Rīga +25°C 
Jo vairāk antibiotikas tiek lietotas, jo ātrāk attīstās rezistence baktērijām, kuras ar tām tiek ārstētas, jeb baktērijas izstrādā aizsardzības mehānismu pret zālēm, skaidroja Dumpis.
«Tāpēc mums ir maksimāli jāsamazina antibiotiku lietošana drošos ievaros, jo, protams, tās glābj cilvēku dzīvības,» sacīja Dumpis.
Viņš iepazīstināja ar aprēķiniem, ka ambulatori jeb ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņu Latvijā būtu iespējams samazināt par 20% līdz 30%, bet slimnīcās – vismaz par 10% līdz 20%.
Dumpis uzsvēra, ka lielā mērā tā ir ārsta atbildība, tomēr būtu jābūt arī pacientu interesei par šo jautājumu. Viņš skaidroja, ka ārsts var elektroniski nosūtīt pacientu uz rentgenu vai analīzēm, kā arī izrakstīt zāļu recepti. Viņš aicināja, piemēram, pavērot, vai temperatūra saglabājas arī nākamajā dienā, un tikai tad sākt lietot antibiotikas.
«Līdz ar to ir papildu iespējas lietot antibiotikas tikai tad, kad tās ir absolūti nepieciešamas,» viņš uzsvēra.
Speciālists atzina, ka antibiotiku rezistence ir globāla problēma un ir valstis, kur tā ir ievērojami lielāka.
Vaicāts, vai ir izeja no šīs problēmas, kāds «atpakaļceļš», Dumpis skaidroja, ka diemžēl dažkārt slimnīcās jau tiek lietots termins «pirmsantibiotiku ēra», kad izplatās baktērijas, kurām nav pieejamas antibiotikas. Savukārt jaunās antibiotikas, ja tādas parādās, maksā 100 reizes dārgāk, un arī tām attīstās rezistence.
Viņš vērtēja, ka šobrīd «tik traki Latvijā nav», bet ir jābūt prātīgākiem.
