Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nelielais ceļojums bija ilgi gaidīts – man bija jānokļūst vienā no Balkānu reģiona valstīm, kurp no Rīgas tiešā lidojuma nav, tāpēc nācās lidot ar divām lidmašīnām turp un divām atpakaļ. Nekad agrāk šādu biļetei pievienotu informāciju par radīto izmešu daudzumu nebiju redzējusi, taču te nu tā bija, un izlikties, ka neesmu to redzējusi, nekādi nevaru. Šī konkrētā epizode tiešām lika apdomāt – cik naski aug mana pēda? Kā tā veidojas? No kā varu un no kā nevaru atteikties, lai pēdu mazinātu?
KAS IR CO2 PĒDA? Mūsu patēriņa rezultātā radīto siltumnīcefektu veicinošo dažādo gāzu apjoms, kas izteikts tonnās CO2 ekvivalentā un emitēts noteiktā laika periodā. Šis apzīmējums ietver sevī ne tikai oglekļa dioksīda emisiju – tajā apvienotas visdažādākās gāzes un izmeši, ko pārrēķina vienā vienotā un tāpēc salīdzināmā CO2 skaitlī.
Konsultē JĀNIS BRIZGA, biedrības Zaļā brīvība pārstāvis, pēta dzīvesveida izvēļu ietekmi uz klimatu.
Citi lasa
Kam pēda, kam pēdiņa
Biedrības Zaļā brīvība pārstāvis Jānis Brizga skaidro – CO2 pēdu iespējams aprēķināt konkrētam notikumam, produktam, projektam, pilsētai, mājsaimniecībai utt. Lai valstis varētu salīdzināt savus rādītājus, pēdu var aprēķināt jebkam, teiksim, sierburgeram, konkrēta lieluma mājsaimniecībai noteiktā periodā, nobrauktajiem pasažierkilometriem dažādos transporta veidos (piemēram, manam lidojumam) un tā tālāk. Klimats uz zemes mainās – ziņas par dabas katastrofām gan pienāk lielākoties no ārvalstīm, taču arvien biežāk mūsu klimatam neraksturīgas dabas parādības un izmaiņas novērojam arī tepat Latvijā (siltākas ziemas, ilgstošs sausums, lietusgāzes, plūdi, vētras). Diezin vai pie šīm parādībām vainojam sevi, jo nesaskatām sakarību. Teiksim, stiprā vētrā nogāzies koks saplacinājis tavu auto – vienkārši neveiksmīga sakritība! Taču saistība ir gan, jo visi esam atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tieši tāpēc ir svarīgi domāt par savu dzīvesveidu un mijiedarbību ar planētu un censties mazināt savu CO2 pēdu.
Laba dzīve – trekna pēda
Skaidrs ir viens – jo labāk dzīvojam, jo treknāku pēdu atstājam. Lai arī vairums cilvēku par to neko daudz negrib zināt, pēdas izmērs aug un svārstās saskaņā ar mūsu materiālo labklājību. Šie rādītāji ir cieši saistīti ar mūsu ienākumiem un patēriņu – kur un kā tērējam savu naudu. Jānis Brizga stāsta, ka, piemēram, pēda strauji auga līdz 2007. gadam, kad bija treknie gadi. Tad sekoja ekonomiskā krīze, un pēda samazinājās, jo sākām mazāk braukt ar auto, vairāk taupīt resursus. Pēc kāda laika rādītāji atkal sāka kāpt uz augšu, taču sekoja kovida krīze, un pēda nedaudz samazinājās. Tā turpina samazināties arī tagad, jo visa pasaule pastiprināti domā par energoresursu patēriņa samazināšanu.
Pašlaik vidējā latvieša oglekļa pēda ir nepilnas 6 tonnas uz vienu cilvēku gadā. Tas ir diezgan līdzīgi kā citviet Eiropā, piemēram, Francijā tās ir 6,4, bet Ungārijā 5 tonnas. Tikmēr Igaunijā pēda ir krietni lielāka – gandrīz 10 tonnas, jo tur enerģētikā izmanto lignītu jeb brūnogles, kas ir ļoti piesārņojošs energoresurss.
Lai nodrošinātu tā sauktā Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, kas ir starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņu apturēšanu un ierobežošanu, mūsu valstij līdz 2030. gadam savu CO2 pēdu vajadzētu samazināt līdz 2,5 tonnām, bet 2050. gadā mums būtu jākļūst klimata neitrāliem (pēda ir tuvu nullei). Tātad izmaiņām jābūt diezgan straujām.
Pēdas tiek aprēķinātas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, taču pēdējos gados šo aprēķinu nozīmīgums tikai pieaug un par šiem skaitļiem skaļāk runā. Kā tieši tas notiek individuālā līmenī un kā – veselām valstīm? «Lai aprēķinātu, piemēram, mājsaimniecības ietekmi uz klimata izmaiņām gada laikā, sasummē patērētos produktus un pakalpojumus – saskaita, cik braukts ar mašīnu, cik lidots, cik enerģijas iztērēts mājokļa apkurei, elektrībai, cik apēsts, izdzerts, aprēķina dažādu preču un pakalpojumu lietojumu ikdienā un tā galā iegūst kopējo summu, kāda ir CO2 pēda,» skaidro Jānis Brizga. «Savukārt valstis, arī Latvija, atskaitās starptautiskajām institūcijām par emisijām, kas rodas rūpniecībā. Veicot aprēķinus, jāņem arī vērā, ka mēs patērējam daudz preču, kas saražotas citās valstīs, tāpēc mūsu patēriņa ietekmes ir izkliedētas pa visu pasauli.»
Zinām, bet nedarām
Pat apzinoties savu personīgo ietekmi uz vidi un klimatu, ne vienmēr rīkojamies pareizi. «Tas ir līdzīgi kā ar smēķēšanu – visi pīpētāji taču zina, ka smēķēt nav veselīgi, bet tik un tā to dara. Lai kā negribētos atteikties no komforta un saviem paradumiem, esam cieši aicināti to tomēr darīt.» Padomāt par to, no kā esi un no kā neesi gatavs atteikties klimata vārdā, kādā aptaujā nesen aicināja arī biedrība Zaļā brīvība. Un rezultāti ir visai interesanti: kaut ko lietas labā esam ar mieru darīt, kaut ko – ne. Piemēram, respondenti ir gatavi pārskatīt savus ēšanas paradumus, tomēr nevēlas kļūt par veģetāriešiem. Daudzi ir gatavi samazināt karstā ūdens patēriņu, siltināt mājokli, taču galīgi nav ar mieru mainīt apkures sistēmu, jo tas būs pārāk dārgi, vai atteikties no konkrētām elektroierīcēm, piemēram, veļas žāvētājiem.
Runājot par transportu – situācija Latvijā pasliktinās, jo mēs arvien vairāk braucam ar privātajām automašīnām. Cilvēki arī nav diez ko naski samazināt tālo ceļojumu skaitu – lidojumu skaits pieaug, un arī tādējādi pēda palielinās.
«Starp zināšanām un rīcību var būt dažādi šķēršļi, kas to ietekmē, – sociāli, psiholoģiski, fiziski, kā arī saistīti ar pieejamo infrastruktūru,» skaidro Jānis Brizga. «Te valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem paveras plašas iespējas šos šķēršļus mazināt, palīdzot cilvēkiem izdarīt videi saudzīgas izvēles – radīt nepieciešamo infrastruktūru, dažādus atbalsta mehānismus, ieviest sodus par klimatam nedraudzīgu rīcību. Tomēr nevar arī cilvēkus iedzīt stūrī, radot situācijas, kad nav izvēles, bet ir tikai sodi. Piemēram, Francijā pirms dažiem gadiem notika tā dēvētie dzelteno vestu protesti – valdība klimata apsvērumu dēļ plānoja palielināt degvielas nodokļus, lai cilvēki tik daudz nebrauktu ar automašīnām. Tomēr daudzi protestēja, kā argumentu minot, ka sabiedriskā transporta infrastruktūra nav pietiekami attīstīta un ir arī citi iemesli, kāpēc bez automašīnas nav iespējams iztikt.»
Iztīri arī digitālo miskasti
«Arī digitālā pasaule prasa diezgan lielus enerģijas apjomus – kaut vai nosūtot vēstuli e-pastā, tiek izmantoti mobilie dati, interneta datu pārraides sistēmas. Ierīcēs mums krājas un glabājas vajadzīgas un nevajadzīgas bildes un video, to visu pārsūtām arī cits citam, un serveri strādā ar pilnu jaudu, tam visam vajadzīga enerģija, dažādi mākoņpakalpojumi, un arī te veidojas CO2 pēda,» skaidro biedrības Zaļā brīvība pārstāvis. «Interesanta iniciatīva – digitālā talka – nesen tika organizēta Dānijā: cilvēkus aicināja iztīrīt arī savas digitālās miskastes telefonos, datoros, mākoņglabātuvēs, jo tur sakrājas ļoti daudz piesārņojuma.»
Kāds varbūt teiks: ok, ēdīšu gaļu par vienu reizi nedēļā mazāk, iztīrīšu digitālo miskasti, paņemšu savā auto līdzbraucēju, šķirošu atkritumus – vai es izglābšu pasauli? Vai tiešām no tā būs jēga? Klimata aktīvisti atbild: jā, jēga būs. «Katrā ziņā šīs lietas, ko iesaka darīt, lai mēs mazinātu savu ietekmi uz klimatu, arī uzlabos mūsu dzīves kvalitāti un labklājību vairākās jomās – arī dietologi taču iesaka ēst mazāk gaļas, fizioterapeiti rekomendē vairāk staigāt vai braukt ar velosipēdu. Un nevienam nav šaubu, cik svarīgi ir siltināt ēkas, lai samazinātu energoresursu patēriņu. Tātad, sākot kaut ko darīt vides labā, cilvēks darīs labu sev, un ieguvums būs divkāršs,» uzsver Jānis Brizga.
Un cik liela ir mana pēda?
Internetā var atrast kalkulatorus, kā aptuveni noprast savas personīgās CO2 pēdas lielumu. Izmantoju Pasaules Dabas fonda mājaslapā pieejamo kalkulatoru, lai aptuveni noskaidrotu – vai staigāju balles kurpītēs vai lāčoju lielos zābakos. Rezultāts ir interesants – jā, nekādas kurpītes man nav. Viss ir labi sadaļās «pārtika» un «mājoklis» – izvēlos vietējos produktus, gandrīz nemaz neēdu gaļu un zivis, šķiroju atkritumus, arī mans mājoklis ir gana energoefektīvs, taču mans lielais grēks izrādās sadaļa transports.
Līdz šim pašai likās, ka esmu zaļāka par zaļu – ikdienā pārvietojos kājām vai ar divriteni, ar auto nebraucu, šad tad izmantoju sabiedrisko transportu. Bet… man patīk ceļot, satikt draugus citās valstīs, un visbiežāk tie ir pārlidojumi ar lidmašīnu.
Un te nu šajā sadaļā vien mana personīgā pēda ir lielāka par kopējo vidējo rādītāju Latvijā un citās Eiropas valstīs – kopumā tā sasniedz nepilnas 10 tonnas CO2 gadā… Te nu bija mans zaļums. Tātad ir jādomā – ko un kā es te varētu mainīt?
Zini!
CO2 pēda nav ekopēda. Termins ekoloģiskā pēda jeb ekopēda ir cits rādītājs – tas nozīmē, ka tiek rēķināta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai cilvēka ilgtermiņa izdzīvošanu, pastāvot noteiktiem dzīves standartiem.
Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
