Svarīgākais, kas jāzina par kakla sāpēm

Sāpošs kakls
Anija Pelūde
17. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kā atbrīvoties no kakla sāpēm? Skaidro: Dr. KASPARS PEKSIS, Otorinolaringologs privātklīnikā Headline, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektors, studiju kursa un rezidentūras programmas vadītājs.

Kāda mana paziņa jokoja, ka viņai kakla sāpes ir gluži kā 18. novembris – neizbēgams, gaidīts pasākums. «Nu ko tu gribi – rudens!»

Kas patīk kaklam?

  1. Mitrums. Pie mitrinātas gļotādas grūtāk piesaistīties vīrusiem un baktērijām, kas izraisa dažādas kakla kaites. Tāpēc lūko, lai apkures sezonā gaiss telpās tiek mitrināts!
  2. Silts dzēriens. Un nevis – jo karstāks, jo labāk! Ar pārāk karstu drīzāk var kaitēt rīkles gļotādai, nevis palīdzēt.

 

Ja ir kakla sāpes… Cik nopietni pret tām izturēties? Katram laika gaitā jau ir izveidojušās savas metodes, kā ārstēties, tāpēc šoreiz, dakter, varbūt vairāk par kļūdām un par pareizo taktiku.

– Es par pareizu taktiku! Jo loģiskai rīcības pamatotībai būtu jābūt.

Vispirms jāsaprot, ka mums no pirmās ēdienreizes rīklē ir ļoti bagātīga vide ar visvisādām dzīvām radībām – baktērijām, sēnītēm, vīrusiem. Ir pētījumi, kas pierāda, ka mutes dobumā dzīvo aptuveni 200–400 dažādu mikroorganismu sugu. Faktiski mēs esam mājas šim pašfunkcionējošajam kopumam, ko gudrā valodā sauc par mikrobiomu, un tas arī rūpējas par mūsu veselību – nepieļauj citu aģentu iekļūšanu mūsu organismā.

Mikrobioms ir imūnsistēmas daļa un principā pirmais, kas nokauj svešos, kuri nāk no ārpuses. Bet svarīgs ir arī mūsu dzīvesveids.

Gļotādas apdegumi vai traumas, vai organisma fiziskais un emocionālais stāvoklis var šīs barjeras, kas atrodas starp ķermeņa audiem un mutes dobumu, padarīt vājākas. Slimība sākas tad, kad aizsargbarjeras tiek nojauktas. Tad, kad gļotādai kaut kas notiek. Un šie notikumi var būt dažādi. Savukārt aukslēju mandeles mutē darbojas kā imūnsistēmas sensorais slēdzītis, kas organismam paziņo par svešo ielaušanos, un tajā brīdī imūnsistēma reaģē, kas dažos gadījumos izpaužas vienkārši kā diskomforts, citos – jau kā slimība.

Jautājums – kas gļotādai var notikt? Ir stāvokļi, kuru galvenais iemesls ir kāds vīruss vai baktērijas, un ir arī šo aģentu neizraisītas kakla sāpes. Sāksim ar otrajām! Te visbiežākais iemesls ir kuņģa sulas atvilnis.

– Pēc loģikas, tad kaklam vajadzētu sāpēt arī vasarā, ne tikai tagad, rudenī…

– Jocīgi, bet patiesībā visā pasaulē mediķi runā par atviļņa sezonalitāti. Atviļņa uzliesmojumi biežāk notiek rudeņos un ziemā. Kāpēc? Pastāv hipotēzes par vīrusa ietekmi šajā procesā, bet es skaidrotu mazliet citādāk. Pirmkārt, sezonāls ir nevis paša atviļņa, bet gan rīkles gļotādas stāvokļa izmaiņu raksturs. Otrkārt, atvilnis ir ļoti atkarīgs no stresa. Vasarā, kad spīd saule un ir daudz gaismas, cilvēkiem ir arī mazāk iemeslu stresam. Paskatieties uz itāļiem! Viņiem nav vajadzības uztraukties, viņi visu laiku spēlē, uzdzied, un dziesmās dominē nevis tēma par sūro likteni kā latviešiem, bet par sauli.

Vēl regulāras kakla sāpes var būt cilvēkiem, kam ir diabēts.

Tiem, kuriem ir vielmaiņu pasliktinoši procesi organismā. Onkoloģijas pacientiem, kas saņem ķīmijterapiju. Ir medikamenti, kurus regulāri lietojot, tiek sausināta rīkles gļotāda. Šādas blaknes var parādīties, piemēram, reimatisma pacientiem, kas ārstējas ar citostatiskiem medikamentiem. Daudziem, kas ilgstoši lieto pretiekaisuma līdzekļus, pastiprinās atvilnis. Cilvēks pamatota iemesla dēļ izdzer antibiotiku kursu un saka: «Slimība man pārgāja, bet visu laiku kaut kas jocīgs rīklē kasās…» Jā! Jo lielākā daļa antibiotiku būtiski un uz ilgu laiku pastiprina kuņģa sulas sekrēciju. Tāpat arī siekalu dziedzeru problēmas varētu radīt regulāru kakla sausumu un sāpes.

Ja runājam par iekaisīgo slimību grupu… Tad kakls mēdz sāpēt divu iemeslu dēļ – gļotādā iemitinājies vīruss vai arī uzdarbojusies kāda neganta baktērija. Turklāt kādreiz tieša inficēšanās nemaz nav notikusi! Piemēram, ja runājam par saaukstēšanos. Cilvēks saslimst arī tad, ja viņš ir pilnīgi viens un staigājis tikai pa mežu, nevis stundām klīdis pa ļaužu pilnu lielveikalu vai braucis trolejbusā, kur kāds uzšķaidījis virsū. Proti, ja tu neesi laikapstākļiem un fiziskai aktivitātei atbilstoši saģērbies, tu atdziesti, nosalsti, un tad tā visa mikrobu bagātība, kas pastāvīgi atrodas rīklē, uzdarbojas, aizsargbarjeras kļūst švakākas. Biežāk saaukstējas un vispār ar kakla sāpēm slimo cilvēki, kuri ir nelaimīgi, noskumuši, stresaini, pārguruši.

Vīrusu izraisītas slimības pārsvarā skar rīkles gļotādu.

Protams, ka tad ir iekaisušas arī aukslēju mandeles, bet pārsvarā iekaisums ir difūzs, tātad bez noteiktām robežām, tas skar ne tikai rīkli, bet arī balseni, degunu, cilvēkam ir iesnas, balss aizsmakums, klepus, kaklā jūtama kņudēšana, skrāpēšanās, vēlāk pievienojas sāpes… Šie simptomi mēdz būt dažādās kombinācijās, un medicīnā to sauc par faringītu. Proti, iekaisuma izraisītāji vīrusi sāk lielā ātrumā vairoties uz rīkles gļotādas. Šajā stadijā mobilizējas arī organisma imūnsistēma – rīklē mazie gļotādu apasiņojošie asinsvadi paplašinās, lai organisma aizsargšūnas varētu nonākt infekcijas vietā un uzvarēt slimību izraisītājus. Asinsvadiem paplašinoties, daļa asins plazmas nonāk apkārtējos zemgļotādas audos, un veidojas tūska. Ieskatoties kaklā, redzams, ka rīkles gals ir apsārtis.

Ir arī streptokoku faringīts, Latvijā esmu to redzējis ļoti reti, bet ASV – bieži izplatīta slimība. Tas ir tāds pats faringīts, tikai izraisītājs ir streptokoka baktērija, tātad veidojas bakteriāls iekaisums.Atšķirībā no parastām kakla sāpēm, streptokoka faringītam ir ļoti pēkšņs – kā ar slēdzi ieslēgts – slimības sākums, augsta temperatūra, izteiktas kakla sāpes, un strutains aplikums ir ne tikai uz mandelēm, bet arī uz rīkles visām sienām. Šodien jebkurš ģimenes ārsts var piecās minūtēs uztaisīt ātro streptokoka testu. Šī slimība, atšķirībā no iepriekš pieminētās slimību grupas, jāārstē ar antibiotikām, vislabāk der vecu vecais penicilīns. Un noteikti vajadzīgs gultas režīms, kamēr cilvēks izveseļojas.

Regulāras kakla sāpes mēdz būt cilvēkiem, kam ir diabēts.

Vēl ir tāda diagnoze tonsilīts. Tas nozīmē, ka ir iekaisums rīkles gļotādā un diezgan izteiktas iekaisuma pazīmes ne tikai aukslēju, bet visās mandelēs – mēles saknes mandelē, bērniem arī aizdegunes mandelē, ir diezgan palielināti kakla limfmezgli. Tipiskākais piemērs – adenovīrusu infekcija un Epšteina–Barras vīrusa izraisītā infekciozā mononukleoze. Pārsvarā šīs ir bērnu vecuma slimības. Ar tonsilītu bieži vien tiek jaukts stāvoklis, ko pasaulē joprojām sauc par angīnu. Bet! Tonsilīts vienmēr ir vīrusu izraisīta slimība, tikai mazliet smagāk noritoša, salīdzinot ar faringītu. Tonsilīts prasa vairāk uzmanības, un ārstēšanā jāiesaistās dakterim. Lai gan beigu beigās tonsilīts tik un tā pāriet, tā ir pašlimitējoša infekcija.

– Un kas tad ir īstā angīna?

– Tās definējums ir ļoti precīzs – baktēriju izraisīts aukslēju mandeļu iekaisums. Nekas cits! Šī slimība arī sākas pēkšņi, cilvēks var pat precīzi pateikt, cikos saslimis. «Dakter, vakar vēl biju vesels, šorīt desmitos – viss, slims!» Pēkšņi uzkāpj augsta temperatūra – 38 grādi un vairāk, ļoti izteiktas sāpes kaklā. Cilvēks atver muti spoguļa priekšā un redz, ka mandeles ir piepampušas – daudz lielākas nekā parasti, bet, sākot ar otro, trešo slimības dienu, uz tām parādās strutaini punkti, balts aplikums. Turklāt pirmās pāris dienas nav nekādu citu izpausmju – ne iesnu, ne aizsmakuma, ne klepus, tikai sāp kakls, nevar norīt siekalas. Tonsilīta gadījumā ir arī iesnas, aizsmakums, kakla sāpes – tipiska vīrusslimību simptomātika.

– Tonsilīts un faringīts var pāriet angīnā, ja neārstējas?

– Īsti ne. Ir vai nu viena, vai otra, vai trešā slimība. Nebūs tā, ka – tu neārstēji faringītu un tāpēc radās angīna.
Patiesībā angīnas iemeslus tā īsti godīgi neviens nav definējis. Mēs redzam slimību, bet precīzi pateikt, kāds ir angīnas sākšanās mehānisms, nevaram. Jā, mēs runājam par A grupas beta hemolītisko streptokoku, tas ir visbiežākais angīnas izraisītājs. Taču angīnu var izraisīt jebkas no rīkles dabiskās mikrofloras.

– Kā to saprast?

– Kā jau sacīju, tiklīdz mēs pēc piedzimšanas pirmo reizi mūžā paēdam, mutes dobums sāk uzlādēties ar mikrofloru. Pirmā ir mūsu mātes mikroflora, ja, cerams, esam baroti ar krūti, savukārt mandeles pilda aizsardzības funkciju. Tās ir kā vārti, caur kuriem mikroorganismi nonāk rīklē un tur aizkavējas. Mandeļu iekšpuse darbojas kā dušas švammīte – katru reizi, kad runājam, rijam siekalas, kustinām galvu, mandeles saspiežas un atlaižas. Proti, tās cikliski uzpildās – mandelēs uz kādu laiku noglabājas viss, kas pirms dažām dienām ir pabijis mūsu mutē, – mikrobi, ēdiena daļiņas… Kādu laiku tas tur uzkavējas un tad cikliski iztīrās.

Mandeles ir imūnsistēmas sensorais orgāns, un tam nekāds citādāks stāvoklis kā pastāvīgi inficēts nav iespējams. Bet visiem taču tāpēc vien, ka mandeles ir uzpildītas, nav angīna!

Tātad kaut kas mūsu ķermenī un pašfunkcionējošā sistēmā noiet greizi, kāpēc angīna sākas. Tagad daudzi runā par biofilmām, kas ir atmirušas gļotādas, runā par kaut kādām mandeļu kriptas aizpildošām ne īsti normālām bioloģiskām substancēm, kuras, ej nu sazin kāpēc, dažiem rodas un dažiem ne.

– Kā rīkoties?

– Ja kakla sāpes ir vīrusinfekcija, tad pa lielam ārsts nav vajadzīgs. Jāizmanto vecmāmiņas receptes – jebkuras, kas ģimenē aprobētas un atzītas par funkcionējošām. Piemēram! Sinepju plāksteri, kāju sildīšana karstā vannā, inhalācijas. Arī saviem pacientiem vienmēr saku: «Necīnieties ar ģimenes tradīcijām – tās ir pareizas! Ieteikumi ģimenē ir vērsti uz dzimtas saglabāšanu. Vecmāmiņas taču grib piedzīvot savus mazmazbērnus, tātad viņu receptes pilnīgi noteikti nav slikti domātas ar mērķi tevi iedzīt kapā.»

Protams, vecmāmiņas receptes paredz arī īpašu uzvedību tad, kad esi slims. Mēs taču zinām, ko šādās reizes dara mājdzīvnieki – viņi neskraida apkārt, nespēlējas. Suns, kurš saslimis, visu dienu guļ un ik pa brīdim padzeras. Tā vajadzētu rīkoties arī slimam cilvēkam. Labākā ārstēšanās metode šādā reizē ir samazināt dzīves tempu un neuztraukties: palikt mājās, pārāk nenoslogot balsi un kakla gļotādu runājot, kā arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vairāk nekā ikdienā –, lai vīruss no organisma ātrāk izskalojas.

Ja ir vīrusa izraisīts faringīts, organisms pats ar to tiks galā.

Nu jā, es jau dzirdu iebildumus… «Ko gan teiks mans darba devējs, ja piezvanīšu un sacīšu: «Man bišķi sāp kakls, es te pāris dienas pasēdēšu mājās…»» Bet principā tik tiešām vajadzētu ietīties segā, nekur neskriet, nestāvēt lietū pie vārtiņiem vai tramvaja pieturā, bet sēdēt mājās. Ja ir vīrusa izraisīts faringīts, iekaisums ir uz gļotādas virsmas, un organisms pats ar to tiks galā. Ja vien mēs nepretdarbosimies. Un pretdarbošanās ir režīma neievērošana. Iestāstīšana sev, ka esmu neaizvietojams, ka bez manis pasaule apstāsies.

Bieži vien pie manis atnāk bērnu vecāki un saka: «Dakter, mūsu bērns mācās devītajā vai divpadsmitajā klasē. Šis ir izlaiduma gads! Mēs nevaram slimot, un tagad pastāstiet mums savas maģiskās receptes. Mēs esam atnākuši tieši pie jums, iesakiet!» Nu nav tādu maģisko recepšu. Slimība pāries tad, kad pāries. Proti, slimībai ir jāļauj normāli pāriet, un, ja tu nobremzē tempu pareizajā brīdī uz pāris dienām, tas parasti ir efektīvāk, nekā gaidīt, kad saslimsi riktīgi un izkritīsi no aprites uz nedēļu.

Tas jūsu jautājums par faringīta transformāciju angīnā… Vīrusslimības nosacīti pārvēršas bakteriālā infekcijā, tikai nevis angīnā, bet gan bronhītā un plaušu karsonī, bakteriālā faringītā.

– Daudzi, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas un uzlabotu rīkles gļotādas stāvokli, aptiekā pērk sūkājamās tabletes, sprejus, kas satur dažādas pretiekaisuma vielas.

– Var mēģināt. Bet patiesībā gļotādas stāvokļa uzlabošanai vairāk palīdz vispārēji sistēmiski pasākumi, nekā lokāli. Jā, tiek tiražētas idejas par smiltsērk-šķu eļļas fantastisko iedarbību uz gļotādu, par sezama eļļu, par kakla skalošanu ar sālsūdeni un kumelīšu tēju, bet īstenībā mūsu gļotādas virsma ir tāda, kādai ķermenis liek tai būt.

Ja jūs jautājat man kā Latvijas Universitātes pasniedzējam, tad nevienam no šiem simptomus mazinošajiem līdzekļiem efektivitāte nav pieradīta.

Konkrētais cilvēks, kurš apgalvo, ka, pasūkājot tādu vai šādu tabletīti sešas reizes dienā, viņam strauji pāriet slimība, nemelo, viņam šis preparāts tik tiešām darbojas, bet, ja mēs ņemam, piemēram, tūkstoš pacientu, kam ir saaukstēšanās kakla sāpes, tad, skatoties pēc mūsdienu zāļu efektivitātes pierādīšanas kritērijiem, šo līdzekļu efektivitāte nav ticama.

Vairāk zinātnisko un klīnisko pieradījumu ir par aptiekā pieejamām bezrecepšu zālēm, kas palīdz ārstēt iekaisušu degunu. Taču rīkles gļotādā nav nekādu kabatu, nekādu telpu ap stūri, ko vajadzētu iztīrīt, izņemot aukslēju mandeļu iekaisuma gadījumā, kad ir angīna. Bet arī tad nekas nav jātīra ārā – drīzāk jāsaprot, ka tur ir cita veida notikums.

– Bet tiem, kam palīdz…

– Viņiem vajag lietot to, kas viņiem palīdz. To, kas viņu ģimenē darbojas un, iespējams, kam viņi tic. Jo ir ļoti svarīgi, lai cilvēks domā, ka viņam šis līdzeklis palīdz. Ja vien tas nav klaji kaitīgi. Viens no vēsturiskajiem medicīnas pamatpostulātiem ir – nekaitēt ar savu rīcību. Taču tagad cilvēks pats sev var kaitēt. Katrā mājā ir saglabājušies medikamentu krājumi no iepriekšējām slimošanas reizēm. Piemēram, ģimenē kāds lietojis ārsta izrakstītas antibiotikas, tās palikušas pāri (tātad zāles nav lietotas, kā vajag!), un nu cits cilvēks, kuram ir vīrusa izraisītas kakla sāpes, sāk ar šiem pārpalikumiem ārstēties.

Bet antibiotikas nav nekādas končas!

Antibiotikas ir domātas nāvīgi bīstamu infekciju ārstēšanai. Plaušu karsonis, tuberkuloze, lepra, sifiliss, gonoreja, sepse, un nevis katrs štrunts. Mana paaudze zina, ka kādreiz pie kakla sāpēm ieteica sūkāt biseptolu, kas ir pilnīgs absurds! Bet tā bija, un, iespējams, mūsu paaudzei tāpēc tagad ir vairāk smaganu problēmu, vairāk ar rīkles un zarnu mikrofloras izmaiņām saistītu veselības ligu.

– Biseptolu ieteica ārsti!

– Tas tikai pierāda, ka medicīna laika gaitā attīstās un nostādnes mainās.

Izvēloties pret kakla sāpēm simptomus mazinošus līdzekļus, kurus var iegādāties aptiekā bez receptes, es ieteiktu pievērst uzmanību divām niansēm – vai sastāvā ir kaut kas sāpju mazināšanai un vai preparāts mitrinās gļotādu. Noteikti jāievēro mēra sajūta. Kļūda, kuru cilvēki bieži pieļauj un kuras sekas mēs, lori, redzam praksē… Cilvēki pārspīlē, nepārtraukti sukā kakla tabletes, pūš rīklē sprejus, ēd ķiplokus, medu, dzer karstas tējas, un rezultātā trauslā kakla gļotāda ir vēl vairāk satracināta, rodas gļotādas apdegumi un citas ligas. Jāatceras, ka kakla gļotāda ir ārkārtīgi maiga. Ļoti lielu sāpju gadījumā es drīzāk ieteiktu iedzert kādu pretsāpju tableti, tas arī viss.

– Vai derēs zāles, ko vecmāmiņa lieto pret locītavu sāpēm?

– Jā, bet diemžēl tās izraisīs atvilni, jo pret locītavu sāpēm, visticamāk, tiek lietots diklofenaks. Par ibuprofēnu – slikti ietekmē nieres, taču, palietojot divas trīs dienas, šīs zāles neko ļaunu nenodarīs. Paracetamols ir eventuāli toksisks aknām. Katram jau ir savi pretsāpju līdzekļi. Izvēloties faktiski runa ir par mazāko ļaunumu.

Biežāk saaukstējas un vispār ar kakla sāpēm slimo cilvēki, kuri ir nelaimīgi.

Manuprāt, visnekaitīgākais ir analgīns, tas gan ir recepšu medikaments. Nākamais ar zemākiem riskiem ir paracetamols un arī ibuprofēns. Ja sāpes ir paciešamas, tās nevajag kupēt. Ja ir neciešamas, tad vajag nomākt.

– Vai antibiotikas pie angīnas jālieto?

 Diskutabls jautājums. Vadlīnijas visā pasaulē saka: penicilīns ir jādzer. Bet angīnu tas, visticamāk, neietekmēs. Antibiotikas uzbūvē žogu starp sastrutojušo orgānu un ķermeni, novēršot reimatisma un citus riskus.

– Tas taču arī ir svarīgi!

– Jā, bet pie angīnas galvenais ir imobilizēt slimo. Kā es pacientu ģimenes locekļiem parasti stāstu, šis nu ir gadījums, kad jums vajag pelēko līmlenti – kā filmās labo varoni sliktie piesaitē pie krēsla. Viņu dzirda, paēdina un neļauj nekur iet. Atņem telefonu, jo runāt nedrīkst. Piemēram, ja esi skolotājs, tu vari labot burtnīcas, bet nekādas stāvēšanas klases priekšā, nekādas verbālas aktivitātes un nekādas fiziskas aktivitātes – līdz brīdim, kamēr slimība pāriet. Un to nevar ar dakteri sarunāt – slimība pāriet tad, kad pāriet, nevis tad, kam mēs to gribam.

Savukārt antibiotiku lietošana tiek praktizēta tāpēc, ka vadlīnijas ir ārstu kopīgs konsensus, šī brīža pasaulē dominējošais viedoklis par to, kā rīkoties ar lielu pacientu masu.

Piemēram, ģimenes ārstam ir četrdesmit pacientu dienā, un gripas epidēmijas laikā viņam nav laika gudri spriedelēt, viņam jārīkojas pēc algoritma. Un antibiotikas tiek ieteiktas tāpēc, ka pa to baru daudziem angīnas slimniekiem rodas strutainas infekcijas sarežģījumi. Tāpēc.

Taču pēc būtības sastrutojums notiek mandeļu kriptās, kas nav audi, savukārt antibiotikas nonāk audos – tur, kur ir asinsvadi. Līdz ar to antibiotikas, kas tiek lietotas angīnas gadījumā, nenonāk vietā, kur ir sastrutojums. Principā, ja angīnas pacients ievēro režīmu un diētu – viņš nedrīkst iet uz šašliku ballīti un enerģiski košļāt steiku! –, ja viņš lieto daudz šķidruma, ja viņš regulāri sazinās ar savu ārstu, var iztikt bez antibiotikām.

– Ko vēl svarīgi zināt, saprast?

– Ja cilvēks bieži slimo ar kakla sāpēm, tad ir būtiski ilgtermiņā identificēt, vai tās bijušas angīnas vai vīrusu izraisītas epizodes, un, ja tās ir angīnu epizodes daudzus gadus no vietas un vairākas reizes gadā, tad vajadzētu mandeles izoperēt divu iemeslu dēļ. Pirmais – jo slimība pati no sevis nepāries. Noticis kaut kas, kāpēc mandeles konkrētajam cilvēkam no orgāna, kas normāli funkcionē, kļuvušas par, tā teikt, miskasti. Tas vairs nekādi nav normāli, ja cilvēks slimo gan ziemā, gan vasarā! Izdzer aukstu ūdeni un uzreiz ir angīna. Nu kas tā par dzīvi?! Tātad iekšā ir kaut kas pilnīgi nepareizi. Pamatā mandelēs, nevis ķermenī. Bet cilvēki bieži vien šādā situācijā domā, ka nepieciešams konsultēties ar imunologu, ka imunitāte švaka. Nē, tā nav!

Otrkārt, šādas mandeles operē laukā bakteriālas infekcijas, galvenokārt, streptokoka un tā izraisīto komplikāciju riska dēļ, jo var attīstīties reimatisms locītavās, nierēs, sirds vārstuļos, sepse.

– Turklāt šķiršanās no mandelēm brieduma gados neesot nekāds zaudējums, jo savu aizsargājošo funkciju tās tik un tā vairs nepilda. Jūs pats kādreiz sacījāt, ka aukslēju mandeles savu aktīvo, nozīmīgo imunoloģisko dzīvi beidz desmit gadu vecumā.

– Jā, un pēc 45 gadu vecuma cilvēka organismā vairs nav nevienas mandeles, kas būtu imunoloģiski aktīva… Bet – mandeļu izoperēšana nav spa procedūra, tā ir operācija ar diezgan ilgu atlabšanas periodu un pietiekami augstiem riskiem. Mandeles nedrīkstētu operēt tāpat vien.
Ar angīnu cilvēks biežāk slimo dzīves pirmajā pusē – vairāk slimo bērni, pusaudži, divdesmitgadnieki.

Četrdesmit gados gandrīz visiem angīnas pāriet.

Nav īsti saprotams, kāpēc. Taču nepazūd streptokoka infekcija no mandelēm, un kaut kādās pārslodzes, spēku izsīkuma situācijās tas var izpausties kā kakla sastrutojums audos. Tāpēc mūsdienu medicīnas nostāja tomēr ir tāda, ka, jā, cilvēkam ar biežām angīnām mandeles jāizoperē.

– Kas vēl ir svarīgi kakla veselībai?

– Deguna elpošana. Biežāk kakls sāp tiem, kam deguns elpo slikti, proti – mutes elpotājiem. Jo izžūst gļotāda.
Elposim dziļi un caur degunu!

No vecmāmiņu receptēm

  • Kakla skalošana ar sālsūdeni. Daudzu iecienīta metode. Nav slikta, tikai jāievēro mērenība. Vājas koncentrācijas sālsūdens būs labāks un iedarbīgāks par koncentrētu, jo viegls mazinās tūsku, bet stiprs – var sausināt gļotādu, sakairināt vēl vairāk, tāpēc beigās var kļūs tikai sliktāk.
  • Ķimeņu eļļa. Īsi pirms gulētiešanas iedzer ēdamkaroti ķimeņu eļļas un dažas minūtes nenorijot paturi rīklē. Tā nomierina iekaisušo gļotādu. Kādreiz, ja noķer slimības pašu sākumu, šādi var no kakla iekaisuma atbrīvoties pat ar vienu šādu procedūru.

  • Krustnagliņas. Tās satur antibakteriālas un pretiekaisuma vielas, tādēļ kakla sāpju gadījumā vari sūkājamo tablešu vietā gluži vienkārši pazelēt krustnagliņu.
    Arī elpa būs svaigāka!

  • Kurkumas maisījums. Pustējkaroti kurkumas samaisi ar tējkaroti medus. Maisījumu trīs reizes dienā dažas minūtes paturi mutē, lai tas labāk iedarbojas.

  • Kakla skalošana ar kurkumu. Tējkaroti kurkumas pulvera iemaisi glāzē silta ūdens.

  • Rutka pretklepus sīrups. Rutkā ir daudz vērtīgu vielu, arī dabiskās antibiotikas, fitoncīdi. Pagatavošana: izgreb rutkam viduci, bet ne līdz pašai mizai – atstāj vismaz centimetru biezu sieniņu. Ieliec izgrebtajā rutkā medu, uzliec atpakaļ rutka vāciņu un atstāj uz kādu laiku – pāris stundām vai diennakti –, lai sulojas un izveidojas sīrups. Bērniem lieto pa tējkarotei, bet pieaugušajiem – pa ēdamkarotei ik pēc stundas.

  • Silts piens ar medu. Uzsildi glāzi piena aptuveni līdz 40 grādiem, pievieno divas tējkarotes medus un kārtīgi izmaisi. Pienu svarīgi nepārkarsēt, citādi, pievienojot medu, ies bojā liela daļa tajā esošo vērtīgo vielu. Vēl var pievienot nedaudz sviesta un nažagalu sodas, lai mīkstinātu un nomierinātu iekaisušo kakla gļotādu.

Špikeris, kā rīkoties

Algoritms ir vienkāršs…

  • Ja tev ir pēkšņa slimība ar izteiktām kakla sāpēm un ja, spogulī apskatot savu rīkli, ieraugi ne tikai apsārtumu, bet arī jocīgu aplikumu, tev jāiet pie ārsta, nevis jālieto vecmāmiņas metodes. Angīna ir bīstams stāvoklis. Streptokoka faringīti ir reti, bet arī bīstami.
  • Ja tev ir vienkārši apsārtis kakls un jūties apslimusi (temperatūra turklāt var būt variabla – no normālas līdz pat 39 grādiem, atkarībā no infekcijas izraisītājvīrusa), visticamāk, pie daktera nav ko darīt. Izņemot – piezvanīt vai aiziet pie sava ģimenes ārsta pēc slimības lapas uz pāris dienam, kamēr kļūsti vesela.
  • Ja slimība nepāriet nedēļu, tas nozīmē, ka sākotnēji kaut kas konceptuāli ir nepareizi novērtēts vai arī pievienojusies bakteriāla infekcija, un tādā gadījumā gan dodies pie ārsta. Iespējams, ka jāapsver ideja par antibiotiku lietošanu, lai ātrāk tiktu uz kājām.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs