Konsultē Eco Baltia vide valdes loceklis Andris Ziemelis.
Kad mūžībā dodas kāds tuvs cilvēks, viņa piederīgajiem bieži nākas atrisināt veselu uzdevumu kopumu, lai aizvadītu aizgājušo. Pēc tam radiem nākas tikt galā arī ar visām mantām, kuras šajā saulē atstājis tuvinieks, reizēm bērniem un mazbērniem pat jārīko veselas talkas, lai atbrīvotu nekustamo īpašumu no liekā. Dažkārt šādas situācijas ir pat ļoti smeldzīgas un sarežģītas, ja paši bērni ir gados un saviem spēkiem nespēj tikt galā ar mantu jūgu.
Pirmais solis
Kad attopies dzīvoklī ar veselu mantu jūru tajā, var rasties grūtības atrast pirmo punktu darba sākšanai. Dzīvokļa vai mājas revīzijā speciālisti iesaka sākt ar šķirojamu un mazāk vērtīgu materiālu izvākšanu – tās var būt burciņas, tekstils, aizkari, apģērbi, mazā elektronika, avīzes, žurnāli, kurus var sapakot atsevišķos maisos un izmest attiecīgajos konteineros, piemēram, tekstilu – apģērbu konteineros, burkas – stikla konteinerā, bet makulatūru – dzeltenajā iepakojuma konteinerā. Savukārt mazo elektroniku, blenderus, mikserus, nelielus radio, pulksteņus, var aizvest uz tuvāko veikalu un tur atstāt elektronikas kastē. Tālāk var ķerties klāt vērtīgāku lietu apskatei un šķirošanai.
Kur likt mantas?
Nākamais solis var būt pagrūtāks gan emocionāli, gan praktiski – rūpīgi jāizlemj, kā rīkoties ar vērtīgākajām mantām vai mēbelēm. Skaidrs, ka ne visas mantas būs pašiem lietderīgas vai iederēsies pašu mājoklī, vai tām tur vispār pietiks vietas. Daļu no tām būs nepieciešams cieņpilni atdot citās rokās.
«Lai arī notikums ir sāpīgs, šim procesam vajadzētu censties pieiet ar iespējami vēsu prātu. Visas mantas ir rūpīgi jāizvērtē, lai negadās tā, ka paiet gadi un cilvēks nožēlo, ka izmetis dārgumus. Iesaku pirms visa izmešanas atsevišķi atlasīt iespējamās vērtīgās lietas un tās uzmanīgi pārskatīt, lai nesanāk atkritumu tvertnē atstāt Ulmaņlaiku porcelānu, marku albumus un sudraba galda piederumus,» stāsta Andris Ziemelis. Daļu no mantām atliec atsevišķā kastē, piemēram, fotoalbumus, cilvēka kolekcionētās lietas, dokumentus, rotaslietas, piemiņas lietas un citas svarīgas mantas. Šo dārgumu kasti ir vērts paglabāt savā īpašumā un atgriezties pie šķirošanas pēc ilgāka laika, kad spēcīgās emocijas un sēras jau būs nedaudz apdzisušas.
Ko iesākt ar mantām?
Labā stāvoklī esošas mēbeles, tehniku, elektroniku, lampas, grāmatas, traukus var pārdot SS.com, AndeleMandele, Facebook Marketplace, aplikācijā Vinted.
Ja negribas noņemties ar pārdošanu – mēbeles, mantas, arī traukus ir vērts atdot Facebook grupās, piemēram, Atdod pirms met ārā. Starp citu, šādas grupas ir arī specifiski telpaugu, sadzīves tehnikas un mēbeļu atdošanai.
Piedāvā lietas ģimenei, draugiem, kaimiņiem. Nofotografē un ieliec ģimenes čatā, aizsūti bildes draugiem, radiem – iespējams, kādam no tuviniekiem, paziņām tieši šādu mantu vajag.
Ziedo. Traukus, grāmatas, nieciņus, arī gleznas, nelielu elektroniku, apģērbu, apavus var ziedot. Mantas vari nodot Latvijas Sarkanajā krustā, labdarības organizācijā Otrā elpa, Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrībā, ģimenes krīzes centriem visā Latvijā, biedrībai Svētā Jāņa palīdzība, Pestīšanas armijas Latvijā mantu ziedošanas punktos Rīgā un Latvijā. Vecākas sedziņas, pledus, spilvenus var nodot dzīvnieku patversmēm.
Ko darīt ar lielajām mēbelēm un sadzīves tehniku?
Darba grūtākais etaps viennozīmīgi ir lielgabarīta mantu revīzija – tie būs skapji, gultas, matrači, lielākas mēbeles, virtuves iekārta, tehnika, arī vannas un podi. Šīs lietas atkritumu tvertnē neizmetīsi, kā arī rīkot milzu ugunskuru arī nav prāta darbs, ja vien nevēlies tikt pie kāda soda par nelikumīgu atkritumu utilizēšanu un vides piesārņošanu. Šim darbam vajadzēs piesaistīt kādu no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
«Latvijā atsevišķi uzņēmumi piedāvā pakalpojumus, kur brigādes atbrauc uz īpašumu, apskatās, novērtē situāciju, darba apjomu un attiecīgi pēc tam veic nevajadzīgo mantu savākšanu, lai nogādātu uz būvgružu šķirošanas laukumu, kur tālāk jau daļa mantu nonāk pārstrādē,» stāsta Ziemelis. Tas ir maksas pakalpojums, taču šajā gadījumā pašiem tuviniekiem nevajadzēs pūlēties ar mēbeļu izvākšanu, nešanu, vešanu uz atkritumu poligonu, kā arī šajā gadījumā būs pārliecība, ka visi materiāli tiks pareizi sašķiroti un daļa arī pārstrādāti. Šajā gadījumā nevajadzētu uzķerties uz uzņēmumiem bez speciālas atkritumu apsaimniekošanas un pārvadāšanas atļaujas, jo tādā gadījumā par darbu samaksāsi, bet visticamāk savāktie atkritumi nonāks kaut kur dabā.
Aizgājušā tuviniekiem ir ieteicams mēbeles izjaukt pašu spēkiem, lai paātrinātu darba procesu un samazinātu pakalpojuma cenu. Tāpat vēlams nevajadzīgās lietas jau nonest pagalmā un novietot kādā vietā, kur netraucē citiem. Par to var noskaidrot no namu apsaimniekotāja. «Cenu par pakalpojumu veido atkritumu veidu dažādība, kuri jāņem, attālums, kuru jāmēro atkritumu savācējam, lietu daudzums un darba ilgums. Pirms piesaka pakalpojumu, jāsāk ar to, ka sākumā jāpastāsta, kādas lietas tur būs, piemēram, tikai mēbeles, par kurām var tikt piemērota viena cena, vai arī, citi atkritumu veidi – vannas, podi u.c., kas tiek traktēti jau kā būvniecības atkritumi, par kuriem izmaksas ir citas,» turpina Ziemelis. Plānoto dzīvokļa revīziju nav jāsaskaņo ar mājas apsaimniekotāju un kaimiņiem, jo to parasti veic dienas laikā.
«Ja ir gadījies mantot vai nopirkt dzīvokli ar mantām no cilvēka, kuram labpaticis lietas lielā daudzumā vākt un krāt, šajā gadījumā var arī pieteikt būvgružu konteineru, kur līdz ar citu nevajadzīgo savākt arī, piemēram, vecus dēļus, metālus, kuri dažkārt ir biezā slānī krāti pagalmā. Šādos gadījumos, ja ir jāsavāc arī liels daudzums metāla, pakalpojuma cena būs krietni zemāka,» norāda Eco Baltia vide valdes loceklis. Ir sarežģītākas situācijas – ja izrādās, ka mājās, kas biežāk ir lauku sētās, ir uzkrāti videi kaitīgi atkritumi, piemēram, azbestu saturošas šīfera plāksnes, tad par tām ir obligāti jāinformē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Šis būs atsevišķs pakalpojums, par kuru tiek piemērotas citas izmaksas, jo šī atkritumu veida tālāka apsaimniekošana ir specifiska un prasa vairāk līdzekļu.
Ja lielgabarītus izved pašu spēkiem…
Protams, mēbeles un citas nevajadzīgās lietas var izvest pats, nogādājot speciālās šķirošanas vietās vai uzreiz uz atkritumu poligonu, kur maksa tiks piemērota tikai par atkritumu nodošanu.
«Ja nepieciešams atbrīvoties no veļasmašīnas vai trauku mašīnas, tās var nodot visā Latvijā – vairāk nekā 70 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos. Rīgā ir vairākas vietas, kur izvietoti speciāli elektropreču pieņemšanas konteineri. Viens no tiem atrodas pie lielveikala Akropole Alfa. Rīgā elektrotehnikas savākšanu saviem klientiem nodrošinām bez maksas arī no dzīvesvietas. Attiecīgi, kā redzams, ja mājās uzkrāto ir iespēja sašķirot saviem spēkiem, nodalot to, ko var nodot bez maksas un ko par maksu, tad izmaksas par mitekļa iztukšošanu kopumā būs krietni zemākas. Šķiroto atkritumu pieņemšanas vietas var atrast Latvijas Zaļais punkts mājaslapā www.zalais.lv ievietotajā kartē, kā arī mājaslapā www.skiroviegli.lv,» stāsta Andris Ziemelis. Starp citu, patlaban Rīgā tiek izbūvēti veseli divi šķirošanas laukumi, kurus būvē Rīgas pašvaldība, savukārt Ādažos, Salaspilī, Siguldā un citās pilsētās tādi jau ir ilgāku laiku. Tur reģiona iedzīvotāji var braukt un atdot bez maksas elektroniku, tekstilu, būvgružus, arī iepakojumu un arī baterijas.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.





























































































































