Vecu slimnieku fabrika — dzīvojam ilgāk, slimojam biežāk

Vīru sarunas
Andris Lūsis
15. jūlijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Veselības nozares rādītāju pozitīvo daļu rada nelielais procents veselīgā dzīvesveida ievērotāju un medicīnisko tehnoloģiju attīstība. Tikmēr sabiedrība kopumā kļūst vecāka un attiecīgi arī biežāk slimo. Konsultē Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs profesors JĀNIS EGLĪTIS, Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe IVETA PUDULE un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas virsārsts ALDIS STRĒLNIEKS.

Vai, ņemot vērā šo statistiku, pastāv cerība, ka kāds mūsu lasītājs atmetīs kaitīgos ieradumus? Visticamāk, ne, jo informācija par to, kas ir kaitīgs, mums visapkārt ir jau labu laiku. Pudule norāda, ka veselības pamata apdraudējumi gadu laikā nav daudz mainījušies. «Smēķēt joprojām ir kaitīgi, un mums joprojām ir diezgan augsts smēķēšanas īpatsvars. Lielu daļu infarktnieku un insultnieku, arī onkoloģiskās problēmas var saistīt ar smēķēšanu. Tāpat būtisks arī cits piesārņojums, tostarp pārtikas produktos un apkārtnē kopumā, kam mēs esam pakļauti jau kopš pašas bērnības.»

Tas, ka ceļā uz darbu garām pašaujas vairāk skrējēju, rada šķietamu apmānu, ka Latvijā cilvēki par savu veselību domā vairāk. Patiesībā gan joprojām tikai puse Latvijas bērnu un pusaudžu zobus tīra divreiz dienā vai biežāk, turklāt uz leju šo statistikas procentu velk tieši zēni. Dzīves ilgums gan Latvijā aizvien palielinās.

Tīri filozofiski sakot, medicīnas zinātnes sasniegumu dēļ tagad izdzīvo tādi, kas agrāk neizdzīvotu.

Līdz ar to pagarinās cilvēka dzīvildze, bet arī slimošana ir biežāka. Gan koronārās slimības, gan onkoloģiskās. Jo cilvēks ilgāk dzīvo, jo viņam ir lielāks risks saslimt ar vēzi, un nākotnē onkologiem darba būs vairāk nekā mums.» Vienlaikus likumsakarīgi palielināsies arī sirds un asinsvadu slimnieku skaits, jo lielākoties tās nav izārstējamas. «Mēs tikai attālinām dabīgo iznākumu – nāvi, un tas ir viss,» Jānis Eglītis ir tiešs, «varam ilgi runāt par dzīves kvalitāti, bet, vai tā maz ir dzīve, man jāprasa. Vai kāds tādu grib?»

Tā kā sabiedrība kopumā ieteikumus laiž gar ausīm, censties glābt populāciju var ar valsts politiku. Tam, cik efektīva var būt ārēju sociālekonomisku faktoru izmaiņa, piemērs ir kuņģa vēža statistika – tas bija viens no biežāk izplatītajiem pirms gadsimta, bet tāds vairs nav. Eglītis stāsta, ka, lai gan daļa nopelnu pienākas medicīnas izmeklējumu progresam, galvenais iemesls tomēr ir etiķī konservētas un sālītas pārtikas samazināšanās uzturā.

Mūsdienu gan onkoloģisko, gan sirds un asinsvadu slimību lielākais veicinošais apstāklis ir liekais svars.

«Tas var veicināt priekšdziedzera, krūts, aizkuņģa dziedzera, resnās un taisnās zarnas, kā arī dzemdes kakla vēzi. Arī kuņģa vēzim šobrīd parādās tādas formas, kādu pirms simts gadiem nebija vispār,» stāsta Eglītis. Attiecīgi Latvija jau pirms vairākiem gadiem uzsākusi aktīvu cīņu ar lieko svaru un aptaukošanos bērnu vidū.

Tā ir problēma aptuveni piektdaļai, tomēr, salīdzinot ar Dienvideiropas valstīm, kur resni ir puse bērnu, situācija vērtējama kā laba un stabila, stāsta sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. Esam arī pirmie Baltijā, kas skaidrojams ar spēkā esošo likumdošanu – akcīzes nodokli saldinātiem gāzētiem dzērieniem un liegumu tos pārdot skolās.

Vēl vairāk to varētu veicināt pērn samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem un transtaukskābju faktiska izslēgšana no mūsu uztura. Likumdošana visai aktīvas pretsmēķēšanas kampaņas panākušas arī to, ka pat pasīvā smēķēšana samazinājusies ne tikai sabiedriskās vietās, bet pat mājās. «Agrāk bieži nemaz nezināja, ka tas ir kaitīgi, bet nu jau sabiedrība to ir izpratusi,» uzskata speciāliste.

Kamēr kampaņu vai likumu dēļ nevingro visi, nedzer gana daudz ūdens un neēd burkānus, mums jābūt gataviem ieguldīt vairāk veselības nozarē, no kuras vairums Latvijas iedzīvotāju kļūs atkarīgi, tuvojoties dzīves izskaņai. Par spīti cilvēku skaita kritumam, onkoloģijas pacientu skaits pēdējos gados nemainīgi ir aptuveni 11 000 līdz 12 000 ik gadu.

«Mums ir piecas izplatītākās lokalizācijas – krūts vēzis, plaušu vēzis, priekšdziedzera vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis, kā arī ādas vēzis, katrā ir vairāk nekā 1000 gadījumu ik gadu,» situāciju nozarē skaidro Eglītis, turklāt, palielinoties vidējam dzīves ilgumam, pacientu skaits vēl pieaugs, jo vidēji vīrieši ar kādu vēža formu saslimst ap 70 gadu vecumu. Tikmēr Strēlnieks uzsver, veselības nozarē jau patlaban lielāko slodzi rada «trīs lieli, laikietilpīgi un dārgi vaļi» – cukura diabēts, arteriālā hipertensija un koronārā sirds slimība.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+