• Šobrīd

    weather img

    Rīga +9°C

    Vecā, jaunā paziņa psoriāze

    Ādas slimības
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    10. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Droši vien pati slimība nav mainījusies gadu tūkstošiem – mainās vienīgi mūsu zināšanas par to, attieksme un rīcība. Agrāk psoriāze skaitījās viena no spitālības izpausmēm un šos cilvēkus izolēja, bet tagad, pamanot kādu, kam ir zvīņēde, tu tikai parausti plecus: «Nu un?!» Skaidro Dr. med. Ingmars Mikažāns, dermatologs venerologs, Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnikas vadītājs. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras profesors.

    – Profesor, varbūt nav korekts salīdzinājums, tomēr man sāk likties, ka arī psoriāze jeb zvīņēde izplatās gluži kā kovids – zinu arvien vairāk paziņu, kuriem ir šī slimība. Agrāk nebija, bet nu ir! Vai tāpēc, ka psoriāzi pārmanto?

    – Psoriāze nav infekcijas slimība – tā nelīp, bet pārmantot gan psoriāzi var. Parādās ādas iekaisums – sārti iekaisīgi perēkļi, kurus tipiskos gadījumos pārklāj sudrabainas zvīņas. Tas ir autoimūns process, zvīņošanos izraisa nepareiza un paātrināta ādas šūnu dalīšanās. Palielināts risks attīstīties psoriāzei saistīts ar zināmām pārmaiņām genomā. Bet, protams, slimība neizpaudīsies visiem, kam ir specifiski izmainīti daži gēni. Lai attīstītos psoriāze, svarīgas ir arī citas lietas – pārslimotās kaites, medikamentu lietošana, ilgstošs stress, un tā visa mūsdienās ir pārpārēm.

    Bet vispār psoriāze ir bijusi aktuāla visus gadus, it īpaši valstīs, kas atrodas Ziemeļeiropā.

    – Kāpēc?

    – Ziemeļu klimats. Vismaz divām trešdaļām psoriāzes pacientu vasarā novēro slimības gaitas uzlabošanos – saules dēļ. Mazinās iekaisums, mazinās iekaisīgās reakcijas. Bet ir arī cilvēki, kuriem vasarā ādas stāvoklis pasliktinās.

    Latvijā, ja skatās pasaules mērogā, saslimstība ar psoriāzi ir diezgan augsta.

    Protams, lielākajai daļai pacientu ir psoriāze vieglā formā tipiskajās vietās – uz elkoņu, ceļgalu virsmas, galvas matainajā daļā – un dzīvesveida pārkārtošana ļauj to noturēt vieglā formā.

    – Teicāt – tipiskajās vietās… Tātad ir arī netipiskās?

    – Jā, psoriāze izpaužas arī uz nagiem – nagu virsmu klāj sīki iespiedumi, iedobītes, to sauc par uzpirksteņa simptomu. Bieži vien nagi drūp un atslāņojas. Ir psoriāzes forma, kura lokalizējas tikai uz plaukstām un pēdām. Tāpat psoriāze var izpausties ausu ejās, ādas krokās un uz dzimumorgāniem, cirkšņos.

    Ja zvīņošanās nav tikai tipiskākajās vietās, ārstam ir daudz sarežģītāk noteikt diagnozi, dažkārt jāveic arī papildu izmeklējumi, kas ļauj psoriāzi atšķirt no citām kaitēm. Piemēram, cirkšņos iekaisumu var radīt arī sēnītes, tāpēc jāpaņem nokasījums un jāizpēta. Kādreiz, lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešams histoloģisks izmeklējums. Tad jāņem ādas biopsija, neliels ādas gabaliņš, kuru laboratorijā izmeklē.

     – Man tagad rados ir trīs jauni vīrieši, kuriem parādījusies psoriāze uz elkoņiem un ceļiem. Un viņu nostāja konsekventi ir: «Tur neko nevar darīt!» Pasmērējuši kaut kādas ziedes, nekādu izmaiņu, un tagad visam atmetuši ar roku.

    – Protams, pilnībā izārstēt psoriāzi mēs nevaram. Bet svarīgi arī ar slimību sadzīvot, nepieciešama profilakse.

    Ja psoriāzi atstāj nekontrolētu, pēc kāda laika tās gaita var pasliktināties, turklāt nekontrolēta psoriāze paaugstina iespējamību saslimt ar citām kaitēm.

    Ņemot vērā, ka psoriāze tomēr ir autoimūna kaite, palielinās citu autoimūno slimību risks, piemēram, psoriāzes pacientiem parādās iekaisīgas zarnu slimības čūlainais kolīts vai Krona slimība. Pacientiem ar čūlaino kolītu psoriāzi diagnosticē astoņas reizes biežāk nekā vidēji populācijā. Tāpat var attīstīties psoriātisks artrīts – locītavu iekaisums. Tāds veidojas vairāk nekā pusei pacientu, kuriem ir smagas formas ādas psoriāze un stāžs aptuveni desmit gadi un vairāk. Šādiem pacientiem biežāk ir arī sirds asinsvadu slimības, attīstās smagākas formas ateroskleroze, tātad palielinās infarkta un insulta risks.

    Bieži vien parādās metabolais sindroms – tas ir komplekss stāvoklis, kad cilvēkam ir dislipidēmija, ko raksturo paaugstināts kopējais holesterīns un izmainīts lipīdu frakciju (zema blīvuma holesterīna, augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu, lipoproteīna A, apolipoproteīna B) lielums, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, palielināts svars. Tāpat ļoti bieži parādās depresija, tad nākas izrakstīt antidepresantus.

    – Ja ko tādu teikšu, mani vīriešiem neticēs! Jo ir spēcīgi, veseli.

    – Lai netic. Bet ir jāievēro noteikta diēta mūža garumā, āda ir arī jākopj, lai psoriāzi izdotos kontrolēt.

    – Kas ir noteikta diēta?

    – Ja cilvēkam ir palielināts svars, tad diētas mērķis ir lietot produktus, kas neļauj pieņemties svarā. Svaru samazinošas mazkaloriju diētas pamatprincipi visiem jau sen zināmi. Ierobežot ātro ogļhidrātu daudzumu (balto miltu produkti, saldumi, cukurs, augļu sulas ar pievietoto cukuru, ketčups, rupjmaize un baltmaize), uzturā mazināt produktus ar augstu tauku procentu. Censties iespējami vairāk lietot šķiedrvielām bagātus produktus – dārzeņus, salātus. Ūdeni lietot 1,5–2 litrus dienā.

    – Kāpēc svars ir tik būtisks?

    Zinātniskos pētījumos pierādīts un arī dzīvē novērots, ka psoriāzes pacientiem ar lieko svaru un aptaukošanos, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, samazinās arī psoriāzes izsitumu izteiktība, ādas stāvoklis uzlabojas. Tiem, kam ir glutēna nepanesība, tiek rekomendēta bezglutēna diēta. Pārējiem, kam nav liekā svara, no uztura būtu jāizslēdz nakteņu dzimtas dārzeņi – kartupeļi, paprika, tomāti.

    – Tiešām? Tas nav pestelis?!

    – Tā ir hipotēze. Nakteņi satur bioloģiski aktīvas vielas, kas var veicināt iekaisīgu reakciju pastiprināšanos. Tā nav absolūta patiesība, un prasās vēl pēc papildu izpētes, taču ir atsevišķi novērojumi, ka daļai pacientu šādas korekcijas diētā palīdz.

    Tajā pašā laikā jāsaprot, ka diēta ir tikai viens no faktoriem, kas spēj uzlabot situāciju. Parasti labi rezultāti ir tad, ja diēta tiek kombinēta ar pareizu ārstēšanos, atkarībā no slimības smaguma, un arī lietojot atbilstošus ādas kopšanas līdzekļus.

    – Viens no manis pieminētajiem vīriešiem esot ievērojis: ja viņam darbā nav stresa, psoriāzes izsitumi mazinās.

    – Pilnībā piekrītu. Pētnieki atklājuši, ka 40–60 procentiem psoriāzes gadījumu pamatā ir stress. Ādas ietekme uz cilvēka dzīvi sākas vēl pirms piedzimšanas un ir cieši saistīta ar psihi. Āda un nervu sistēma attīstās no viena iedīgļa – no apvalka, kas aptver embrija ķermeni un vienlaikus ir arī maņu orgāns. Āda un nervu sistēma ciešo saikni saglabā arī vēlāk  – spēcīga nervu kairinājuma ietekmē nervu galos atbrīvojas ķīmiskas vielas, kas pa asinsriti nonāk ādā un daļai cilvēku var izraisīt dažādas ādas saslimšanas.

    Stress mājās vai darbā psoriāzei par labu nenāk, uzliesmojumi ir biežāki.

    Tāpēc būtu jācenšas iespēju robežās veidot tādu dzīvi, kurā ir mazāks stresa daudzums – tātad vairāk plānot, ieverot dienas režīmu, – ja vien iespējams, arī profesiju izvēlēties tādu, kur ir mazāk stresa.

    Tas gan attiecas uz pusmūža un vecākiem cilvēkiem, taču nedrīkst piemirst, ka arī noteiktu medikamentu lietošana saasina psoriāzi – no vieglas formas tā pārveidojas vidēji smagā. Šāda ietekme mēdz būt preparātiem, kurus lieto augsta asinsspiediena ārstēšanā. Piemēram, bēta blokatoriem. Arī litija preparātiem, kurus izmanto dažādu psihisko traucējumu ārstēšanā, antimalārijas līdzekļiem, kortikosteroīdiem, nesteroīdajam pretiekaisuma līdzeklim indometacīnam, ko ārsti izraksta, kad iekaisušas locītavas. Ir gadījumi, kad tiem, kam psoriāze uz ādas nav bijusi, šo medikamentu lietošanas dēļ tā ir parādījusies.

    – Tas nozīmē, ka dakteris, kurš izraksta zāles, piemēram, pret augstu asinsspiedienu, ir jābrīdina, ka «man ir psoriāze» vai ka «manam tēvam vai mammai, vai brālim, vai māsai ir psoriāze»?

    – Visiem medikamentiem ir anotācija, un tajā psoriāze kā blakusparādība lielākoties tiek pieminēta. Tas jāņem vērā un jāizvēlas mazākais ļaunums no iespējamā. Bet, protams, ir situācijas, kad nav izvēles – asinsspiediena korekcija un sirds asinsvadu ārstēšana tomēr ir būtiska, un šīs veselības problēmas ignorēšana var ātri izraisīt ļoti nopietnas komplikācijas.

    – Psoriāzes profilaksē, kā jau sacījāt, ļoti liela nozīme ir ādas kopšanai.

    – Pacienti parasti sūdzas gan par ādas niezi, gan par ādas sausumu. Tāpēc viņiem būtu jālieto speciālie līdzekļi un ne tikai tad, kad ir slimības uzliesmojums, bet visa mūža garumā. Ja parādās ādas nieze, tad, pirmkārt, nav ieteicams tās vietas kasīt vai berzēt – situācija tikai pasliktināsies. Otrkārt, jālieto līdzekļi, kas mazina niezi. Ja stipri niez, tad mēs, dermatologi, parasti izrakstām kādu antihistamīnu tabletēs un papildus arī ādu kopjošos līdzekļus, kas to gan mitrina, gan palīdz atdalīties psoriāzes zvīņām.

    Ja āda ir taukaināka, nav tik sausa, tad tie varētu būt krēmi. Ja ādas sausums ir ļoti izteikts, parasti izvēlas eļļas un ziedes. Ja ir izteikta zvīņošanās, priekšroka dodama ziedēm, kuras satur ārstniecisko vielu salicilskābi, kas palīdz attīrīt ādu un samazināt zvīņošanos. Otra ārstnieciskā viela ir urea.

    – Un kā ir ar mazgāšanos?

    – Vairumam psoriāzes pacientu āda tomēr ir sausa, un tāpēc biežas, ilgstošas ūdens procedūras nav vēlamas, jo tās sausina ādu. No otras puses, mazgāšanās palīdz ādu atbrīvot no zvīņām. Tāpēc nebūtu ieteicama ilga vannošanās – nevajag mērcēties stundām, jo tad āda nespēj atjaunot savu mitruma līmeni. Taču minūtes desmit, piecpadsmit būs okei, tik daudz varētu atļauties.

    Vannas ūdenim būtu labi pievienot linola eļļu, speciālas emulsijas, lai izvairītos no epidermas dehidratācijas.

    Vajadzētu izmantot arī speciālus mazgāšanās līdzekļus – dušas eļļas sausai un jutīgai ādai. Tādas piedāvā gan Bioderma, gan Uriage, Eucerin, LaRoche-Posay. Tūlīt pēc vannošanās obligāti jāieziež āda ar emolientu jeb mīkstinošo krēmu, kas nesatur medikamentozi aktīvas darbīgās vielas, bet šo krēmu lietošana ikdienā palīdz uzturēt un uzlabot ādas barjerfunkciju. Tomēr neder jebkuri krēmi – psoriāzes pacientiem, kam iekaisusi āda, būtu jālieto speciāli līdzekļi, ko pārdod aptiekās. Ja ir ļoti sausa āda uz pēdām un plaukstām, tad iesakām taukainākas ziedes. Jā, tās ilgāk uzsūcas, taču rezultāts ir labāks.

    – Ja ir psoriāze, drīkst apmeklēt peldbaseinu?

    – Cilvēkiem, kam ir psoriāze, no peldēšanās baseinā nav jāizvairās, tomēr dažiem hlorētais ūdens var veicināt slimības paasinājumu. Lai risku samazinātu, emolientu ieteicams uzklāt pirms baseina, bet pēc baseina kārtīgi noskaloties un atkārtoti uzklāt ādu mīkstinošu krēmu.

    – Un ja psoriāze izpaužas galvas matainajā daļā?

    – Tad mēs, dermatologi, iesakām speciālus šampūnus. Ja ir nieze, daļai pacientu der darvu saturošie. Ir arī šampūni, kas satur salicilskābi, tie mazina zvīņošanos. Labākai ārstniecisko šampūnu iedarbībai tie jāieziež galvas ādā un jāpatur 5­–10 minūtes. Tomēr, ņemot vērā, ka šampūnu iedarbība uz ādu ir īslaicīga un virspusēja, tas ir tikai papildu pasākums.

    Parasti galvas matainās daļas psoriātisko iekaisumu nepieciešams ārstēt ar ārstnieciskiem līdzekļiem – ziedēm, šķīdumiem, losjoniem vai krēmiem.

    Piemēram, ja psoriāzes slimības bojājuma perēkļa virsmā dominē blīvas zvīņas, viens no ārstēšanas veidiem ir uzklāt salicilskābi saturošo preparātu galvas matainajā daļā un vismaz stundu turēt zem apsēja, tā veicinot medikamenta dziļāku iedarbību un zvīņu nolobīšanos. Grūtāk ārstējamos gadījumos izmanto arī lokāli lietojamus hormonu jeb kortikosteroīdu preparātus, piemēram, mometazona furoātu, metilprednizolona aceponātu, betametazona dipropionātu, klobetazola propionātu. Kā un cik bieži, to noteiks ārsts – lai ilgtermiņā izvairītos no blakusparādībām.

    Un vēl! Citkārt, uzskatot galvas niezēšanu par pārāk maznozīmīgu, cilvēki padomu vaicā pa tiešo aptiekā. Bet ir svarīgi izprast: ja nav precīzi noteiktas diagnozes, ieteikumi un padomi niezes vai citu simptomu mazināšanai galvas matainajā daļā var būt neefektīvi un pat pastiprināt simptomus. Dermatozes jeb ādas iekaisumi, kas skar galvas mataino daļu, pēc izcelsmes ir ļoti dažādas, lai gan tām ir līdzīgas izpausmes.

    Galvas matainās daļas niezes un lobīšanās cēlonis var būt gan hroniski iekaisīgi noritoša, gan infekcioza, gan parazitāra dermatoze.

    Arī tā dēvētā sebopsoriāze, ko uzskata par vienu no psoriāzes formām un kurai raksturīgi iekaisuma plankumi ar taukainām zvīņām. Zvīņu krāsa ir sudrabaina, taču pārsvarā dzeltenīga. Šī forma tiek uzskatīta par starpstadiju starp psoriāzi un seborejisko dermatītu, kaut arī abas slimības var būt reizē. Dažkārt, trūkstot citiem tipiskiem psoriāzes simptomiem, šo psoriāzes formu grūti atšķirt no seborejiskā dermatīta.

    Vai esat sastapis cilvēku – neticīgo Tomu –, kuram izdevies situāciju uzlabot tikai ar elementāru ādas kopšanu?

    – Jā. Daudziem, kuriem ir psoriāze vieglā formā, tas palīdz sadzīvot ar slimību. Savā ziņa no šīs sadzīvošanas atkarīga arī ārstēšana. Ir cilvēki, kuriem slimība it kā nav smagā formā, taču viņu dzīves kvalitāte tik ļoti cieš no psoriāzes fakta, ka nepieciešams izvēlēties intensīvāku ārstēšanu nekā pacientam, kuru psoriāze subjektīvi neietekmē.

    – Un – kā ārstē?

    – Iespējas ir dažādas – atkarībā no slimības smaguma. Vieglas gaitas psoriāzes ārstēšanas pamatā joprojām paliek lokālā terapija. Tai izmanto gadiem ilgi pārbaudītus medikamentus: dažāda stipruma kortikosteroīdus, D vitamīna atvasinājumus. Papildus tam – diētai, ziedēm, krēmiem, losjoniem – vēl mēs varam lietot dažādas fizikālās terapijas metodes, visefektīvākā ir fototerapija. Parasti sākumā iesaka izmantot ultravioletos B (UVB, plaša spektra bb-UVB vai mūsdienās populārākos šaura spektra nb-UVB) viļņus. Bet jāatceras, ka fototerapijai ar UV stariem ir arī kontrindikācijas. Tātad to nedrīkst izmantot, piemēram, ja ir sarkanā vilkēde vai bazālo šūnu nēvusu sindroms.

    Varbūt īpaši izskaidrojiet sadaļu par hormonziedēm… Cilvēkiem no tām ir bail.

    – Un ne tikai pacientiem, bet diemžēl arī mediķiem arvien biežāk izpaužas kortikofobija, kuras dēļ psoriāzes pacienti netiek ārstēti pietiekami vai tiek ārstēti novēloti.

    Kortikosteroīdi ir droši medikamenti, ja tos lieto pareizi.

    Visas hormonu ziedes tiek iedalītas pēc stipruma, ir četras grupas: ļoti stiprās, stiprās, vidēji stiprās un vājās, un katrai šai grupai ir zināmi ierobežojumi un arī noteikts lietošanas ilgums, lai neparādītos blaknes. Ja kortikosteroīdu ziedes lieto pārāk ilgstoši vai arī izmanto pārāk stipras ziedes vietās, kur to nevajadzētu darīt, kur āda ir plāna, uz tās var parādīties paplašināti asinsvadi – tā dēvētās telangiektāzijas. Pēc tam var parādīties arī strijas. Tāpēc sejas psoriāzes gadījumā jāizvēlas vājas darbības steroīdi. Vidējas un stipras darbības steroīdi piemēroti ķermeņa un ekstremitāšu psoriāzes ārstēšanai.

    Svarīga ir arī medikamenta forma. Piemēram, ādas krokās izvēle ir vājāki steroīdi krēmu veidā, jo, tām savstarpēji saskaroties, rodas dabīga oklūzija jeb slēgšanās, kas spēj paaugstināt steroīdu iedarbību desmit un pat simts reižu. Ir arī citas blaknes šiem medikamentiem – ilgstoši (divus līdz četrus mēnešus) lietojot steroīdus, attīstās pieradums jeb tahifilakse.Tātad kortikosteroīdi jālieto stingri pēc ārsta norādījumiem.

    Savukārt, lietojot pareizi, no kortikosteroīdiem nevajadzētu izvairīties. Kopumā šie medikamenti psoriāzes ārstēšanā tiek izmantoti jau gadu desmitiem, ārstiem uzkrājusies liela pieredze, tie ir arī ļoti efektīvi līdzekļi – mazina niezi un iekaisumu. Steroīdu iedarbība psoriāzes ārstēšanā pierādīta klīniskos pētījumos. Lokālos kortikosteroīdus lieto akūta uzliesmojuma laikā un arī kā uzturošo terapiju, lai samazinātu recidīvu attīstību.

    Pēdējos gados parādījusies jauna pieeja kombinētai lokālai medikamentu lietošanai, ko dēvē par sekvenciālo terapiju. Šīs ārstēšanas būtība slēpjas ātras iedarbības medikamentu īslaicīgā nozīmēšanā psoriāzes paasinājuma kupēšanai, apslāpēšanai, un sasniegtā regresa uzturēšanā ar lēnākas iedarbības, bet mazāk bīstamiem medikamentiem. Pašlaik Latvijā ļoti populāra sekvenciālās terapijas shēma ir kombinētā preparāta – steroīda betametazona dipropionāta un D3 vitamīna analoga kalcipotriola – lietošana reizi dienā, kad psoriāze ir progresīvajā stadijā.

    Preparātu lieto aptuveni 2–4 nedēļas. Sasniedzot uzliesmojuma mazināšanos, ziedi nozīmē vienu reizi dienā tikai nedēļas nogalēs. Darbdienās divas reizes dienā uz psoriāzes skartajiem laukumiem uzziež kalcipotriolu saturošu ziedi. Šis medikaments atšķirībā no steroīdus saturošajiem preparātiem iedarbojas lēnām, bet pārliecinoši un bez ievērojamām blaknēm. Tas nerada ādas atrofiju, tāpēc ir piemērots ilgstošai lietošanai. Kalcipotriolu saturošu ziedi turpina lietot arī regresijas stadijā. Tikai jāatceras, ka kalcipotriola kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 100 gramus nedēļā.

    – Vai ir arī kādas jaunas ziedes?

    – Agrāk bija pieejams kalcipotriola/ betametazona dipropionāta gels un ziede, bet tagad ir arī preparāts, kas satur šīs pašas darbīgās vielas putu aerosola veidā. Šī forma ir efektīvāka par gelu un ziedi, arī patīkamāk lietot.

    Vidēji smagu un smagu psoriāzi ārstē ar iekšķīgi lietojamām zālēm, sistēmisko terapiju – ar imūnsupresantiem metotreksātu un/vai ciklosporīnu.

    Ja šī sistēmiskā terapija un fototerapija nav palīdzējušas, tad Latvijā pieejami bioloģiskie medikamenti, valsts tos kompensē simts procentu apmērā. Bioloģiskos medikamentus injicē zemādā, tie darbojas, ietekmējot specifiskas imūnsistēmas reakcijas. Lai gan bioloģiskie medikamenti nav toksiski aknām un nierēm, tomēr arī to lietošanai ir kontrindikācijas, tāpēc pacients tiek rūpīgi izmeklēts. Bioloģisko medikamentu terapija tiek nozīmēta visa mūža garumā.

    Valsts 100 procentu apmērā kompensē arī lokālās un sistēmiskās terapijas līdzekļus, ne tikai bioloģiskos.

    Nav tā, ka ārstējot psoriāzi, saasinās citas kaites, jo sistēmiskās zāles ir diezgan ģiftīgas?

     – Pirmkārt, lai izvairītos no nevēlamām blakusparādībām, pacienti, kas saņem sistēmisko terapiju, tiek rūpīgi uzraudzīti. Otrkārt, to ārsts piedāvā tikai vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā, ja lokālā terapija nav bijusi pietiekami efektīva. Un, treškārt, ir skaidri pierādījies pretējais: ja psoriāzi neārstē, tieši tas rada nopietnus veselības traucējumus. Kā jau sākumā sacīju – jo smagāka ādas psoriāze, jo lielāks risks, ka attīstīsies psoriātiskais artrīts un citas kaites.

    – Ja ir vieglā forma, var apārstēt arī tā, ka psoriāze vispār vairs neizpaužas?

     – Arī vieglu formu mēs varam apārstēt. Taču jāskatās, cik tas ir lietderīgi. Ja psoriāze pacientu maz traucē, tad tāda intensīva, smaga terapija varbūt nemaz nav nepieciešama. Mēs to izvērtējam, ir speciāli radīts dermatoloģiskais dzīves kvalitātes indekss (angliski Dermatology life quality index – DLQI), kas var palīdzēt precizēt, cik lielā mērā psoriāze ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Viņam jāatbild uz desmit jautājumiem, kas izstrādāti Kārdifas (Lielbritānija) universitātē.  Ja psoriāze ļoti netraucē, tad, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, regulāri izmeklējoties, lietojot ādu mitrinošus līdzekļus, izdodas procesu noturēt vieglas slimības līmenī, kad tā maz traucē vai vispār netraucē. Kā un vai tas katram izdosies, dzīve parādīs. Ja psoriāze pāries smagākā formā, tad būs attiecīgi jāārstē.

    – Tātad vismaz vienreiz pie ādas ārsta būtu vērts aiziet?

    – Svarīgi ir aiziet pie dermatologa, jo labāk ir zināt, ko tu drīksti un ko ne. Jo psoriāze vairumam cilvēku, ja ievēro mērenu dzīvesveidu, lielākoties paliks rāmā, piezemētā formā. Vienkārši jāpiesargājas – jādzīvo bez liekiem stresiem, lai nebūtu lielas pārslodzes, jāievēro diēta, lai nebūtu palielināta svara… 

    – Cik saprotu, visiem dermatologiem ir jāatpazīst psoriāze, bet droši vien katram ārstam ir arī specializācija. Pie kā būtu mērķtiecīgāk doties?

    – Te man gribas izcelt Rīgas 1. slimnīcu, jo mums ir pieejama visu veidu terapija, arī fototerapija ar šaura spektra UVB stariem. Agrāk šie stari varbūt nebija tik precīzi, bet tagad ir jaunās iekārtas. Mūsu klīnikas speciālistiem ir valstī ilgstošākā un plašākā pieredze psoriāzes diagnostikā un ārstēšanā. Specializētajā centrā ir dienas stacionārs, kur iespējams uzsākt arī sistēmisko terapiju un kombinēt to ar citiem terapijas veidiem. Ārsti labi pārzina psoriāzes simptomātiku, veic biopsiju. Slimnīca piedalījusies pilnīgi visos klīniskajos pētījumos, kas norisinājušies Latvijā psoriāzes pacientu ārstēšanā. Mums ir ilgstoša pieredze bioloģisko medikamentu lietošanā.

    – Arī par valsts naudu?

    – Jā, sniedzam valsts apmaksātus pakalpojumus, tikai vajag ģimenes ārsta nosūtījumu. Ja radušās aizdomas par psoriātisku artrītu (visbiežāk tas izpaužas pirkstu locītavās), diagnozi nosaka reimatologs, jo viņš visprecīzāk to spēj izdarīt. Kā zināms, locītavas sāp gandrīz visiem, taču psoriātiskais artrīts jāārstē atšķirīgi nekā citas locītavu kaites – reimatoīdais artrīts, osteoartrīts, podagra, pseidopodagra… Šeit terapija būs līdzīga tai ārstēšanai, ko mēs, dermatologi, izmantojam pie psoriāzes ādas formas.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+