Rīga +22°C 
«Baltijas jūras piekrastē pie Polijas šodien novēroti ūdensstabi, bet kas šoreiz īpaši – 8 vienlaicīgi. Jebkad lielākais vienlaicīgi novērotais ūdensstabu skaits ir 9 (Mičigans, 2012.gada 18.augustā),» raksta Bergšteins. Ūdenstabu rinda fiksēta ceturtdien, 21. augustā.
Pagājušajā gadā visai iespaidīgus ūdensstabus varēja vērot Pāvilostā, kur vienlaicīgi saskaitīti seši ūdensstabi, no kuriem četri bijuši izteikti pamanāmi.
Ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens Baltijas jūras piekrastē, arī Latvijā ir samērā bieža parādība, kura visbiežāk novērojama vasaras otrajā pusē un rudenī. Parasti to bildes ātri izplatās sociālajos tīklos, un cilvēki bieži komentē: nu gals klāt, Latvijā nekā tāda nebija, un tagad viens pēc otra! Vai tiešām? Nebūt ne! Agrāk tos redzēja tikai zvejniekciemu iedzīvotāji, pa retam arī atpūtnieki, nofotografēt nevarēja, izplatīt fotogrāfijas – vēl jo mazāk.
Meteoroloģiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai rastos šādi ūdensstabi, Latvijas piekrastē bijuši arī agrāk, tāpēc būtu dīvaini, ja tādu iepriekš nebūtu bijis.
Vasarā sasilis jūras ūdens un auksta gaisa masa, kas visbiežāk pie mums ieplūst no Skandināvijas, – tas ir viss, kas nepieciešams, lai rastos ūdensstabi. Friča Dravnieka izdevumu sērijas Jaunais zinātnieks 29. numurā Laiks un tā pareģošana var izlasīt, ka mūsu senči ūdensstabus saukuši par ūdensbiksu. «Tādu viesuli bieži vien var novērot okeānos un jūrās. Arī mūsu jūras malās tas nav nekāds retums.
1934. gada 26. septembrī, piemēram, tāds viesulis redzēts jūrā pie Ventspils dažus kilometrus no krasta. Trīs minūtes esot virpuļojis milzīgs ūdens stabs […] Pēc 20 minūtēm ūdens stabs sācis no apakšas dilt un ievilcies mākonī.» Tas nozīmē – ūdensstabi Latvijā ir bijuši un būs redzami.
Lai gan ūdens stabi ir kā nelieli virpuļviesuļi, tos nesauc par virpuļviesuļiem, ja vien tie nenokļūst līdz sauszemei. Tie ir mazāki un vājāki nekā tornādo, tomēr tie var būt diezgan bīstami. Ūdens stabs var apgāzt nelielas laivas, sabojāt kuģus vai arī nodarīt bojājumus, ja sasniedz sauszemi.
