Pētījums: Visaktīvāk rūdās seniori, vīrieši un laukos dzīvojošie

Veselīgs dzīvesveids
Santa.lv
Santa.lv
18. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kopumā Latvijas iedzīvotāji nav naski uz rūdīšanos, bet starp tiem, kas to piekopj, aktīvāki ir vīrieši un seniori, liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

57% Latvijas iedzīvotāju nekad nav rūdījušies, kamēr 38% iedzīvotāju to piekopj – 20% reti, 14% reizēm, bet 4% bieži. Turklāt visaktīvāk rūdās vīrieši un seniori – vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem vairāk nekā puse jeb 51% respondentu atzina, ka rūdās.

Pētījuma dati atklāj, ka nedaudz aktīvāki rūdīšanās piekritēji ir vīrieši, no kuriem 42% atzina, ka rūdas (5% bieži, 13% reizēm un 24% reti), kamēr 52% aptaujāto vīriešu nekad nav apzināti rūdījušies. No aptaujātajam sievietēm rūdās 35% - 3% bieži, 15% reizēm un 17% reti, savukārt nekad nav rūdījušās 62% aptaujāto sieviešu.

Rūdīšanas skolas vadītājs un veselības treneris Māris Žunda skaidro – rūdīšanās ir spēja adaptēties. Tās galvenais mērķis ir palielināt ķermeņa izturību pret mainīgiem apkārtējās vides apstākļiem, lai tie mūs neietekmētu: aukstumu, karstumu, mitrumu, krasām temperatūras maiņām.

Rūdoties pakļaujam ķermeni pozitīvajam stresam jeb hormēzei un tā kļūstam izturīgāki, labāk guļam, uzlabojas mūsu dzīves kvalitāte un dažādi fizioloģiskie un emocionālie procesi.

Rūdīšanās galvenais process notiek caur kairinājumu – tiek kairināta nervu un citas fizioloģiskās sistēmas, kas savukārt aktivizē endokrīno sistēmu un stabilizē hormonu darbību mūsu organismā. Šādi tiek stiprināta imunitāte un uzlabojas ķermeņa termoregulācijas spējas. Ar laiku aizvien labāk izprotam, kā strādā mūsu ķermenis, kļūstam noturīgāki pret stresu sarežģītās dzīves situācijās.

Rūdīšanās ir dabīgs veids, kā varam trenēt nervu, asinsrites un citas sistēmas, integrējot to savā ikdienas dzīvē un tādējādi uzlabojot dzīves kvalitātes rādītājus.

Visiecienītākais veids – kontrastduša

Aptaujas dati liecina – Latvijā visiecienītākais rūdīšanās veids ir kontrastduša. No tiem respondentiem, kas atbildējuši, ka gada vēsajā sezonā rūdās, kontrastdušu ir atzīmējuši 42%. Tai seko aukstā gaisa ekspozijas (rūdīšanās ar aukstā gaisa palīdzību, piemēram, vēsā laikā velkot plānāku apģērbu) – to izvēlējās 40% respondentu. Savukārt 34% aptaujāto rūdās, sportojot svaigā gaisā, bet 6% – nodarbojoties ar ziemas peldēm.

Māris Žunda stāsta, ka kontrastduša ir visefektīvākais rūdīšanās treniņa elements. Kontrastu terapiju varētu definēt kā ķermeņa trenēšanu jebkādu stresa situāciju izturībai. Tās laikā ar jebkādiem apstākļiem, kas ķermenim nav ikdienas norma, mēs veicinām audu adaptēšanos pēkšņām pārmaiņām.

Turklāt kontrastu terapija nekoncentrējas uz aukstumu vien – kontrastēt iespējams pat cilvēkiem, kam aukstums ir lielākais diskomforts.

Kontrastēšana sevī iekļauj vairākus aspektus: aukstumu, karstumu, fizisko slodzi. Tāpēc, ja cilvēks apzinās šī procesa nepieciešamību, ir iespējams atrast piemērotu risinājumu ikvienam. Visefektīvākā kontrastēšana notiek tieši ar ūdens palīdzību, tomēr svarīgi, ka līdz ledaini aukstam vai karstam ūdenim cilvēkam ir jānonāk pakāpeniski. Ja vēlamies mainīt savu uztveri pret stresa situācijām (tai skaitā pārlieku karstu vai aukstu temperatūra), mums ir jāsāk ar ikdienas paradumu maiņu.

Rūdītākie ir seniori

Interesanti, ka vislielākie rūdīšanās piekritēji ir seniori. BENU Aptiekas Veselības monitorings atklāt, ka visaktīvāk rūdās cilvēki vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – tajā rūdās vairāk nekā puse jeb 51% respondentu (8% bieži, 22% reizēm un 21% reti). Tai seko nākamā vecuma grupa – 55–63 gadīgie –, no kuriem rūdās 49%. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem rūdās 37% respondentu, bet 35–44 un 25–34 gadu vecuma grupā – 31%. Visretāk rūdās jaunieši 18–24 gadu vecumā, no kuriem rūdās 27% (12% reizēm un 15% reti).

Māris Žunda skaidro, ka par iemeslu senioru pārsvaram rūdīšanās jomā ir dzīves pieredze un grūtības, kam esam gājuši cauri, jeb “dzīves rūdījums”.

Būsim godīgi – neviens negrib sev darīt pāri, bet gados vecākiem cilvēkiem šāda dzīves pieredze jau ir.

Aukstums ir stress, un jābūt drosmīgam, rūdītam, lai šajā dzīvesveidā iekļautos. Cits ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka cilvēkiem senioru vecumā rodas lielāka interese par veselību, parādās kādas hroniskas kaites un cilvēki saprot, ka jāsāk pašiem rīkoties. Savukārt rūdīšanās ir ļoti efektīva prakse, lai stiprinātu sevi un palīdzētu sev justies labāk.

Pilsētnieki vairāk raduši pie vides komforta

Vēl viena interesanta sakarība ir tā, ka visvairāk rūdās Latgalē dzīvojošie – no šī reģiona respondentiem rūdās 48% (6% bieži, 13% reizēm un 29% reti). Savukārt vislielākie siltummīļi jeb visretāk rūdās rīdzinieki – no tiem rūdās vien 31%, un kurzemnieki – rūdās 34%. Tikmēr Vidzemē rūdās 44% aptaujāto, bet Zemgalē – 39% aptaujāto.

No laukos dzīvojošajiem respondentiem 48% atzinuši, ka piekopj rūdīšanos – 6% bieži, 20% reizēm un 22% reti.

Māris Žunda uzskata, ka šajā gadījuma atbilde ir apkārtējā vide.

Ārpus pilsētas dabīgi ir pieejama vide, kas veicina rūdīšanās dzīvesveidu, bet pilsētvide lielākoties rada pārlieku komforta līmeni un ir viegli nemanāmi pierast pie tādas vides.

Kāpēc sevi nevajadzīgi pakļaut diskomfortam? Pilsētā rūpes par apkuri, siltumu, ēdienu, malku, ūdeni un citiem aspektiem atkrīt, bet, dzīvojot laukos, par to ir jārūpējas katru dienu bez izņēmuma. Tāpēc pilsētā dzīvojošajiem ir jāaizdomājas, ka rūdīšanās dzīvesveids ir vitāla vajadzība, un apzināti jākoriģē vide un apstākļi, lai ilgtermiņā nenonāktu situācijā, kad aukstums un cita veida diskomforts nekad un nekādos apstākļos vairs nešķiet saistošs.

Rūdīšanās nav tikai āliņģis!

Tas ir ļoti maldīgs uzskats, ka rūdīšanās ir tikai ziemas peldes ledainā ūdenī, uzsver Māris Žunda. Patiesībā tas ir tikai viens no rūdīšanās elementiem.

Rūdīšanās dzīvesveidu var uzsākt jebkurā gadalaikā – būtiskākais ir fiziskā un arī psiholoģiskā gatavība to darīt. Ja mēs saprotam, ka rūdīšanās ir pakāpeniska nervu sistēmas un asins sistēmas trenēšanās caur dažādiem elementiem, tad ir daudz vairāk vieglāku ceļu, kā to uzsākt.

Piemēram, ūdens kontrasti, pirts, sauna, gaisa kontrasti, basas kājas, minimālistisks apģērbs ikdienā, dzīvojamās un darba vides mitruma, sausuma un temperatūras apzināta kontrastu regulācija. Speciālists mudina cilvēkus vispirms paskatīties uz šiem vieglākiem ceļiem, jo spējas justies labi arī nelielā diskomfortā ir ļoti nozīmīgas.

Papildu elements, ko mēs varam iekļaut šajā treniņa formāta, trenējot nervu sistēmu, ir iepazīties ar elpošanas nozīmīgumu. Elpošana ir kā tālvadības pults mūsu nervu sistēmai, tāpēc caur dažādiem elpošanas vingrinājumiem mēs nostiprinām nervu sistēmu, kas mums palīdz pārvarēt šoku jeb pozitīvo stresu, esot kontrastos.

Kā uzsākt bez iesācēju kļūdām?

Biežākās kļūdas ir neiepazīties ar to, kas ir rūdīšanās, stāsta Rūdīšanās skolas vadītājs. Tādēļ, pirms kaut ko uzsākt, ir svarīgi izpētīt tēmu un paplašināt savas zināšanas šajā jautājumā. Svarīgi atrast tos elementus, kas pašiem šķiet pieņemami.

Lielākā daļa rūdīšanos uztver tikai un vienīgi kā ziemas peldi vai āliņģa pieredzi, taču tas nav pareizi.

Tieši tāpēc vieglākais veids ir sākt ar kontrastiem, izmainīt un pārdomāt guļamistabas gaisa temperatūru, plaukstas, pēdas un seju mazgāt aukstā ūdenī, vilkt plānāku apģērbu vai doties uz pirti vai saunu ar ģimeni.

Tieši tāpat kā pirms sporta zāles apmeklējuma, mums ir jāsaprot, kas ar mums notiek, tāpēc būtu nepieciešams pārrunāt arī rūdīšanās aspektu ar ārstu. Pamatā cilvēku kategorijas, kurām būtu jānovēro sevi rūpīgāk, pirms uzsākt rūdīšanos, ir sievietes grūtniecības periodā; cilvēki ar nervu sistēmas saslimšanām, īpaši, ja tiek lietoti medikamenti, piemēram, ar epilepsiju sirgstošie.

Arī pie hroniskām saslimšanām, piemēram, ja cilvēks slimo ar reimatoīdo artrītu, kur tieši aukstums var radīt  lielu diskomfortu, tāpēc jāatrod tas pakāpeniskums, kas nerada šāda veida reakciju. Tāpat pie Reino sindroma un citām hroniskām kaitēm ir vērts pārdomāt, kādu rūdīšanās elementu ieviest vai neieviest ikdienas aktivitātēs. Bet, ja mēs pieejam šim dzīvesveidam caur rūdīšanās tēmas patieso būtību, tad pastaiga ar basām kājām un elpošana kā alternatīva nervu sistēmas treniņam ir iespējama visiem, tāpēc ieklausīsimies, kā mēs jūtamies, un paļaujamies uz saviem aizsargmehānismiem, kas mūs ikdienā drošina, un sajūtam sevi šajā procesā!

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+