Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Par to visu saku paldies vegānismam, jo tieši tad sākās mani meklējumi, eksperimenti un atklājumi,» saka Maruta Rampāne no bloga edamzale.lv.
1. Ēdienkartes plānošana visiem neder!
Zinu, ka pareizie ieteikumi ir, piemēram, plānot ēdienkarti nedēļai, doties uz veikalu paēdušam un ar produktu sarakstu, lai nenopirktu ko lieku, – šie ir lieliski padomi, bet man diemžēl nestrādā. Zinu, ka vienmēr pirkšu kaut ko no četrām produktu grupām – augļi, dārzeņi, graudaugi, pākšaugi, pa reizei arī kādu augu pienu vai jogurtu, bet, ko tieši pirkšu, skatos uz vietas. Kas ir gatavs, kas sezonāls, kuriem produktiem ir atlaide. Ja pasūtu pārtiku internetā, gadās, ka atnāk, piemēram, sēnes tādā gatavības pakāpē, ka tās jāpagatavo šodien, jo rīt jau būs par vēlu. Tā arī daru! Tāpēc ēdienkartes plānošana uz priekšu man neder. Patīk radošums iepirkšanās, izdomāšanas un produktu sakombinēšanas jomās!
2. Pārvērst citā garšā
Daudziem cilvēkiem nepatīk vairākas dienas pēc kārtas ēst vienu un to pašu ēdienu – arī mēs ar vīru labprāt kaut ko pamainām ēdienkartē. Tāpēc nemēdzu vārīt milzīgus katlus ar zupām vai sautējumiem – izņēmums ir laikietilpīgi un sarežģītāki ēdieni, kurus mazā daudzumā gatavot uzskatu par resursu izšķērdību. Tāds ir, piemēram, čili, kuru, ja reiz vāru, tad lielā apjomā, bet to, ko neapēdam, sasaldēju pa porcijām.
Protams, kādreiz kaut kas paliek pāri arī no pavisam ikdienišķām maltītēm. Ja kaut kas atliek no šodienas pusdienām, tad šis atlikums man būs kā bāze, no kuras atsperšos rītdienas ēdiena gatavošanā. Piemēram, ja pirmajā dienā pagatavota tomātu zupa ar klasisku itālisku garšu (sīpoli, ķiploki, oregano), otrajā dienā tai varētu pievienot austrumnieciskas garšvielas: kumīnu, koriandru, čili, kanēli, varbūt arī lēcas vai turku zirņus, bet tikpat labi šo zupu varētu izmantot arī kā bāzi kādam sautējumam vai, piemēram, lazanjas mērcei.
Padoms – gatavojiet foodpreps (ēdienu sagataves – angļu val.)! Nedēļas sākumā jau sagrieziet cietākus dārzeņus stienīšos, sacepiet dārzeņus, savāriet graudaugus, pākšaugus, sagatavojiet mērcītes utt. Savietojiet visu pa kārbiņām, un tad var ērti un ātri to visu kombinēt.
3. Padomi par maizi
Es cenšos neizmest nekādus pārtikas produktus, taču maizi – tas nav iedomājams! Maizīte ir svēta. Un reti kuras tautas virtuvē nav recepšu, kā ēdienos izmantot sakaltušu maizīti, vai ne? Turklāt daudzi no šādiem ēdieniem, kas izcēlušies tautas taupības nolūkos, kļuvuši pasaulslaveni – itāļu panzanella, spāņu gazpacho, libāņu fattoush, un kas tad ir mūsu pašu maizes zupas un rupjmaizes kārtojuma pamatā? Arī maize.
Rīvmaizi var pagatavot pats, ja nu vienīgi nevajag speciālu struktūru kā, piemēram, panko rīvmaizei, ko mājās uztaisīt ir grūti. Ar rīvmaizi var panēt, biezināt mērces, to var likt pie pesto, cept pudiņus, izmantot kā saistvielu plācenīšos, taisīt kraukšķīgās virsiņas sacepumiem… Nebeidzamas variācijas! Vēl no pastāvējušas maizes var pagatavot grauzdiņus jeb kraukšķīšus, kas lieliski papildina biezzupas un salātus.
Baltmaizi un graudu maizi glabāju, ietītu dvielītī, jo tad tā nepelē, bet tikai sakalst. Savukārt rupjo rudzu maizi glabāju ledusskapī slēgtā traukā – tā to var ilgāk uzglabāt svaigu un tik ātri neveidojas pelējums. Šķēlēs sagrieztu maizi var arī sasaldēt – to es daru bieži.
Ja ir tik sakaltis maizes klaips, ka sagriezt to vairs nav iespējams, ielieku siltā ūdenī vai augu pienā un atmiekšķēju. Bet, kamēr maize vēl griežama, to var atdzīvināt. Protams, var ietīt samitrinātu maizi folijā un likt cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī, var arī panēt, var vēl visādi. Es atklāju šādu variantu: ieleju piemērotā traukā mazliet ūdens (izmantoju pannu ar atbilstoša diametra izmēru), uz trauka uzlieku bambusa tvaicējamo sietu, tajā savietoju maizes rikas, uzlieku vāku un patvaicēju. Ideāli sanāk! Vienīgi ar laiku šādi atdzīvināta maizīte zaudē savu maigo pufīgumu – kļūst gumijaināka utt. Jāēd uzreiz, tad ir ļoti gardi.
4. Sagataves ziemai
Pašvārīta tomātu mērce. Mums mājās ir tāda problēma, ka nav, kur glabāt ne lielu ražas daudzumu, ne sakonservētus labumus, jo mums nav pagraba un nav arī pieliekamā, vienīgais – varu saldēt. Bet saldēju es tikai to, par ko droši zinu, ka ziemā nevarēšu dabūt tik labu. Viens no tādiem produktiem noteikti ir pašvārīta tomātu mērce. Vāru ļoti klasisku mērces bāzi – sīpols, ķiploks, tomāts, oregano un mazliet čili, jo bez čili es gandrīz neko neprotu pagatavot (smejas). Ilgi gan šī mērce mums neturas, bet apmēram līdz novembrim ir!
Izžāvēti kabači. Tērēt vietu saldētavā kabacim – tas ir par traku! Jo kabačos ir daudz ūdens un tie aizņem pārāk daudz vietas. Kāpēc kabačus kaltēt? Jo tie ir sezonas dārzeņi, kas ienākas vienā brīdī un daudz, un bieži tos nav, kur likt. Es vasarā ēdu kabačus katru dienu trīs nedēļas, jo biju apņēmusies realizēt visus padsmit draudzenes iedotos eksemplārus. Taču paralēli sāka ienākties arī manis pašas audzētie kabači, un tas jau kļuva apgrūtinoši! Tāpēc daļu izkaltēju. Kaltēts produkts, pirmkārt, aizņem ļoti maz vietas, otrkārt, izkaltējot kabačiem ienākas īpaša, saldena garša. Esmu atklājusi jau vairākas receptes, kurām speciāli tiek kaltēti kabači, – gan korejiešu ēdienos, gan itāļu risoto un pastas mērces. Kabaču šķēlītes elektriskajā kaltētājā jākaltē apmēram 6–12 stundas. Kad šķēlīti var pārlauzt, tā ir pavisam izžuvusi. Ne vienmēr vajag sasniegt šo stadiju, bet tuvu tam – svarīgi, lai žāvētā produktā nebūtu lieka mitruma, jo tas var veicināt pelēšanu un pūšanu.
5. Droši pret kodēm
Man ir nācies vairākas reizes dzīvē izmest pārtiku tieši pārtikas kožu postījumu dēļ, tāpēc nolēmu investēt šādās burkās, lai vienreiz būtu miers. Šāda tipa burkās patiešām netiek iekšā kodes! Pat tad, ja kukaiņi tiks atvesti ar kādu produktu no veikala, tie netiks ārā no šīs burkas, jo gumijas blīve vākam ir ļoti cieša. Vēl tādas pašas gribētu sapirkt garšvielām, bet tas pagaidām vēl tikai idejas un sapņu līmenī – šādas burkas nav lētas, savukārt garšvielu man ir ļoti daudz.
Starp citu, pret pārtikas kodēm palīdzot plauktos izvietoti kastaņi – pati neesmu mēģinājusi, bet draudzene stāstīja, ka esot efektīvi, laikam kodēm nepatīk.
6. Noderīgi šķidrumi
Neleju ārā labas marinādes no olīvu burkām, arī eļļu no saulē kaltētiem tomātiem. Marinādēs var iemarinēt kaut ko vēlreiz, tās var izmantot arī salātu mērcēs un tamlīdzīgi. Esmu novērojusi, ka tradicionālajā latviešu virtuvē pietrūkst skābumiņa, tāpēc marinādes var labi izmantot!
Vārītu pupiņu vai turku zirņu šķidrumu arī var labi realizēt – to dēvē par akvafabu un izmanto, lai gatavotu vegāniskus bezē un aizvietotu olu baltumus citās receptēs. Arī vārītu kartupeļu ūdeni var izmantot gan zupās, gan mērcēs utt. Mana firmas kartupeļu recepte ir šāda – sagriež kartupeļus plānās šķēlēs, uzlej mazlietiņ ūdens vai augu piena un vāra. Daļa šķēlīšu izšķīst un veido buljonu, bet daļa paliek veselas. Sanāk apēst kartupeļus ar visu vārīšanas ūdeni, kas gatavošanas procesā kļuvis par krēmīgu mērci ar maigu kartupeļu garšu.
7. Ēd arī zaļumu kātus un dārzeņu lakstus!
Zaļumu kātus parasti lieku klāt tam pašam ēdienam, ko gatavoju (ja tā ir zupa vai sautējums), nevis saldēju, jo šādi mazi sīkumiņi saldētavā parasti noklīst un aizmirstas.
Ārā nemetu dārzeņu lakstus un lapas – ļoti garšīgas ir, piemēram, ziedkāpostu lapas, kuras var likt pie sautējuma, var apcept utt. Tāpat arī baltā redīsa laksti ir ļoti garšīgi – svaigu redīsu var sagriezt gareniski šķēlēs ar visiem lakstiem un apsvilina pannā bez taukvielām. Izcila garša un arī izskatās smuki ar visiem lakstiem.
No dārzeņu lakstiem var pagatavot gardu pesto – laksti ir samērā rūgti, tāpēc lieku pesto klāt citrona sulu, ķiplociņu. Garšos tiem, kam garšo rukolas un tamlīdzīgi rūgtenie.
Pārgatavojies banāns?
Brūnus, pārgatavojušos banānus var izcept ne tikai banānmaizēs un citos saldajos ēdienos – tos var lieliski integrēt arī sāļajos, piemēram, dažādos karijos u. c. receptēs, kur iederas banāna saldums. Šoreiz kopā ar sīpoliem, ķiplokiem, čili, smaržīgām garšvielām, tomātiem, pupiņām un kabačiem.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
