Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vīrietis jūtas laimīgs, kad mīlējas ar sievieti. «Šī tik ļoti intīmā sievietes ķermeņa zona pati par sevi ir kā dzīves eliksīrs, kā balzams uz brūcēm, kā svētlaimes kods, un tādu es to gribu savos priekšstatos saglabāt. Piedod, bet es neko negribu zināt ne par izdalījumiem, ne par slimībām!» Un es viņus arī saprotu. Vīrietim ar šo sievietes ķermeņa daļu saistās skaistais un labais – caur to gūta bauda, caur to nākuši pasaulē viņa bērni…
Un tomēr – dzīve ir dzīve, tāpēc šoreiz saruna ar onkoginekoloģi ELLU ŅESTERENKO, kura 20 gadus strādāja Latvijas Onkoloģijas centrā, bet tagad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā un Veselības centrā 4. Kungi, šī ir divu sieviešu saruna par to, ko mums, sievietēm, gribētos no jums, saviem vīriešiem, sagaidīt tēmā «kaut kas ginekoloģisks», kā jūs parasti to izvairīgi dēvējat. Izlasiet sarunu, lai tad, kad jums atkal gribas ieiet Ēdenes dārzos, mums nav jums jāmelo: «Šovakar, mīļais, ne – galva sāp…»
Ella: Arī es vakar saviem vīriešiem pavaicāju, ko viņi zina par dzemdes kakla vēža skrīningu. Man visapkārt ir ārsti. Viens atbildēja par piecdesmit procentiem pareizi. Mans vīrs – viņš ir stomatologs – arī zina, ka skrīnings eksistē, jo ar dzemdes kakliņu var būt problēmas. Znotam nolēmu neko nejautāt, jo saprotu, ka atbilde būs: «Es neko nezinu.» Jo viņš nav mediķis. Tātad vīriešu informētība par šo jautājumu ir ļoti zema. No vīriešiem par dzemdes kakla vēža skrīningu simtprocentīgi zina vienīgi ginekologi un onkoginekologi. Tad es padomāju par to, kas vīriešiem būtu jāzina…
Pirmais, kas vīrietim jāzina, – ka ir tāda nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis. Kāpēc nopietna? Katru mēnesi Latvijā ar to saslimst divdesmit sievietes, proti, ik dienu vai katru otro dienu vienai atrod šo audzēju, turklāt pusei to atklāj vēlīnā stadijā. Un tas patiešām ir skarbi. Ļaundabīgās dzemdes kakla šūniņu izmaiņas izraisa cilvēka papilomas vīruss (apzīmē ar burtiem CPV), kas ir ļoti izplatīta infekcija un ko var iegūt mīlējoties. Vispār jebkurai sievietei, kurai jebkad bijis sekss, var būt arī CPV. Labā ziņa, ka mūsu imunitāte ar šo vīrusu prot tikt galā, neitralizēt to, tāpēc tikai aptuveni 20 procentiem inficēto vīruss šūnās paliek ilgstoši un izdara savu slikto darbu.
Otrais, kas vīriešiem jāzina, ka viņa sieviete – sieva, draudzene, mamma, māsa, meita – var ar dzemdes kakla vēzi vispār nesaslimt, ja viņa atsauksies dzemdes kakla vēža skrīningam un vakcinēsies pret cilvēka papilomas vīrusu. Latvijā ir visas iespējas, lai ar šo šausmīgo slimību nesaslimtu!
Trešais, kas viņiem jāzina, – ka skrīnings Latvijā notiek kopš 2009. gada un kā tas izskatās… Tā ir vēstule, kas pienāk pa pastu. Tātad, ja vīrietis redz savā pastkastītē vēstuli, kas nav sods par mašīnu, bet atnākusi no Nacionālā veselības dienesta, un ja uz aploksnes rakstīts viņa sievietes uzvārds, tad tā ir adresēta viņai. Vīrietim vajag izdarīt tā, lai šī vēstule nepazūd, nodot to rokās savai sievietei vai atstāt vietā, kur viņa to redzēs. Un vēlāk jāpajautā: «Vai tu saņēmi vēstuli – uzaicinājumu uz skrīningu? Vai pēc tam aizgāji uz pārbaudi?»
Tas arī īsumā viss, kas vīrietim jāzina.
Anija: Varbūt tomēr varam viņiem mazliet pastāstīt, kā notiek valsts organizētais skrīnings… Ka uz to katru trešo gadu aicina sievietes vecumā no 25 līdz 69 gadiem ieskaitot.
Jā, tātad, ja vīrietis jauns, viņa mammai arī jādodas uz skrīningu. Mammu nedrīkst aizmirst! Kad tu viņu apciemo, pajautā, lūdzu: «Kā tev ar veselību? Es zinu, ka ir tāds skrīnings sievietēm… Vai tu jau biji?»
Varbūt lai piedāvā: «Mana sieva tevi aizvedīs pie ginekologa…» Jo es patiešām zinu ģimenes, kur vedekla, kas ienākusi vīra ģimenē, uzņemas šefību par savu vīramāti, kura uz ginekoloģisko pārbaudi nav bijusi gadu gadiem, un piesaka viņu pie ārsta.
Un tas ir tik sirsnīgi! Sieviete atved savu vīramāti vai mammu. Mazmeitas atved omes. Mēs, ginekologi, to redzam.
Bet par skrīningu… Vīrietim jāzina, ka analīžu paņemšana nav nekas briesmīgs. Tas notiek uz ginekoloģiskā krēsla, ievadot speciālu spogulīti ar speciālu birstīti. Nekas nesāp, sieviete var pat nepamanīt, ka analīze jau paņemta. Process aizņem piecas, desmit sekundes, un viss.
Vīrietim nevajag arī uztraukties par analīžu atbildēm. Daudzi domā: ja sieviete aizgāja ar skrīninga vēstuli pie ārsta, tad atgriezīsies ar kādu nelāgu ziņu… Bet tā nav! Analīzes atbilde nebūs kategoriska – ir vai nav vēža. Atbildē var parādīties norma, tad sievietei jāgaida, kad pēc trim gadiem atnāks nākamā vēstule ar uzaicinājumu uz skrīningu. Ja analīzē konstatēts pirmsvēža stāvoklis vai aizdomas par vēzi, tad ginekologs, izmantojot speciālu skalu, izanalizē situāciju, reizēm sievietei papildus nosaka CPV testu un nosūta viņu uz papildus izmeklējumu – kolposkopiju, arī tā ir par valsts naudu. To veic ar speciālu aparātu kolposkopu. Dzemdes kakliņu apstrādā ar speciāliem šķīdumiem un ar īpašu mikroskopu apskata palielinājumā. Tā var precīzi redzēt, kur tieši uz dzemdes kakla ir izmainīti audi, un mērķtiecīgi ar speciālām spailītēm nokniebj mazus audu paraudziņus analīzēm tieši no šīm vietām. Tas nesāp. Dažas dienas pēc kolposkopijas nav ieteicams mīlēties.
Pēc tam vajag painteresēties: «Kāds rezultāts tev bija?» Tur ir tā: ja atrod pirmsvēža stāvokli, tad jāsaprot, ka ne visas dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas ir ļaundabīgas un ne visās situācijās tās ārstē. Piemēram, CIN1 novēro. Jo, ja organisma imunitāte ir laba, tad notiek pašizārstēšanās. Ja atrasts CIN2 vai CIN3 – jā, arī šīs CIN stadijas var pāriet pašas no sevis, bet daudz retāk nekā CIN1, tāpēc labāk nezaudēt laiku un šīs izmaiņas dzemdes kakliņa gļotādā novērst jau pašā saknē. Ārstēšana ir minimāla ķirurģija, notiek ambulatoros apstākļos. Ekscīziju jeb izmainīto šūnu izgriešanu var veikt ar cilpveida elektrodu (tā saucamā cilpveida ekscīzija), ar konuselektrodu (konizācija), ar lāzeru (lāzerekscīzija) vai ar skalpeli. Kura metode piemērota, lielā mērā atkarīgs no tā, cik plašas ir šūnu izmaiņas uz dzemdes kakliņa un vai bojāti audu dziļākie slāņi – tad, lai izņemtu maksimāli visus izmainītos audus, labāk veikt konizāciju. Un pēc tam sieviete ir tā pati sieviete, kas iepriekš! Viņa var mīlēties, viņa var palikt stāvoklī, viņa var pati dzemdēt. Tas viss ir iespējams! Arī minimālas vēža izmaiņas var reizēm ārstēt tāpat – ar plašu audu ekscīziju, saglabājot dzemdi.
Bet kādu laiku pēc konizācijas sekss tomēr jāaizmirst?
Kamēr viss sadzīst, no tā vajag atturēties. Tāpat sieviete nedrīkst karsēties pirtī un saunā, peldēties. Nedrīkst celt smagumus un nodarboties ar sportu. Bet šie ierobežojumi ir aptuveni pusotra mēneša.
Droši vien ir arī pāri, kas neiztur celibātu līdz galam?
Tomēr pirmās divas nedēļas obligāti jāatturas no mīlēšanās. Pēc tam? Kā rāda pieredze, apstākļi mēdz būt dažādi, kāpēc notikušas intīmas attiecības, bet – tās draud ar asiņošanu, jo asinsvadi atrodas ļoti tuvu operētajai virsmai un mīlēšanās laikā tos mēdz bojāt. Tā var notikt arī bez vīrieša līdzdalības – vienkārši virsmas sadzīšanas procesā.
Vai, atsākot intīmās attiecības pēc ārstēšanās, vīrietim jālieto prezervatīvs? Varbūt jāpārbaudās, jo viņam var taču būt tas nelāgais vīruss!
Vīriešiem CPV mēs diemžēl ne vienmēr varam pārbaudīt. Bet parasti pārim mikroflora ir vienāda – viņam noteikti būs cilvēka papilomas vīruss. Neviens kontracepcijas līdzeklis nepasargā no CPV iegūšanas, pat prezervatīvs – ne, jo, lai inficētos, pietiek saskarties sievietes un vīrieša dzimumorgānu gļotādai. No tās vīruss tālāk migrē uz dzemdes kakliņu. Tādēļ uzreiz pēc konizācijas ginekologs sievietei bieži vien piedāvā vakcinēties pret CPV, lai viņa neinficētos atkārtoti. Kamēr sieviete ievēro ārsta rekomendācijas un atturas no intīmām attiecībām, ir jau saņemts vakcinācijas kurss, un, atsākot intīmās attiecības, sievietei jau būs izveidojusies imunitāte pret CPV. Teorētiski viņa var inficēties arī atkārtoti, jo vakcīnas efektivitāte ir ļoti augsta, bet ne visi simts procenti. Taču pat tad, ja tā notiek, lai cilvēka papilomas vīruss, uzkavējies organismā, sāktu bojāt šūnas un izraisītu priekšvēža izmaiņas, jāpaiet vismaz diviem, trim gadiem, bet, lai tās pārvērstos ļaundabīgā audzējā, vajadzīgi aptuveni desmit gadi. Tieši tas ļauj mums, ginekologiem, atkal laikus pamanīt izmaiņas dzemdes kaklā, ārstēt tās, un sieviete nesaslimst ar vēzi.
Šķiet tik vienkārši un cerīgi.
Jā, ja visu izdara laikus.
Bet mēs taču zinām, ka sievietes arī daudz ko slēpj no saviem vīriešiem…
Piekrītu. Un tāpēc vīrietim vēl būtu jāzina, ka dzemdes kakliņš atrodas dzemdes apakšējā daļā un mīlējoties viņš ar to ir tiešā kontaktā. Ja vīrietis pēc tam redz, ka sievai, sievietei ir asiņaini izdalījumi, noteikti būtu par to jāparunā. Jo tā ir viena no pazīmēm, ka nav labi. To viņš var redzēt. Vai arī, ja sievai ir vairāk nekā piecdesmit pieci gadi, tātad menopauze, un pēkšņi viņa izvairās no tuvības, jo esot atjaunojušās mēnešreizes, parādījušies asiņaini izdalījumi, zini – tā nemēdz būt! Tas arī ir signāls, ka jādodas pie ginekologa. Uzdod, lūdzu, savai sievietei vienkāršu jautājumu: «Kad tu pēdējoreiz biji pie ārsta?»
Kāpēc jājautā? Jo sieviešu atsaucība skrīningiem ir ļoti zema. Lai gan pārbaudes ir bez maksas, pagājušajā gadā uz dzemdes kakla vēža skrīningu aizgāja tikai 39,7 procenti sieviešu, kurām tika izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Mazāk nekā puse! Šogad situācija ir vēl sliktāka: pirmajos sešos mēnešos atsaukušās tikai 33 procenti no uzaicināto skaita. Un pēc tam mēs, ārsti, diemžēl redzam traģēdijas. Bieži vien saslimusī ir jauna sieviete, mājās mazi bērniņi… Vīrs atnāk uz slimnīcu, tagad viņš ir izpētījis visu iespējamo par dzemdes kakla audzēju, un man gribas viņam uzdot jautājumu: «Kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc par to nepainteresējāties agrāk?» Grūti noskatīties, kad vīrs sēž un raud pie sievas gultas palātā. Mums pašiem asaras saskrien acīs – ne tik sen, pirms gada, sievietei bijušas dzemdības… Tāpēc mans vēlējums vīriešiem – neieņemiet strausa pozīciju: neko nezinu, negribu par izdalījumiem runāt!
Sievas, sievietes veselība ir jūsu abu kopējs darbs. Sieva parasti interesējas par vīra veselību, un arī jums būtu labi painteresēties par viņas veselību.
Pārliecinājāt.
