• Šobrīd

    weather img

    Rīga -14°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    9 mīti vai patiesības par elektroauto

    IEVA dzīvo zaļi
    Toms Timoško
    Toms Timoško
    1. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Šogad cena pacēlusies degvielai, elektrībai un dabasgāzei, tāpēc izmaksas aug proporcionāli.
    Foto: Jakob Härter, flickr.com/jayuny
    Šogad cena pacēlusies degvielai, elektrībai un dabasgāzei, tāpēc izmaksas aug proporcionāli.
    Cilvēkus biedē nezināmais. Informācijas trūkums nereti ir vislabākā augsne, lai rastos dažādi faktos nebalstīti mīti. Izaicinājumu elektroauto industrijā netrūkst, tāpēc aplūkosim vairākus apgalvojumus, kas mēdz izskanēt, kad runa ir par mobilitātes nākotni un elektroauto ikdienas ekspluatāciju.

    1. Ar elektroauto iespējams veikt tikai īsas distances

    Pirms 10 gadiem tas nebija mīts. Pirmie elektroauto tiešām spēja veikt īsu distanci, un ziemā bija jāslēdz ārā klimata kontrole, lai ar vienu uzlādi varētu veikt vairāk nekā 100 km.

    Attīstoties akumulatoru ražošanas tehnoloģijām, daži elektriskie spēkrati pilsētvidē spēj mērot vairāk nekā 600 km, kas ir aptuveni tikpat, cik ar vienu degvielas bāku spēj nobraukt iekšdedzes dzinējs.

    Tieši pilsētas satiksmē, kur ir mazāka gaisa pretestība un biežāka bremžu enerģijas reģenerācija, elektroauto ir efektīvākais.

    Kombinētajā ciklā jau droši varam rēķināties ar vismaz 250–400 km. Vidējais autovadītājs dienā nemēro vairāk kā 50–100 km, tātad uzlāde būs jāveic vienu, divas reizes nedēļā.

    2. Ziemā nekur nevar aizbraukt

    Tā ir tiesa, ka nobraucamā distance aukstajos gada mēnešos patiešām sarūk, taču arī iekšdedzes dzinēja degvielas patēriņš šādos apstākļos palielinās, līdz ar to vienas bākas sniedzamība samazinās. Pateicoties siltumsūkņa sistēmai, kas uzstādīta vairākos jaunajos elektroauto modeļos un ļauj ievērojami samazināt salona apsildei nepieciešamo enerģijas daudzumu, nobraucamā ­distance vairs nekrīt tik strauji.

    Tāpat jāpiemin, ka elektroauto varēs iedarbināt arī mīnus 30 grādu salā, kas standarta automašīnām var kļūt par lielu izaicinājumu. Tiesa, zemas temperatūras dēļ lēnāk var darboties ekrāni, taču tā tas ir visās automašīnās. Aukstums nelabvēlīgi ietekmē arī bateriju uzlādes ātrumu, taču šim nolūkam elektroauto aprīkoti ar baterijas ­apsildes tehnoloģiju.

    3. Latvijā nav pietiekami daudz uzlādes vietu

    Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 120 ātro uzlādes staciju. Tās pieejamas kā lielajās pilsētās, tā mazākos ciemos, un atstatums starp uzlādes punktiem ir aptuveni 30–50 km. Par stāvēšanu rindā nevajadzētu pārlieku bažīties – vairums savu auto lādē mājās vai darbā.

    Daži modeļi jau šobrīd spēj pieslēgties pie 350 kW stacijām, veicot pilnu uzlādi mazāk nekā 15–18 minūtēs, un tuvākajā nākotnē baterijas uzlāde ilgs tikpat, cik degvielas uzpilde. Latvijā vairums uzlādes punktu nodrošina 50 kW jaudu, un līdz 80% uzlādes līmenim varēs tikt aptuveni 30 minūtēs. Tātad to var apvienot ar maltītes ieturēšanu vai veikala apmeklējumu, jo uzlādes stacijas bieži vien tiek būvētas tieši šādu iestāžu tuvumā.

    4. Lietotu elektroauto nedrīkst pirkt

    Pirms lietota elektroauto iegādes jāpārbauda tā baterijas stāvoklis, tomēr citu šķēršļu šādas idejas realizācijai nav. Raugoties no ražotāja skatpunkta, akumulatora mūžs ir vienāds ar elektroauto mūžu. Ir auto ražotāji, kuri garantē, ka akumulatora kapacitāte nesamazināsies vairāk par 70% līdz 8 gadiem vai 160 000 km atkarībā no tā, kurš nosacījums izpildīsies pirmais. Tātad akumulatora garantija ir garāka nekā pašam auto.

    Šādu soli atbalsta arī valdība, piešķirot 2250 eiro ­atbalstu lietota plug-in hibrīda vai elektroauto iegādei.

    5. Elektroauto cena ir nesamērīgi augsta

    Kādreiz viena un tā paša modeļa elektriskās un iekšdedzes versijas cenas atšķīrās pat divkārši, taču līdz ar akumulatoru ražošanas izmaksu samazināšanos, šī starpība ir mazinājusies un cenas kļūst arvien demokrātiskākas. Tāpat jāņem vērā, ka dažkārt elektroauto standarta komplektācija atbilst tam, ko iekšdedzes dzinēja modifikāciju gadījumā jau uzskatītu par teju maksimālo aprīkojumu. Nevar aizmirst arī par 4500 eiro subsīdiju, ko vienkārši var uzskatīt par cenas atlaidi.

    Protams, elektroauto joprojām ir dārgāki par standarta spēkratiem, taču tiem ir vairāki bonusi. Tehniskās apkopes izmaksas ir zemas – elektroauto vidēji ir vismaz septiņas reizes mazāk detaļu. Ekspluatācijas nodoklis nav jāmaksā, un stāvvietas Rīgā un Liepājā ir bez maksas. Tieši bezmaksu stāvvietu faktors ir bijis nozīmīgs vairākiem uzņēmumiem, nemaz nerunājot par ātrāku iespēju pārvietoties sastrēgumu laikā, izmantojot sabiedriskā transporta joslu. Turklāt bankas videi saudzīgo auto iegādei piedāvā izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus.

    6. Uzlāde nav izdevīgāka par uzpildi

    Šogad cena pacēlusies degvielai, elektrībai un dabasgāzei, tāpēc izmaksas aug proporcionāli. Mājās vai darbā uzlādei var izmantot, piemēram, maiņstrāvas 11 kW Wallbox iekārtu, kas bateriju uzpildīs 5–8 stundās. Atkarībā no izvēlētā elektrības pieslēguma veida, izmaksas uz 100 km būs 3–4 eiro. Izmantojot e-mobi uzlādes tīklu, kur viena minūte maksā 15 centus, 100 km uzlāde izmaksās 4–5 eiro.

    7. Elektroauto akumulatori nav pārstrādājami

    Lielākā daļa litija jonu akumulatoru sastāvdaļu ir vērtīgas, tāpēc nav sagaidāms scenārijs, ka baterijas vienkārši krāsies kaudzēs. Jau šobrīd tiek veidotas un atvērtas vairākas otrreizējās pārstrādes rūpnīcas, lai atgūtu 95% nepieciešamo materiālu jaunu bateriju ražošanai.

    8. Elektroauto nesniedz nekādu braukšanas prieku

    Šis apgalvojums lielākoties izskan no cilvēkiem, kuri nekad nav sēdušies pie elektroauto stūres. Vienīgais diskutablais faktors ir skaņas trūkums, taču dinamikas ziņā pat vienkāršākais elektroauto pārtrumpos vairumu iekšdedzes dzinēja auto. Tie prot ne tikai strauji paātrināties taisnē, ko nodrošina lielais un acumirklī pieejamais maksimālais griezes moments, bet arī pienācīgi turēties līkumos zemā smaguma centra dēļ. Ja nepieciešams, iespējams vilkt arī piekabi.

    Vienīgi jāņem vērā, ka vairums elektroauto ir aizmugures piedziņas, kas ieviesīs dažas korekcijas, uzsākot kustību uz slidena ceļa un pārvietojoties īstas ziemas apstākļos.

    9. Elektroauto izvēle ir pārāk maza

    Šodien ikkatram ražotājam ir kāds elektrificēts modelis. Dažiem zīmoliem hibrīdu un elektrisko versiju daudzums pārsniedz iekšdedzes modifikāciju skaitu. Sākot ar kompaktiem pilsētas hečbekiem līdz ietilpīgiem ģimenes krosoveriem – atliek tikai izvēlēties visvairāk piemēroto.

    Eksperta viedoklis

    JĀNIS BRIZGA, vides zinātnieks, biedrības Zaļā brīvība vadītājs un LU pētnieks:

    "Svarīgi izvērtēt mūsu pārvietošanās paradumus. Lielāka daļa no mobilitātes galapunktiem ir tuvi – veikals, skola, medicīnas iestāde – šādā attālumā mēs varam iztikt bez auto. Tā vietā varam iet kājām vai dot priekšroku velosipēdam, elektriskajam skūterim un sabiedriskajam transportam. Mašīna kļuvusi par videi nesaudzīgu pieradumu.

    Daži pircēji šobrīd, iespējams, ieņem nogaidošu pozīciju, jo ar katru gadu elektroauto tehnoloģijas kļūst arvien labākas. Priecē, ka tiks piešķirta subsīdija jauna elektroauto iegādei, taču šo var uzskatīt par atbalstu augstajam vidusslānim, jo cilvēks, kurš dzīvo laukos un brauc ar 15 gadu vecu dīzeļdzinēju, atbalstu nevarēs izmantot, jo elektroauto gluži vienkārši nevar atļauties.

    Rīgā un Pierīgā elektroauto ir ļoti labi piemērots. Arī uzlādes tīkla jauda un staciju skaits attīstās. Efektīvākai uzlādei mājās elektroauto īpašnieki izmanto algoritmus un gadžetus, kas automatizē uzlādi un seko tirgus biržas cenai. Diennakts laikā elektrības cena no padsmit centiem var nokrist līdz nullei un to var izmantot savā labā. 

    Šobrīd problemātiska situācija ir daudzdzīvokļu māju rajonos. Automašīnu ne tikai nav kur novietot, bet arī kur uzlādēt. Jauno namu plānošanas noteikumos iestrādāts, ka projektā jāiekļauj arī uzlādes vietas, taču Imantas un Purvciema mikrorajonos uzlabojumus tik drīz diez vai redzēsim. Arī lauku reģionos pašreizējā pirktspēja norāda, ka nākamos 10 gadus no Eiropas attīstītajām valstīm turpināsim iepirkt nolietotos dīzeļus, kas citviet noteikto ierobežojumu dēļ ieplūdīs pie mums arvien vairāk.

    Eurostat publicētie ziņojumi liecina, ka jaunu auto iegādē, rēķinot pēc emisiju daudzuma, uz Eiropas Savienības fona esam «līderpozīcijās».

    Kamēr Rietumeiropā izvēlas mazus auto, pie mums cilvēki pērk maksimāli lielus dzinējus, jo Austrumeiropas valstīs tas ir kā sociālā statusa apliecinājums – jo lielāks dzinējs, jo veiksmīgāks tu esi.

    Līdz ar jaunajiem elektroauto tas varētu mainīties, jo tie maksā tikpat, bet nodrošina ļoti labu griezes momentu. Sagaidu, ka laikā no 2030. līdz 2040. gadam notiks krasas izmaiņas. Elektroauto un uzlādes tehnoloģijas būs attīstījušās, auto ražotāji būs atteikušies no iekšdedzes dzinējiem, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja būs kāpusi, un to visu papildinās valsts un pašvaldību noteiktie ierobežojumi, nosakot, kur drīkstēsim un kur nedrīkstēsim iebraukt. Nākotne būs interesanta!"

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+