Sirds pārvērtības — ķermeņa galvenais zobrats

Ārstēšana
Anija Pelūde
Anija Pelūde
19. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pirmā IEVAS Veselības mūžīgā tēma bija par sirdi. Saruna, kā savu galveno zobratu turēt formā, lai spētu mīlēt – skaisti, kaislīgi un no viss sirds.

Skaidro:  Dr. med. ANDREJS ĒRGLIS

  • Kardiologs un radiologs, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
  • Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
  • Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors un vadošais pētnieks.
  • Latvijas Kardiologu biedrības prezidents.
  • Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs.
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis jeb akadēmiķis, viceprezidents.
  • Baltijas Invazīvās kardioloģijas biedrības prezidents.
  • Amerikas Kardiologu koledžas un Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis.
  • Nolasījis vairāk nekā 700 lekcijas vietējās un starptautiskās konferencēs, publicējis vairāk nekā 400 zinātniskus darbus.
  • Patīk: hokejs, teniss, basketbols, mežs, kalni, literatūras klasika.

– Kas šo 10 gadu laikā mainījies? Toreiz sacījāt, ka statīnu vietā būs izgudrotas citas zāles, kas samazinās slikto holesterīnu, lai tas neaizsērinātu sirds asinsvadus.

– Toreiz mēs par daudz ko runājām vēlējuma izteiksmē, bet tagad daudzas lietas lielā mērā ir jau cilvēku ikdiena. 2008. gadā, kad iznāca pirmā IEVAS Veselība, sākās krīzes laiks, arī medicīnā, un faktiski esam izgājuši cauri ļoti grūtam posmam. Tagad atkopjamies un atkal ejam uz augšu. Bet tas, kas visvairāk mainījies un par ko man ir prieks un arī zināmas rūpes, ir mūsu nostādnes jeb cilvēku vēlmes, ko viņi grib no medicīnas saņemt. Atklāti sakot, cilvēki pa šiem desmit gadiem kļuvuši daudz  gudrāki.

– Un – prasīgāki.

– Jā, viņi vairs nav mierā ar to, kas ir, viņiem vajag daudz vairāk. Runājot par statīniem… Tas ir labs atskaites punkts. Statīni šo desmit gadu laikā kļuvuši efektīvāki, tiem ir mazāk blakņu, un tie ir palikuši kā pamatvērtība. Drīz būs progress holesterīna ārstēšanā – pietiks ar vienu injekciju uz gadu, lai nav zāles jādzer katru dienu, un tad mēs varēsim super samazināt infarktu un insultu daudzumu. Tā būs pote pret aterosklerozi. Faktiski mēs jau pašlaik varam injicēt zāles, kas darbojas gadu, bet ideja ir radīt tādas, kas darbosies piecus gadus.
Taču statīni ir tikai turpinājums tam, kā katrs dzīvojam.

Jo jebkurš ārsts, kuram vaicās, kā uzlabot veselību, pirmo nosauks dzīvesveidu.

Tā svarīgums palicis spēkā. Kas ir ļoti mainījies Latvijas sabiedrībā? Attieksme pret savu veselību, it īpaši jaunu cilvēku vidū. Viņi daudz vairāk pievērš tai uzmanību. Es tiešām redzu, ka pašreizējie četrdesmitgadnieki nāk uz pārbaudēm un rūpējas par savu veselību – viņi saprot, ka tas ir kapitāls, ko tu ieliec savā pensijas fondā. Bet ne tikai viņi! Nupat operēju Liepājā kādu kungu, kopā ar kolēģiem veicām angioplastiju, un viņš teica: «Man to, dakter, vajag, jo es gribu nākamnedēļ atkal iet nūjot.» Šis ir ārkārtīgi labs stāsts.

Cilvēki saprot, ka viņiem nepietiek ar rosīšanos dārziņā, – viņi reāli nodarbojas ar sportu un ieplāno savā dienas kārtībā nūjošanu, peldēšanu, skriešanu vai kādu citu vingrošanu. Bet, protams, ka visu tikai ar fizisku slodzi, veselīgu ēdienu un pozitīvām emocijām arī nevar izārstēt, tikpat nozīmīgs ir arī modernās medicīnas atbalsts.

Pa šiem desmit gadiem tiešām ir atrastas jaunas zāļu grupas un klases, kas izcili palīdz tikt galā gan ar augstu asinsspiedienu, gan ar lieliem sliktā holesterīna cipariem, bet tas, ko mēs visnopietnāk darām, – mēs no pierādījumiem balstītas medicīnas pašreiz virzāmies uz personalizētu precīzijas medicīnu, kad tiek ņemta vērā konkrētā pacienta bioloģija – gēni –, vide un dzīvesveids. Proti, parādīsies tieši tas, ko cilvēki visvairāk vēlas, ka katrs individuāli būs izpētes objekts un katram tiks īpaši piemeklēta ārstēšana. Kā vecos laikos, kad aptiekā ikvienam individuāli gatavoja zāles.

– Cik tāls ceļš līdz tam vēl ejams?

– Iedīgļi ir. Tāpēc mēs tagad, veicot angioplastiju, daudz vairāk lietojam attēldiagnostiku, lai precizētu katra pacienta konkrēto situāciju. Vai tā ir intravaskulārā ultraskaņa, vai optiskā  koherentā tomogrāfija, citas lietas, bet izmeklējumu skaits pieaug. Protams, šīs lietas atkal prasa papildu līdzekļus. Cilvēki domā, ka mēs, kardiologi, it kā gribam vairāk saņemt, bet faktiski jautājums ir par to, ka mēs gribam vairāk dot.

– Neslēpšu, ir sajūta, ka kardioloģija Latvijā rullē. Galvenais tikt ar savu problēmu Stradiņos, un tad jau viss notiks! Pirms desmit gadiem runājāt par mērķi izskaust infarktus kā tādus… Sakritība, bet pēdējā mēneša laikā diviem man zināmiem vīriešiem ap piecdesmit sirds artērijās tika ielikti stenti un trešais tagad gatavojas angioplastijai. Var sacīt, ka viņiem ļoti palaimējies, jo, neko sliktu nedomājot, vienkārši izmeklējās, un pēkšņi atklāja, ka asinsvados ir sašaurinājumi. Viņi nesagaidīja savu trako notikumu infarktu, jo nu to būs apsteiguši – briesmas likvidētas, invazīvie kardiologi asinsvadus paplašināja.

– Anij, esmu nenormāli priecīgs par šo jautājumu. Tāpēc jau mēs strādājam.

Daudzi saka: «Kardioloģija Latvijā rullē!» Esmu dzirdējis arī runājam: «Nu, jā, tā ir nozare, kas ir sakārtota…», bet personīgi es esmu norūpējies, redzu ļoti daudz vēl darāmā. Un, ja kas ir mainījies, visticamāk, es pats esmu mainījies. Man šķiet, ka beidzot sāku lēnām kaut ko saprast. Jo tās lietas ir daudz sarežģītākas, nekā izskatās. Un – lai gan Latvija arī mainās uz labo pusi, viens gan mums jāizbeidz – uz sarežģītiem jautājumiem dot vienkāršas atbildes. Ir jābūt pietiekami plašām zināšanām un pieredzes bagāžai, lai to darītu, un mums pašreiz šī bagāža ir.

Tieši tā – lielā mērā ar sirds asinsvadu revaskularizāciju jeb asinsplūsmas atjaunošanu mēs esam panākuši, ka Latvijā vairs nav tik daudz infarktu.

2005. gadā bija apmēram 9,5 tūkstoši, tagad ir 3,5–4 tūkstoši. Es ļoti priecājos, ka ārkārtīgi nozīmīgu darbu dara arī Daugavpils un Liepājas slimnīcas, kur atvērām Sirds kateterizācijas laboratorijas, un tas pilnībā izmainīja situāciju valstī. Tiešām cepuri nost gan Alfrēda Lībiņa, gan Vladimira Osipova, tagad arī viņu jauno kolēģu priekšā, ka viņi ir tur attīstījuši infarkta ārstēšanu. Tas uzlabo arī pieejamību plānveida kardioloģiskajām mazinvazīvajām operācijām.

Infarktu kļuvis mazāk. Bija 9,5, tagad ir 3,5–4 tūkstoši.

Rezultātā mums ir salīdzinoši mazāka nepieciešamība pēc dažādām dārgām tehnoloģijām pacientiem ar sirds mazspēju un infarktu. Jo, pirmkārt, infarktu skaits ir samazinājies – tādēļ, ka mēs asinsvadus pietiekami ātri revaskularizējam, tādēļ, ka cilvēkiem dzīvesstils mainās, un tādēļ, ka medikamenti ir pieejamāki. Otrkārt, ja nenotiek infarkts, neveidojas arī sirds mazspēja, kad cilvēkam jāguļ gultā un viņš var tikai eksistēt. Tagad šie cilvēki tiek izārstēti, un viņi aktīvāk atgriežas dzīvē.

Es jau esmu teicis, ka mana nākotnes Latvijas vīzija ir četras piecas paaudzes. Man tagad ir mazdēls, un es arvien vairāk to saprotu. Ja es ar viņu tagad varu kādu gabalu noskriet vai trenēties kopā, tad man tas ir drīzāk ir pienākums – saglabāt savu veselību tādu, lai es vēl arī viņa bērniem varētu ko dot. Un tajā mirklī, kad mums ir šīs četras paaudzes, Latvija kļūst stipra. Tad vecvecvecāki bērnus var izvadāt uz skolām, vecāki un vecvecāki var strādāt un visādas lietas darīt. Ļoti labs piemērs ir, kā mežs aug. Laikam tāpēc mežinieki ir tik īpaši cilvēki…

Stādot kokus, viņi nedomā, ka rīt dabūs savus darba augļus. Viņi ļoti labi zina, ka kokmateriālus varēs iegūt tikai pēc septiņdesmit gadiem, taču šūnu līmenī, ģenētiskā līmenī, sajūtu līmenī viņi jaunu mežu stāda saviem mazbērniem. Un šādi – ilgtermiņā – mums ir jādomā, jādzīvo arī citās jomās.

Tā jāraugās uz zinātni, uz pedagoģiju, uz medicīnu. Jo medicīna ir daudz ilgspēlējošāks process, nekā to spēj iztēloties.

Īstenībā jāsaprot viena lieta, ka medicīna tiešām ir – kā profesors Pauls Stradiņš teica – reizē amats, zinātne un māksla. Sadarbojoties ar matemātiķiem, fiziķiem, IT speciālistiem, biologiem, māksliniekiem, mēs jau tagad strādājam ar gēnu izpēti un reģeneratīvo medicīnu, ar virtuālām un robotu tehnoloģijām. Latvijas Kardioloģijas centrs pasaulē ir slavens ar to, ka darām jaunākās lietas, par ko citi ir tikai dzirdējuši vai arī vēl pat nav dzirdējuši.

– Piemēram!

– Zināms, ka paaugstināta asinsspiediena ietekmē asins plūsma kā strauja upe izgrauž krastus – mehāniski sadragā asinsvadu sieniņas un bojā gan sirdi, gan nieres, gan smadzenes un citus orgānus… Pašlaik mēs piedalāmies starptautiskā pētījumā, kurā, lai samazinātu augsto asinsspiedienu, tiek stimulēti miega artēriju baroreceptori, kas reaģē uz asinsspiediena pārmaiņām. Spiedienam pieaugot, tie dod impulsu uz smadzenēm, ka asinsvadiem jāpaplašinās. Pastāvīgi paaugstināta asinsspiediena dēļ šie receptori ar laiku nogurst un vairs tik labi nestrādā. Tāpēc ir izgudroti speciāli zem ādas implantējami baroreceptoru stimulatori.

Tāpat mums pirmajiem pasaulē piedāvāja sākt karotīdā ķermeņa ablāciju jeb iznīcināšanu. Tas atrodas miega artērijas dalīšanās vietā un atbild par simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu. Iznīcinot karotīdo ķermeni, mēs panākam simpātiskās nervu sistēmas aktivācijas samazināšanos un līdz ar to zemāku asinsspiedienu.

Līdzīgi ar radiofrekvenci mēs denervējam nieru artērijas, lai piebremzētu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un līdz ar to arī asinsspiedienu.  Pacientiem, kuriem jaunā metode izmantota, asinspiediens ievērojami samazinās un sirds kreisais kambaris vairs nepalielinās. Mēs bieži strādājam septiņus gadus uz priekšu, un, kad metodi sāk lietot visur pasaulē, mums ir garlaicīgi, jo mēs to jau zinām. Tas notiek ne tikai mūsu slimnīcā, tas ir vēl divdesmit vai trīsdesmit pasaules slimnīcās, bet tīkls ir un mēs tur esam iekšā. Daudz strādājam arī dzīvnieku laboratorijās gan Parīzē, gan Helsinkos, gan ASV, un tur jau parādās, kāda medicīna izskatīsies pēc desmit gadiem. Tad mēs paši savām acīm redzam gan labās, gan sliktās novitāšu nianses.

Zinātne ļauj mums augt un noturēt līmeni. Būšana ārpusē atver prātu. Tāpēc, ja kāds apgalvo, ka nevajag pētījumus, manuprāt, tā ir pretvalstiska rīcība!

Un arī sabiedrības rīdīšana pret farmācijas industriju nav īsti pareizi. Jo industrija ir tā, kas nodrošina zinātni un progresu. Dzīvē nav tikai balts un melns.

Jaunums ir arī neinvazīva me­to­de ko­ro­nā­rā­s­ s­irds­ s­limības diagnos­tikai. Mēs daudz, daudz precīzāk un ātrāk varēsim noteikt sirds asinsvadu stāvokli no vienas datortomogrāfijas bildes. Mēs jau tagad varam! Paņemt personīgi Andreja Ērgļa vai Anijas Pelūdes, vai kāda cita ko­ro­nā­rā­s­ datorto­mo­grā­fijas­ angio­grā­fijas­ attēlu un pa internetu aizsūtīt uz ASV, Silīcija ieleju, kur īpaša programma – superdators –, precīzi zinot konkrētā cilvēka asinsspiedienu un citus parametrus, bildi apstrādā un no iegūtajiem datiem izveido vainagartēriju 3D modeli un asinsplūsmas pietiekamības karti sirds muskulim. Tā var precīzi noteikt ne tikai asinsvadu bojājuma anatomiju, bet arī to, vai tas ir funkcionāli nozīmīgs vai ne.

– Jūs to jau reāli slimnīcā darāt?

– Darām, bet pētījuma ietvaros. Ideja tāda, ka tuvākajā nākotnē mēs varēsim visiem pacientiem, kam nepieciešams, šādi caur internetu apskatīties ko­ro­nā­ro­ plū­s­mu.

– Cik tas ir nozīmīgi?

– Ļoti. Jo infarkts pats par sevi mēdz būt arī mazliet citādāks nekā lēni progresējošais, kas vieglāk nosakāms – redzama ateroskleroze asinsvados. Kādreiz var būt tikai viena aterosklerozes plāksne – tā dēvētā karstā plāksne – uz relatīvi veseliem asinsvadiem. Tāpēc mēs tik ļoti uztraucamies par paaugstinātu holesterīna līmeni.

– Izpratne par augstu holesterīna līmeni šo gadu laikā ir mainījusies?

– Cipari ir tie paši. Jo augstāks kopējā holesterīna (virs 5 mmol/l), triglicerīdu (virs 1,7 mmol/l) un zema blīvuma holesterīna (virs 3 mmol/l) līmenis, jo lielāka varbūtība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Savukārt ar augsta blīvuma holesterīnu (ABLH) ir otrādi – slimību risks ir lielāks, ja tas ir pazemināts, jo šīs daļiņas lieko holesterīnu aiztransportē prom no asinsvadiem. Augsta blīvuma holesterīnu joprojām uzskata par pazeminātu, ja tas ir zem 1 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm. Taču jāzina dažādas būtiskas nianses…

Tiem, kam ir liekais svars, un jo īpaši, ja tauciņi krājas ap vēderu, parasti ir zems ABLH un augsti triglicerīdi, kamēr kopējais holesterīna līmenis var nemaz nebūt augsts.

Ja kopējais holesterīns ir ļoti augsts – virs 7–8 mmol/l –, tad ļoti iespējams, ka to izraisa pārmantota vielmaiņas īpatnība, kas var iedzimt arī tuvākajiem radiniekiem. Ar šo tēmu tagad aktīvi nodarbojas profesors Gustavs Latkovskis.

Vēl – vīriešiem smēķētājiem ar paaugstinātu asinsspiedienu holesterīns sirds artērijās sāk izgulsnēties pat pie nedaudz paaugstināta vai normāla holesterīna līmeņa.

Tādēļ vislabāk jau laikus konsultēties ar ārstu, vai esošais standartnormatīvs konkrētajam cilvēkam tomēr nav par augstu.

– Par stentiem. Tie daudziem salikti, taču – vieni pacienti skrien ar tiem tālāk, bet citi morāli invalidizējas…

– Tur mēs neko nevaram darīt. Daba ir dažāda, un cilvēki ir dažādi. Kā mans dēls brīnišķīgi teica – mums dzīve jāpieņem visā tās nepilnībā, arī cilvēki. Precīzi! Bet īstenībā ir tā – ja mēs izārstējam sirds asinsvadus, tev jāsāk gandrīz ar dubultsparu nodarboties ar visu ko, ja tas ir iespējams, un lielākoties tas ir iespējams. Jo pat vislabākais stents nav panaceja, kas atrisina visas problēmas.

Ateroskleroze nekur nepazūd. Ja cilvēks pēc operācijas veselības labā neko nedara, slimība nepielūdzami turpina attīstīties, un sašaurinājums var izveidoties citā artērijas vietā. Ja tev salabo zobus, tu taču tāpēc nekļūsi par invalīdu! Nē, tev ir jādzīvo tālāk un, galvenais, jātīra zobi!

Bet te arī ir jaunumi! Mēs jau tagad piecus gadus implantējam bioabsorbējošos stentus, kas uzsūcas, un nākotnē tādus liksim arvien biežāk. Šiem, salīdzinot ar metāla stentiem,  ir būtiska priekšrocība – tie sirds artērijai ļauj brīvi funkcionēt, dabiski sarauties un izplesties. Ir arī zināmas problēmas, jo ne visiem var šos stentus implantēt. Tad vispirms jāizdara dažas citas lietas – jāizgriež tā dēvētais kaļķis no asinsvada, vajadzīga atttēldiagnostika, bet pēc būtības – jā, mēs varam pilnībā atjaunot artēriju, kāda tā bija iepriekš, tikai bez sašaurinājuma.

Līdzīgi būs ar sirds vārstuļiem. Jau kopš 2009. gada mēs caur cirkšņa artēriju, caur tievu katetru ievietojam sirdī aortālo vārstuli. Īpaši svarīgi tas ir senioriem, kam klasiskā ķirurģiskā operācija ir pārāk riskanta. Bet 2013. gadā mēs veicām pasaulē pirmās operācijas pacientiem ar mitrālā vārstuļa mazspēju. Tā ir Latvijas superlieta! Izmantojot īpašu ierīci, kuru implantē caur cirkšņa un kakla vēnām vienlaikus, tiek samazināts mitrālā vārstuļa atvērums un atjaunota tā funkcija. Ja neko lietas labā nedara, mitrālā vārstuļa mazspēja veicina sirds mazspējas attīstību, un piecu gadu laikā tā var pat novest līdz pāragrai nāvei.

– Kolēģe lūdza pavaicāt… Viņas opim, kuram ir astoņdesmit gadi, ielikts sirds stimulators. Divi gadi pagājuši, viņam tas jāpārbauda, bet rindā gaida 887 tādi paši cilvēki ar sirds stimulatoriem.

– Tas ir tas, ko jau teicu – medicīna ir sarežģītāka, nekā izskatās. Katras jaunas tehnoloģijas intervence mums prasa atkal jaunu apkalpi, jaunas iekārtas un speciālistus. Es pats esmu ļoti nobažījies, jo redzu daudz tieši šādas negatīvās puses. Aritmoloģija mums tagad būtu visvairāk jāattīsta, jo katrā vietā, kur ir nepietiekamība, rodas neapmierinātība.

Tas, ko mēs acīmredzot nenovērtējam, – mums jāprasa veselības ministrijai vairāk kardiologu vietu.

Stimulatoru pārbaudēm ar pilnu jaudu vajadzētu notikt ne tikai divās vietās Rīgā, bet jānodrošina pilna slodze Liepājā, Daugavpilī un, iespējams, arī Valmierā. Jo cilvēku ar sirds stimulatoriem būs arvien vairāk. Stimulatori jāpārbauda, un vajadzīga pārprogrammēšana un citas lietas.

(Pēkšņi atveras kabineta durvis un parādās apaļīgs vīrietis ļoti cienījamos gados… «Kungs, jūs laikam nepareizi ienācāt…» tā profesors. «Es? Es gribēju Ērgli atrast. Te laikam nav.» – «Ir, bet vai jūs pieteicāties?» – «Nē. Man vajag piesēst…» – «Jums baigā aizdusa. Tikai mierīgi, mierīgi, pavisam mierīgi… Tiksim galā… Izstāstiet, kas par lietu.» – «Man vajag atbrīvoties no triglicerīna.» – «Jā, bet sakiet, mīļais draugs, vai jūs zāles dzersiet?» – «Nedzeršu.» – «Tad man būs ļoti grūti palīdzēt, jo tas ir gandrīz nereāli. Es nemāku citādi. Es varu tikai ar zālēm.» – «Es jums pastāstīšu, kas jādara…» – «Tad priekš kam jums mani vajag?! Kungs, jums vajadzētu drusku svaru nomest…» – «Nu, ko tu gribi, ja es nedrīkstu gultā gulēt jau astoņus gadus?! Visu laiku sēžu un vēders gaisā – kur lai tas paliek? Uz sāniem neiet, tikai uz augšu.» – «Un spiež uz plaušām. Jums ir grūti, es saprotu. Bet, ja jūs mūs bišķi klausītu, kļūtu vieglāk.» – «Es jau sen tad kapā būtu!» apņēmīgi saka apaļais vīrietis. Galu galā profesors apsola pēc mēneša sasaukt konsiliju un izlemt pacienta jautājumu, jo kungs, lūk, viena ārsta viedoklim neuzticoties!)

Tā mēs dzīvojam. Protams, ka visiem labāk patiktu būt jauniem un veseliem nekā veciem un slimiem.

– Bet ja nu patiešām mājās, kad esi viens, ar sirdi kaut kas notiek… Ko darīt?

– Lai nekas slikts pēkšņi nenotiktu un nepārsteigtu, Latvijā tikko sākušās profilaktiskās bezmaksas veselības pārbaudes. Tas, kas man šajā programmā visvairāk patīk, ka mēs darīsim to, ko bijām kādu laiku pārtraukuši darīt – mēs, speciālisti, atkal daudz vairāk būsim kopā ar ģimenes ārstiem.

Tātad papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie sava ģimenes ārsta tagad Latvijas iedzīvotajiem, no 40 līdz 65 gadu vecumam, reizi piecos gados pienākas arī papildu pārbaudes un valsts apmaksāti izmeklējumi.

Valsts ģimenes ārstam par to samaksās. Šādā veidā mēs varēsim atrast sirds un asinsvadu slimību riska pacientus, kuriem vajadzētu veltīt mazliet lielāku uzmanību.

(Pēkšņi profesors uzlec kājās un pazūd uz balkona, kura durvis visu laiku stāvējušas vaļā. «Tas kungs vēl iznāk ārā mierīgi uzpīpēt! Man ir drausmīgas dusmas, ka slimnīcā pīpē… Tā pīpēšana ir vistrakākā lieta. Pārējais vēl tā, bet pīpēšana reāli bendē nost!»)

– Un tomēr, ja mājās uznāk sirdslēkme, kā to nekļūdīgi atpazīt un kā rīkoties?

– Ja pēkšņi parādās kaut kādas īpatnējas sajūtas aiz krūšu kaula – spiešana, žņaugšana, kas nepāriet 15 sekundēs, bet ilgst minūti, divas, trīs un vairāk, ja tās izstarojas uz žokli vai muguru, aiz lāpstiņas vai dažreiz – uz abām plaukstu locītavām, tad jāsāk domāt, ka ir stenokardija: infarkta priekšvēstnese.

– Bet žņaugšana pāriet…

– Var pāriet. Bet, ja nepāriet 15 minūtēs, tad nav vairs ko gaidīt, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Var atpogāt apkaklīti, atvērt logu un mierīgi jāsēž. Ja ir ļoti liela pārliecība, ka vainīga sirds, vajag ieņemt vienu aspirīna tableti, tas sašķidrina asinis un atvieglo situāciju. Sievietēm stenokardija var izpausties mazliet citādi – tieši tas pats, ko iepriekš minēju, bet dažreiz mēdz būt arī slikta dūša.

Vēl nesen ar kolēģi mazliet pastrīdējāmies, ka slikta dūša nav pirmais stenokardijas un infarkta simptoms sievietēm…

Jā, var nebūt pirmais, bet īstenībā situāciju nodod arī nāves bailes, kuras noteikti parādās. To daba ir gudri iekārtojusi, lai katrs varētu saprast, kas ar viņu notiek. Apmēram kā pasakās kādreiz prasa: «Kā es zināšu?» – «Tev sirds pateiks.» Šīs sajūtas ir absolūti precīzi nolasāmas. Jo tās ir CITĀDAS nekā ikdienā. Tad nekas nav jātēlo, vienkārši jāsauc ātrā palīdzība.

Savukārt, ja stenokardijas lēkme patiešām ātri pāriet, tad obligāti nākamajā dienā jādodas pie ģimenes ārsta.

– Cilvēki kādreiz kautrējas nepamatoti traucēt mediķus…

– Tā ir drusciņ atrunāšanās. Vienkārši pēc sevis zinu – kad man sāpēja mugura, es arī negribēju iet uz magnētisko rezonansi, jo uzreiz iztēlojos, kas pēc tam sekos un kas būs jādara, un es to nevēlos. Vienkārši tu sevi samāni. Bet īstenībā nav vērts mānīt. Ja problēma ir, labāk visu uzreiz izdarīt, kā nākas. Un nekas, ka ātrā palīdzība ieradīsies brīdī, kad lēkme būs jau pārgājusi! Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs strādā profesionāļi, pat ļoti augstas klases mediķi, un jebkurš no viņiem jūt un redz, ka ir bijusi problēma. Viņš redz, ka cilvēks nosvīdis, ir arī citas pazīmes. Nē, stenokardijas lēkmi var diezgan labi redzēt, un nekas nav jāpietēlo!

Kāpēc asinsvadi aizsērē?
Aterosklerozi, kad asinsvados veidojas sabiezējumi, parasti izraisa vairāku iemeslu kopums.

  • Paaugstināts holesterīna (īpaši zema blīvuma) līmenis asinīs.
  • Neveselīgs, dzīvnieku taukvielām bagāts uzturs.
  • Liekais svars.
  • Smēķēšana.
  • Mazkustīgs dzīvesveids.
  • Paaugstināts asinsspiediens.
  • Cukura diabēts.

Visbiežāk sastopamā sirds slimība ir sirds muskuli apasiņojošo vainagartēriju jeb koronāro artēriju aterosklerozes izraisīti sašaurinājumi vai nosprostojumi.

Mazā vārdnīciņa

  • Revaskularizācija – mehāniska asinsvadu caurteces spēju atjaunošana.
  • Miokarda revaskularizācija, šuntēšana – ķirurģiska operācija, kuras mērķis ir sašaurinātās artērijas vietā izveidot asinīm jaunu apvedceļu jeb šuntu.
  • Koronāro artēriju angioplastika – sirds vainagartērijas sašaurinājumu atvēršana bez ķirurģiska grieziena.
  • Perkutānā koronārā intervence – stenta jeb asinsvada sieniņas fiksējoša karkasa ievietošana vainagartērijā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+