Plānošana un rotācijas princips
«Uzņēmumos, kur darbinieki strādā jau vairākus gadus, atvaļinājumu plānošanai parasti tiek veidoti grafiki,» norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos, Kaspars Rācenājs.
Lai izvairītos no domstarpībām, bieži tiek izmantots rotācijas princips: darbinieki savstarpēji vienojas, ka vienu gadu vasarā atpūšas viens, bet nākamajā – otrs kolēģis. No likuma viedokļa atvaļinājumu piešķiršana notiek atbilstoši uzņēmumā apstiprinātam grafikam vai pēc abpusējas vienošanās.
Vai vienmēr izdodas atvaļinājumus godīgi sadalīt?
«Godīgi jāatbild, ka nē. Gandrīz vienmēr atradīsies kāds neapmierinātais. Darba attiecības ir vide, kur strīdi var izcelties teju uz līdzenas vietas. Īpaši bīstamas ir situācijas, kad darbinieks ir izdedzis un ilgstoši nav bijis atvaļinājumā – tad emocijas var aiziet pa gaisu, un kašķis var nonākt pat līdz tiesai,» atklāj Rācenājs.
Tomēr, kā norāda speciālists, līdz tiesai šādas situācijas par pašu atvaļinājuma piešķiršanu nonāk reti. Bieži vien, mēģinot tiesvedības ceļā izcīnīt atpūtu, darba attiecības jau ir izbeigtas. Daudz biežāk tiesu zālēs tiek skatīti strīdi par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas pieprasīšanu.
Kam ir priekšroka atvaļinājuma laika izvēlē?
Darba likums īpaši aizsargā noteiktas darbinieku kategorijas, kurām ir tiesības pieprasīt atvaļinājumu vasarā vai jebkurā citā viņu izvēlētā laika periodā. Pie šīm īpašajām kategorijām pieder:
- Jaunieši līdz 18 gadu vecumam.
- Vecāki, kuriem ir bērns līdz 3 gadu vecumam.
- Vecāki, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.
Ko tieši paredz Darba likums?
Svarīgākais, kas jāzina ikvienam darbiniekam – likums paredz tiesības uz 4 nepārtrauktām kalendāra nedēļām ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Ja vēlaties šo laiku dalīt, ir jāievēro noteikumi:
- Atvaļinājuma dalīšana ir pieļaujama tikai ar darbinieka piekrišanu
- Ja atvaļinājums tiek dalīts, viena no daļām nedrīkst būt īsāka par 2 kalendāra nedēļām
- Atlikušās 2 nedēļas var brīvi dalīt pa nedēļām vai pat dienām, vienojoties ar darba devēju
«Ejot pie darba devēja, darbiniekiem ir vērts paturēt prātā – ja stāstīsi par savu problēmu abstrakti, tevī var arī nopietni neieklausīties. Brīdī, kad tu sāc citēt Darba likuma normas (piemēram, 150. panta 5. daļu), situācija mainās. Šeit būtiski var palīdzēt arī mākslīgais intelekts, kas palīdzēs atrast īstos pantus, tāpēc nav obligāti jābūt jurista izglītībai. Tiesa, pašam gan vienmēr ir jāatver likumi.lv, lai pārbaudītu, vai mākslīgais intelekts ir sniedzis patiesu un aktuālu informāciju,» stāsta jurists.
Klausies podkāstu Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas un uzzini:
- Vai no atvaļinājuma var atsaukt?
- Vai savu atvaļinājumu var sadalīt pa četrām nedēļām?
- Ko darīt, ja atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst?
- Kā aprēķina atvaļinājuma naudu?
- Ko teikt darba devējam, kurš nevēlas dot tādu atvaļinājumu, kā vēlos?
- Cik ilgu laika periodu par neizmantoto atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu?
- Ko darīt, ja ir uzkrāts ilgs atvaļinājuma laiks, bet to nav iespējams izņemt?
- Kāpēc darbinieki uzkrāj ilgus neizmantotos atvaļinājumus?
- Vai darba devējs var sūtīt darbinieku atvaļinājumā no novembra līdz februārim, lai izmantotu neizmantoto atvaļinājumu?
- Vai neizmantoto atvaļinājumu kompensācijai ir kāds limits?
- Vai darba devējs var likt darbiniekam izdarīt papildu darbu, pirms darbinieks dodas atvaļinājumā?
Ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juristu, konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos sarunājās žurnāla IEVA žurnāliste Lolita Lūse.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu cikla «Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas» saturu atbild Žurnāls Santa.



































































































































