Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Biežākais iemesls, kādēļ vīrieši pie manis vēršas, ir veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitāte.
Vīrieši neprot adekvāti parūpēties par savu veselību. Ja esi jauns, spēcīgs un dzīvē viss notiek, šajā nosacītajā veiksmes stāstā integrēt rūpes par veselību ir ļoti sarežģīti, jo tas it kā ir negatīvs aspekts. Man kāds vīrs lepni teica, ka jau 30 gadus nav apmeklējis ģimenes ārstu.
Vīrietim ir svarīga profesionālā realizācija un pelnītāja statuss – viņam ir jāstrādā, jāvar, jānodrošina. Viņš mēģina cīnīties un demonstrēt, ka ir veiksmes stāsts. Bieži vien pārrunājot vīrieša mērķus, es pieminu terminu dvēseliskā cena – ja kaut ko darām, piemēram, uzņemamies profesionālo lomu vai vīra un tēva lomu ģimenē, tas nes kaut kādu dvēselisko cenu, kas jāmaksā par to, ka šo lomu realizē. Jautājums ir, cik liela beigās sakrājas šī dvēseliskā cena?
Otrs biežākais iemesls, kādēļ vēršas pēc palīdzības, ir problēmas attiecībās.
To pierāda statistika – lai cik skaisti un labi nodomi mums nebūtu uzsākot attiecības, statistiski tas tomēr ir 50 uz 50 projekts. Mans vecaistēvs attiecības veidoja laika posmā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Viņš to darīja pēc vecajiem principiem – meklēja piemērotu partiju. Ja bija arī mīlestība un jūtas – vispār ideāli.
Pēc Otrā pasaules kara visi principi atkal sagriezās kājām gaisā, iestājas sociālisms. Tas, kas bija būtiski pirms kara, vairs nebija svarīgi. Cilvēki attiecības veidoja ļoti agrīni un strauji – kā kaut kas, tā uzreiz uz zagsu reģistrēties. Tagad atkal viss ir apmetis sava veida kūleni. Robežas ir vaļā, cilvēki precas brīvi. Veselīgā un konstruktīvā veidā paņemt attiecību veidošanas pieredzi no iepriekšējām paaudzēm kļūst ļoti sarežģīti. Vecākiem vairs nederēja vecvecāku pieredze, mums vairs īsti neder vecāku pieredze.
Tāpat ir ar dzimuma lomām. Demokrātija dod iespēju zināmai fleksibilitātei, un es tajā saskatu vairāk plusu nekā mīnusu. Ir normāli, ka sievietei mūsdienās paveras lielākas karjeras iespējas un vīrs, ja ir tam gatavs, var veltīt laiku bērniem, strādāt citādā režīmā. Ja attiecības pāra starpā ir pietiekami pozitīvas un atvērtas, ja notiek veselīga diskusija par to, kura katram ir stiprākā puse un kurš ir gatavs vairāk kāpt pa karjeras kāpnēm vai pavadīt laiku ar bērniem, tas ir skaisti. Ja tas notiek uzspiestā, devalvējošā veidā – tev darbā neko nemaksā, tāpēc tu iesi bērnu kopšanas atvaļinājumā – tad, protams, ir risks, ka dvēseliskās cenas kategorijā tas prasīs vairāk nekā dos.
Vīrietim tēvam mūsdienās ir jāpaplašina savs varēšanas spektrs – es ne tikai varu un gribu pierādīt sevi profesionāli, bet arī kā tēvs un vīrs.
Tie ir dabiskie antidepresanti – likt savu dvēseles enerģiju iekšā procesos, no kuriem pēc tam tā nāk atpakaļ. Rezultātā bērni pēc mums tiecas, sieva novērtē. Ja vīrietim šķiet, ka, mainoties tradicionālajām dzimuma lomām, viņš zaudē vīrišķību, par ko ir bažas? Vai tiešām, uzņemoties arī rūpes par bērniem un gatavojot ēdienu mājās, vīrietis ir mazāk vīrišķīgs?
Nedaudz nestandarta virzība dzīvē nav iemesls vīrišķības zaudēšanai. Tam ir ļoti daudz dvēselisko plusu. Aiz tradicionālajām atribūtikām, lielas mašīnas un mājas, vīrieši mēdz tikai paslēpties. Ja vīrietis ir iespiests standarta stereotipā par pelnošo darbaholiķi, viņš tomēr ir diezgan vientulīgs. Var būt stalts bruņinieks, kurš nešaubīgi jāj pa dzīvi mirdzošās bruņās, bet man tomēr ir jautājums par tā dvēselisko cenu. To apstiprina arī statistika.
Kas tad ir augstākā pašnāvības riska grupa? Vīrieši brieduma gados ap tā dēvēto krīzes vecumu, kad spožās bruņas, iespējams, izrādās par smagu, ritms pārāk izdedzinošs un cilvēks vienā brīdī zaudē cerību, nespējot pārkāpt stereotipiem.
Vai jaunā vīrišķība būs nebaidīties būt citādam? Noteikti. Jaunā paaudze ir gatava konstruktīvāk meklēt risinājumu un būt fleksiblāki. Ilgus gadus vīrišķības standarts ir bijis šablonisks, strukturēts. Neapšaubāmi tas sāk izplūst. Tajā, protams, ir riski, bet es saskatu arī daudz plusu. Tas, ka depresija izvirzās kā viena no galvenajām veselības problēmām, liecina, ka pasaule mainās un cilvēki nespēj tikt tai līdzi. Fleksibilitāte un spēja meklēt variantus mūsdienu pasaulē kļūst par arvien lielāku priekšrocību visās jomās.
Tas, ka visiem dalīs antidepresantus, neko neatrisinās. Atgriešanās pie ortodoksālajiem standartiem? Tikko grupa islāmticīgo mēģināja atgriezties pie standartiem ar spēku. Nekas no tā nesanāca. Neticu šim konservatīvi ortodoksālajam ceļam. Labāk ir mēģināt, kļūdīties un beigās atrast vislabāko sev.
