Klāt Valpurģu nakts. Kas patiesībā ir un kā jūtas jaunā stila raganas Latvijā?

Raksts no žurnāla IEVA arhīva – publicēts 2021. gada 17. numurā.

Līga Ezera jeb Ragana Līgo sevi dēvē par neopagānisko raganu. Viņa ir nopietna un piesardzīga, izskatās mazliet kā no jauniešu maģijas filmām izkāpusi. 

Ko tas nozīmē – neopagāniskā ragana?

Neopagāniskā maģija ir pagānisma variants, kas balstīts uz senajām zināšanām, taču nemēģinot tās atjaunot tieši tādas kā bija 13. gadsimtā. Man tā ir zīlēšana ar kārtīm un citiem paņēmieniem, tie ir gadskārtu rituāli, kas saistīti arī ar Valpurģu nakti (manā tradīcijā to sauc par Balteinu), tā ir arī dziedniecība, palīdzu cilvēkiem tikt galā ar depresiju, nomāktību un citām vainām. Mācu šīs lietas arī citiem. 

Kur tu to visu mācījies? 

Gan kursos, gan semināros, gan no grāmatām. Tagad esmu izveidojusi savu sistēmu, saliekot kopā daudz ko citu. 

Kā tu pie tā nonāci? Parasti taču mazas meitenītes neizdomā: tagad būšu ragana!

Vispār man tā bija. Mums ģimenē bijušas vairākas sievietes un arī pāris vīriešu, kam piemitušas īpašas spējas, un es to zināju, man tas šķita tā dabiski. Pati sevi sāku saukt par raganu, kad man bija 15 gadu, un man tas sākās ar grāmatu Raganu un burvju mākslas enciklopēdija. Bet tā nopietni sevi par raganu esmu pieteikusi apmēram no 20 gadu vecuma, tātad jau 20 gadu. 

Kāda attieksme pret tevi ir citiem – tiem, kuri zina, ka tu uzskati sevi par raganu?

Man paveicies, jo attieksme lielākoties ir pozitīva. Ir bijuši daži nepatīkami gadījumi, saistīti ar kristiešiem vai dievturiem, – ar to jārēķinās, ja dari kaut ko netradicionālu.  Bet lielākoties cilvēkiem ir liela interese, man uzdod daudz jautājumu. 

Vai tu, ja gribētu, varētu nodarīt kādam ko ļaunu?