu sākt, ir redīsi, jo ar tiem iespējas kļūdīties ir mazākas, un arī sēklas ir lētākas, bet rezultāts – ļoti garšīgs. Arī ar kressalātiem nekļūdīsies, taču prieciņš būs maziņš, redīsiem raža ir lielāka. Protams, jārēķinās, ka mācību process ir dārgs, arī pats pirmajā reizē nokāvu daudz materiāla. Bet, ja izdosies, tad jau katram interesentam atvērsies sava plašāka mikrozaļumu pasaule.»
Kas Ragārēs pārbaudīts?
* Sēklu vajag daudz – katrs mazais dīgstiņš ir viena sēkla. Ik nedēļu apēšanai izaudzējam tikpat, cik pa visu gadu sasējam visās siltumnīcās un laukos kopā, tāpēc vajadzīgi lielāki iepakojumi un labas kvalitātes sēklas – mikrozaļumu audzēšanā dīgstība ir daudz svarīgāka nekā uz lauka. Mēs sēklas pārsvarā pērkam no Vācijas. Lai gan mums ir mazražošana, vienalga pērkam lielajos maisos un kastēs. Katru nedēļu izmantojam padsmit veidu sēklas. Atsevišķas sēklas pāris stundu iepriekš tiek briedinātas. Saulespuķu sēklas mērcē ne ilgāk kā sešas stundas, zirņus – apmēram astoņas, jo noturot ūdenī pārāk ilgi, tās zaudē svarīgās organiskās vielas.
* Telpa, kurā aug mikrozaļumi, nedrīkst būt mitra un nevēdināta. Gaisam jābūt sausam. Optimāli ir plus 20 grādu, bet, ja redzu, ka sēkla grib pārgatavoties, samazinu temperatūru līdz plus 18 grādiem. Ja gribu, lai viss notiek ātrāk, tad noregulēju uz plus 22 grādiem. Kopumā vajadzīga istabas temperatūra.
*Jāizvēlas piemēroti trauciņi, kuros tiks audzēti zaļumi. Mēs esam izvēlējušies plāksnes, izmantojamas arī citām vajadzībām. Ja izmanto plastmasas kastes, būtu vēlams lietot tādas, kas paredzētas pārtikai. Mēs plāksnēs liekam kūdru kopā ar slieku humusu, pirms tam kastīti katru reizi izmazgājot. Kad mikrozaļumus nogriežam, atlikušo mantu izmantojam tepat saimniecībā mēslojumam. Otrreiz tajā pašā augsnē mikrozaļumu sēklas nesēj, jo no iepriekšējās reizes tajā var būt savairojušies nevēlami mikroorganismi, sēnes, toksīni. Zemi sēklām virsū neberam, sēklas uzberam pa virsu, tad apsmidzinām no augšas un liekam virsū smagumu – tā var būt arī cita plāksne – šai stadijā tās var likt citu virs citas. Smagums vajadzīgs, lai sēklas saprastu, ka nu ir jāaug. Katru dienu viegli apsmidzina no augšas un pārskata, kā izskatās sēklas. Pēc pāris dienām smagums jānoņem, lai sēklas beidzot tiek pie gaismas un zaļumi sāk aktīvi augt. Tiklīdz smagumu noņem, dažās stundās viss mainās – no dzeltena kļūst košs. Tad no augšas vairs nelaistām, tikai no apakšas – tas palīdz nesapelēt.
* Mikrozaļumi ēšanai gatavi tad, kad galā tiem izplaukušas lapiņas. Visus mikrozaļumus griežam vienreiz. Daudzkārt griežam vienīgi kreses, teorētiski arī skābenes un romiešu salāti varētu ataugt vēlreiz.
* No zirņiem aug izcili mikrozaļumi, kuru garša ir līdzīga svaigiem zaļajiem zirnīšiem. Saulespuķu mikrozaļumiem ir pikants aromāts, tie ir kraukšķīgi, saldi. Brokoļu lapiņu garša ir izteikti asa un piparota. Redīsu lapiņās paslēptās labās vielas ziemā labvēlīgi iedarbojas uz matu, nagu un ādas veselību. Kolrābju mikrozaļumiem ir rāceņiem vai saldiem brokoļiem līdzīga garša, bet rukola mikrozaļumu veidā ir maigāka nekā klasiski dārzā izaugusī. Kopumā var teikt, ka maigāka garša ir saulespuķēm, kāpostiem, brokoļiem, kolrābjiem, cukurzirņiem, amarantam, bietēm, bet asāka garša ir sinepēm, kressalātiem, redīsiem, rukolai. Un viss kopā – izcila labo vielu kombinācija!
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
