Paipalu un strausu olas nesalīdzināsim, taču pat tikai vistu olas arī ir dažādas ne vien pēc izmēra un čaumalu krāsas, bet arī vistu turēšanas apstākļu ietekmes uz apkārtējo vidi un pašu putnu dzīves kvalitāti, tāpēc, izvēloties, kuras pirkt, ir vērts pievērst uzmanību to izcelsmei, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna.
Par izcelsmi vēsta īpašs kods
Veikalos nopērkamās olas ir marķētas – uz tām redzama cipariņu un burtu kombinācija. Tieši tā pircējam ir visvieglāk pārliecināties par olu izcelsmi un apstākļiem, kādos dzīvojušas vistas, jo arī putnu labturībai ir nozīme. Kaut arī Eiropas Savienībā ir noteikti mājputnu turēšanas kvalitātes standarti, tomēr tie ne vienmēr ir maksimāli labākie vistām un videi. Piemēram, dzīvnieku tiesību aisardzības organizācijas jau labu laiku aktīvi cīnās pret vistu turēšanu sprostos. Daudzi veikali un restorāni jau atteiksušies vai apņēmušies tuvākajā nākotnē atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības un izmantošanas ēdienu pagatavošanā, jo šāda audzēšanas metode ir nežēlīga pret putniem – tie tiek turēti metāla režģu krātiņos, kuros vistiņas nevar pat pastaigāties vai izplest spārnus.
Atceramies, ka izdarot izvēli, mēs ar savu pirkumu “balsojam” par uzņēmumu un tā piekopto darbības politiku!
Citi lasa
Kods uz olas ietver sevī sekojošu informāciju: dējējvistu turēšanas metodes kodu (1– brīvā turēšana; 2 – dēšana kūtī; 3 – dēšana sprostos; 0 –bioloģiskā ražošana), ražotājvalsts kodu, piemēram, LV – Latvija; LT – Lietuva; EE – Igaunija; FI – Somija. ES dalībvalsts noteikto olu ražošanas uzņēmuma identifikācijas numuru (ciparu kombinācija, piemēram: 1234… Lūk, pilns piemērs, kā varētu izskatīties kods uz olas: 3LV1234 vai 3EE5678.
Kaimiņtantes audzētās ne vienmēr būs labākas
Tirgū un laukos no kaimiņiem cilvēki mēdz pirkt “pašu audzētas oliņas”, diemžēl daudzi uzskata, ka līdz ar to tās ir kvalitatīvākas un ekoloģiskas, salīdzinot ar veikalos nopērkamajām. Visticamāk, uz tām nekāda marķējuma un arī kodu nebūs.
Taču ir būtiski saprast – lauku vistu olas un bioloģiskās olas nav viens un tas pats!
“Lai realizētu olas nelielā apjomā tieši gala patērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, Pārtikas un veterinārajā dienestā ir nepieciešams saņemt Olu realizācijas atļauju. Pirms šādas atļaujas izsniegšanas PVD pārbauda vistu turēšanas novietni, tostarp labturības un higiēnas prasības. Ja “pašu audzēto oliņu” piedāvātājam šādas atļaujas nav, tad faktiski tas iesaistās pārtikas apritē nelegāli, savukārt cilvēks, kurš iegādājas olas no šāda pārdevēja, riskē ar savu veselību,” uzsver PVD eksperte Una Rubīna.
Olu tirdzniecības vietā patērētājam redzamā vietā jānorāda šāda informācija: ražotāja vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, novietnes numurs datu centra reģistrā un adrese; to putnu suga, no kuriem iegūtas olas; olu izdēšanas datums; olu derīguma termiņš; olu realizācijas atļaujas numurs.
Bioloģiskās – labākas videi un cilvēkam
Savukārt no visiem olu ieguves veidiem vides un labturības prasības ievērojami augstākas ir bioloģiskajās saimniecībās. Bioloģiskās olas – tas ir sertificēts produkts, kuru var atpazīt pēc zaļās ekolapiņas marķējumā uz iepakojuma, un līdz ar bioloģisko marķējumu patērētājs saņem arī garantiju, ka dējējvistas ir barotas ar bioloģisko barību un dzīvo brīvās turēšanas apstākļos.
Tas nozīmē, ka mājputni un citi dzīvnieki bio saimniecībās netiek baroti ar ĢMO vai citas videi un veselībai ne tik labas vielas saturošu barību, jo to nepieļauj ES vienotās prasības.
Tādējādi arī olu dējējas bauda tikai tādu uzturu, kas satur bioloģiski audzētas sastāvdaļas un ir brīvs no ĢMO. Lielākā daļa barības parasti tiek izaudzēta uz vietas saimniecībā, un tie var būt gan dažādi graudi, gan dārzeņi un zaļumi. Tikai tad, ja saimnieki var ar dokumentiem pierādīt, ka iegādājušies bioloģisku barību, vistu olas var sertificēt kā bioloģiskas. Arī mājputnu ārstēšana ir balstīta uz dabas vielām.
Bio vistas dzīvo maksimāli labos apstākļos, piemēram, tām nodrošināts pilnvērtīgs miegs bez mākslīgā apgaismojuma, piekļuve āra platībām, kur pastaigāties un no sirds izkašņāties (ja vien nav noteikti ierobežojumi saistībā ar putnu gripas izplatību), vēsta Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Protams, tas, kādos apstākļos dzīvnieki un putni tiek turēti, nenoliedzami ietekmē arī pārtikas produktus, ko no tiem iegūst. Jo apstākļi un barošana ir tuvāki dabai, jo produkts ir augstvērtīgāks, dabiskāks. Tādēļ var teikt, ka labie turēšanas apstākļi ir kā bonuss produktam, par kuru patērētājs attiecīgi maksā augstāku cenu, taču ieguvēji ir visi – gan mūsu veselība, gan daba un arī vistiņas.
Vai košākas ir drošākas?
Ko par olu kvalitāti var spriest pēc olu čaumalu un dzeltenuma krāsas? Una Rubīna skaidro, ka olu čaumalas krāsu nosaka tikai un vienīgi vistas šķirne, nevis putna krāsa, turēšanas apstākļi vai apēstā barība.
Savukārt olas dzeltenuma krāsu un košumu ietekmē karotīns, ko dējējvistas uzņem ar barību. Tas, ka dzeltenuma košā krāsa liecina par olu kvalitāti, ir mīts!
Karotīnu iespējams pievienot barībai kā piedevu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā to neizmanto, tāpēc vasarā, kad vistas dzīvo brīvā dabā, tās dzeltenumam būs izteiktāka krāsa, savukārt ziemā tas kļūs blāvāks.
Produkta drošumam gan nav nekāda sakara ar dējējvistu turēšanas veidu, bet gan kritērijiem, kas garantē olu nekaitīgumu – higiēnas prasību ievērošanai visos olu ražošanas ciklos, pārvadāšanas apstākļiem un galu galā kaut vai temperatūras režīma ievērošanai tirdzniecības vietā.
“Jāpiebilst, ka pirms olas nonāk veikalu plauktos, ražotājs pārliecinās, vai tās atbilst nekaitīguma kritērijiem un ir drošas lietošanai uzturā. Un šeit nav svarīgi, vai olas ir dējušas sprostos, brīvos apstākļos vai bioloģiski turētas vistas. Drošuma kritērijiem ir jāatbilst kā vienām olām, tā otrām,” skaidro PVD eksperte.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.