Tēva un dēla aizraušanās — Batraku būvētie izturības auto un sacīkšu piedzīvojumi

Tēvs un dēls Vilnis un Artūrs Batraki kopā pārbūvē sporta auto un piedalās šosejas izturības sacensībās. Abu braukšanas stils un tehniskās prasības ir līdzīgi. Izņemot pirmssezonas spriedzi, viņiem viss rit gludi.
Auto
Ralfs Dravnieks
3. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Olafs Ošs

Plašajā darbnīcas telpā uz pacēlāja kā planējošs un masīvs putns guļ BMW E46 – pārbūvēts izturības sacensību auto, uz kura loga rakstīti trīs pilotu vārdi: Artūrs Batraks, Vilnis Batraks un Konstanīns Calko, kurš Flash Racing komandu pārstāv prestižajās Baltijas sacensībās – 1000 km Race Palanga un Riga Summer Race sacīkstēs Biķerniekos.

«Šī Anglijā pirktā ielas mašīna ir maksimāli pārveidota un pielāgota sacensību standartiem. Proti, mašīna ir zaudējusi lieko svaru, tajā skaitā – rezerves riteņa padziļinājumu un sēdekļu stiprinājumus.» Mašīnas fasāde jeb body kits, kas kalpo labākai aerodinamikai, ir taisīta uz vietas darbnīcā. Automašīnas jumts, motora pārsegs un spoilers izgatavoti no karbona, bet detaļas, kuras sacensībās biežāk pakļautas sasišanai, izgatavotas no stiklašķiedras.

Vējš, ko uzķer spoileri, kuri novietoti uz bufera pie priekšējo riteņu arkas, slīd pāri jumtam un piespiež aizmugurējo spoileru. «Šo virsbūvi dēvē par DTM* body kit, tas ir radīts un testēts vēja tunelī. 2000. gados šādas mašīnas mērojās spēkiem prestižajā vācu elites sacensībās, kur piedalījās tikai rūpnīcu komandas.»

Aerodinamikas nozīme izturības sacīkstēs ir nenovērtējama. Pieregulējot pakaļējo spoileru, atšķirību jūt gan līkumos, gan tad, kad trases segums ir slapjš. «Pagājušajā gadā, lai gan braucu ar dīzeli, kurš jaudas ziņā taisnēs iepaliek benzīna dzinējam, līkumā pagāju garām poršam,» stāsta Artūrs.

«Kāpēc mēs pieņēmām lēmumu braukt ar dīzeli? Tāpēc, ka šāds dzinējs ir ekonomiskāks. Katra bākas satura papildināšana ir zaudēts aplis.»

Zirgi un Ņūtoni

Tēva Viļņa un dēla Artūra duets Flash Racing radās pavisam nejauši. Viss sākās pēc tam, kad Artūrs tēvam dzimšanas dienā uzdāvināja žiguli, ar kuru Vilnis piedalījies un joprojām piedalās Dzintara apļa VAZ 1600 ieskaitē. «Izturības sacensībās atšķirībā no open klases, uzvaru izcīna, balstoties uz citiem likumsakarības noteikumiem.

Gadās, ka sacensību laikā remontējam mašīnu, bet finālā kāpjam uz pjedestāla. Turpretī open klasē tev ir tikai viena iespēja. Ja kaut kas noplīst, sacensības beidzas,» stāsta Vilnis. «Pagājušā gadā Palangā mašīnai nolūza aizmugurējais reduktors. Mēs aizvilkām mašīnu līdz servisam trases malā un no līdzi paņemtā atslēgu komplekta uzmetinājām improvizētu kronšteinu, finālā izcīnot otro vietu,» turpina Artūrs.

«Sacensībās pirmais mašīnā kāpj Artūrs. Viņš ir ātrāks un trakāks. Pēc tam kāpju es un mēģinu savākt to, kas palicis pāri,» smejas Vilnis. Pēc sacensību nolikuma viens pilots trasē drīkst pavadīt stundu un desmit minūtes. Vilnis un Artūrs mainās ik pēc stundas.

«Izturības sacensībās pilota uzdevums nav braukt katru apli kā pēdējo. Ja līkumā izslīdēsi, zaudēsi iepriekš iegūto. Esence ir prasmē atrast līdzsvaru starp mašīnas jaudu un ātrumu trasē. Vēl būtiska nozīme ir stratēģijai, proti, pitstopiem, kuru laikā pildām degvielu un mainām riepas. Apkopi izdevīgāk veikt brīdī, kamēr trasē atrodas drošības mašīna. Galvenais ir paspēt, pirms tā nav pametusi trasi un iestāties rindai priekšā.»

Avārijas izturības sacensībās nav retums.

«Man bijusi situācija, kad 150 km/h lielā ātrumā, riteņa stiprinājumam lūstot, es bezpalīdzīgi lidoju betona sienā,» avāriju atceras Vilnis.

«Tā bija smaga sadursme. No trieciena mašīnai aplūza visi riteņi, turklāt no jauna vajadzēja izgatavot body kit, jo iepriekšējais bija satriekts pīšļos.»

Izturības režīmā

Sporta mašīnām kondicionieris ir lieka greznība. Bieži vien gaiss salonā iesilst līdz 70 grādiem. Un tā ir tikai viena medaļas puse. Autosportista ekipējumā ietilpst nedegošā apakšveļa, kombinezons, cimdi, galvas maska un ķivere. Pirmajā mirklī, izkāpjot no šādas sporta pirts, nemaz negribas pat novilkt ķiveri, bet gan vienkārši apsēsties un dažas minūtes atelpoties – tikt pie svaiga gaisa. «Palangā redzēts, kā sportistu izvelk no mašīnas un aplej ar ūdeni, lai atžirgst,» atceras Artūrs.

Mašīnas salonā bāka (120 litri), ABS vadības panelis un piespiedu dzesēšanas sistēma izvietota tā, lai panāktu pēc iespējas vienmērīgu līdzsvaru. Pilota sēdeklis šā paša iemesla dēļ ir krietni atbīdīts, bet stūre attiecīgi pagarināta. Mašīna ir aprīkota ar sekvenciālo ātrumkārbu, pie kuras, starp citu, grūti bijis pierast Konstantīnam Calko.

Artūrs atver motora pārsegu un, to apskatījis, atklāj, ka viņu arsenālā ir vismaz seši šādi dzinēji.

«Dīzeļa dzinējam ir savas priekšrocības. Ja sacensībās, nobrūk motors, vari aizbraukt uz šrotu un, ja paveicas, nepieciešamo detaļu nopirkt un nomainīt.» Šis Artūra komentārs ir pamatots, jo Lietuvā pēc šāda scenārija sacensību laikā mainījuši turbīnu un pat pamanījušies finišēt.

Darbs, kas ieguldīts izturības autiņa pārbūvē ir tēva un dēla kopīgais hobijs. «Spriedze mūsu starpā sevišķi nedēļu pirms sezonas mēdz būt liela. Visbiežāk pēdējo nedēļu ik dienu līdz agram rītam pavadām darbnīcā skrūvējot. Gadījies, ka ieliekam motoru un treniņā saprotam, ka tas ir jāmaina. Naktī nomainām un nākamajā rītā pēc remontdarbiem, lai gan kvalifikācija nokavēta, vēl paspējam uz gonku no beidzamās pozīcijas. Un gadās, ka viens otru pasūtām arī piecas mājas tālāk, bet ne uz ilgi laiku, jo, grozies, kā gribi, mēs esam komanda.»

*The Deutsche Tourenwagen Masters

Materiāls publicēts žurnālā KLUBS 2018. gada maijā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs