Pavasara piedāvājums ar 75% atlaidi 
Rīga +10°C 
Pārstāda augus, kas piesakņojuši podu un kam blīvi saaudzis cers. Piemēram, saaudzis spatifīlas cers bagātīgi zied, veidojot ziednešus no katras lapu rozetes. Bet, ja saaudzis jau pārāk blīvi, ziedi veidojas mazāk un tie vairs nav tik lieli, tāpēc augu pārstādot sadala.
Mēslo telpaugus. Pavasarī svarīgs ir slāpeklis, kas nodrošina lapu un dzinumu attīstību. Ziedošajiem telpaugiem izvēlas mēslojumu, kur slāpeklis, fosfors un kālijs ir vienādās proporcijās vai slāpekļa ir nedaudz mazāk. Nepārsniedz mēslojuma devas, kas norādītas uz iepakojuma.
Citrusaugus vislabāk mēslot ar tieši tiem paredzēto mēslojumu, kas satur gan slāpekli, gan mikroelementus.
Ja citrusu lapas kļūst dzeltenas, attīstās hloroze, visbiežāk tās cēlonis ir sablīvējusies augsne un nepiemērots substrāta pH, kas izraisa dzelzs, cinka un magnija trūkumu.
Citrusiem ieteicamais substrāta pH 5,5–6,5. Substrātam jābūt irdenam, ar labu gaisa un ūdens caurlaidību, un poda apakšā vajadzīgs drenāžas slānis.
Ar spraudeņiem pavairo šlumbergeru jeb Ziemassvētku kaktusu. Dzinumus ar 2–3 posmiņiem var apsakņot gan irdenā kaktusu substrātā ar rupjas smilts piedevu, gan orhideju substrātā, gan kokosa substrātā ar rupjas smilts piedevu, perlītā vai arī sfagnu sūnās. Substrāts nedrīkst būt par slapju, tam jābūt viegli mitram. Garākus dzinumus var ielikt glāzē, kam dibenā ieliets ne vairāk par centimetru ūdens.
Ar lapu spraudeņiem pavairo sanpaulijas, peperomijas, begonijas, streptokarpus, sansevjēras, zamiokulkas, dižmeldrus, dažādus sukulentus – krasulas, sedumus, eševērijas u. c.
Ar stumbru spraudeņiem pavairo begonijas. Vecus, pāraugušus begoniju cerus atjauno, apgriežot resnos stumbrus pavisam īsus. No stumbru snaudošajiem pumpuriem attīstīsies jauni dzinumi un saaugs jauns kompakts cers. No nogrieztajiem dzinumiem gatavo 7–10 cm garus stumbra spraudeņus, novieto guļus un līdz pusei iegremdē substrātā. Lai tie būtu stabili, pie substrāta tos nofiksē ar salocītas stieples cemmītēm. Spraudeņi apsakņojas 2–4 nedēļās.
Svarīgi, lai spraudeņi neatrastos tiešos saules staros un temperatūra telpā būtu ne zemāka par plus 20 grādiem.
Mēneša ziedētāji
Ripsalidopsis jeb Lieldienu kaktuss, mamilārijas, abutilones, citrusi, kafija, begonijas, ešinantes, antūrijas, falenopši, sanpaulijas, spatifīlas, gardēnijas, kalanhojes, pelargonijas, acālijas.
Kafija (Coffea arabica) ir tropu augs no Etiopijas. Ziedi ļoti aromātiski, smaržo līdzīgi jasmīniem. Kafijas koks var uzziedēt atkārtoti vasaras beigās, rudenī. Tad koka zaros vienlaikus ir gan briestošie auglīši, gan ziedi. No ziedēšanas līdz augļu gatavībai jāgaida 7–9 mēneši. Katrā auglī ir divas kafijas sēklas. Svaigām sēklām ir laba dīgtspēja, tās iesējot, var izaudzēt jaunu kafijas koku. Audzēts no sēklas, siltās telpās ar pietiekamu apgaismojumu tas uzzied ceturtajā vai piektajā gadā. Ja koks jau ir pieaudzis un tam ir bagātīga augļu raža, sēklas var novākt un sagrauzdēt, iegūstot aromātisku kafiju.
Arī sarkanie augļa apvalki ir ēdami. Kafija ir gaismas prasīga, bet pavasarī un vasarā jānoēno no pusdienas saules. Optimāla temperatūra audzēšanai ir plus 18–25 grādi. No pavasara līdz rudenim kafiju divas reizes mēnesī mēslo ar telpaugu mēslojumu. Laista mēreni, lai substrāts ir mitrs, uzmana, lai paliktnī nestāv ūdens. Pārstāda pavasarī ik pēc 2–3 gadiem. Regulāri pārbauda lapu un zaru žāklītes, jo tajās mēdz iemitināties pūkainās bruņutis.
