• Šobrīd

    weather img

    Rīga +30°C Skaidrs, D/DA vējš, 3.09 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Miokardīts – viltīgais sirds muskuļa iekaisums

    Veselība
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    14. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kardiologi ziņas par miokardītu kā iespējamo kovidvakcīnu blakni neuztver vieglprātīgi. Jo šī diagnoze kardioloģijā tiek uztverta kā sarkanais karogs, tā mēdz novest pie divām ļoti nopietnām problēmām – sirds mazspējas un aritmijas. Tomēr viss nav arī tik slikti, kā pirmajā brīdī varētu šķist.

    Skaidro:

     Dr. med. Ainārs Rudzītis

    • P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, ehokardiogrāfijas speciālists un invazīvais kardiologs.
    • Pacientus pieņem arī «Capital Clinic Riga» un «Medicīnas centra ARS» Diagnostikas klīnikā.
    • Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents.
    • Reto slimību izpētes fonda vadītājs.
    •  Latvijas Zinātnes padomes eksperts.

     

    – Nenoliedzami, par miokardītu pēdējā laikā biežāk dzirdam tieši kovidvakcīnu sakarā. «Moderna» izraisot sirds muskuļa iekaisumu…

    – Stāsts nav tikai par «Moderna» vakcīnu, bet kopumā par mRNS tipa vakcīnām, kuras satur instrukcijas pīķa proteīna veidošanai. Gan «Moderna», gan «Pfizer/BioNTech» – abas ir līdzīgas uzbūves vakcīnas, vienīgi «Moderna» pēc sastāva ir trīs reizes jaudīgāka, trīs reizes lielāka deva nekā «Pfizer», un varbūt tāpēc dažkārt ir spēcīgāka reakcija.

    Miokardīts nav bieža blakne, bet šo vakcīnu aprakstos tā ir minēta. Raksturīga tieši jauniem vīriešiem – sākot no pusaudžu vecuma līdz 30 gadiem.

    – Kāpēc viņiem?

    – Īsti nezina, bet pagaidām to saista ar hormonālām atšķirībām. Iespējams, ka sievietes no hiperreakcijas pēc vakcinēšanās aizsargā estrogēni, savukārt vīriešiem attiecīgajā vecumā ir daudz augstāks testosterona līmenis. Vēlākos gados arī vīriešiem šī blakne vairs nav tik aktuāla.Bet kopumā es neteiktu, kas miokardīts būtu liels sabiedrības veselības apdraudējums un ka vakcinētie jaunie vīrieši tagad cits pēc cita ar sirds muskuļa iekaisumu nokļūtu slimnīcā. Nē, personīgi manā redzeslokā šādu pacientu nav.

    – Kādas ir pirmās pazīmes, kam būtu jāpievērš uzmanība?

    – Visbiežāk nedēļas laikā pēc vakcīnas saņemšanas šie cilvēki sūdzas par sāpēm krūtīs aiz krūšu kaula. Tās var būt asas un durošas, saistītas ar elpošanu, vai spiedošas, žņaudzošas. Var būt neritmiskas, paātrinātas sirdsdarbības sajūta, kūleņošana. Vispārējs nespēks, nogurums. Ja ir smagāks gadījums, tad pievienojas arī elpas trūkums, bet tā notiek ārkārtīgi reti.

    – Te laikam svarīgi arī «neieciklēties», nenoskaņot sevi uz ko sliktu…

    – Noteikti. Bet, ja ir izmaiņas sirdsdarbībā, ja nav skaidrības, kas īsti notiek, labāk vērsties pie ģimenes ārsta. Tad var uztaisīt elektrokardiogrammu un paņemt asinsanalīzes – noteikt miokarda bojājuma (nekrozes) marķierus troponīnus. Ir divu veidu sirds muskuļa šūnu olbaltumvielas – troponīns T un troponīns I. Kāpēc tos sauc par kardiomarķieriem? Jo tie atbrīvojas dažādu sirds muskuļa bojājumu rezultātā – vienalga, vai tas ir iekaisums vai infarkts, arī pie sirds mazspējas troponīns asinīs var parādīties. Turklāt šos marķierus itin viegli noteikt! Ja analīzēs ir paaugstināts troponīnu līmenis un arī elektrokardiogramma uzrāda izmaiņas, ģimenes ārsts pacientu nosūtīs uz slimnīcu vai, ja stāvoklis nav tik nopietns vai tas vispār ir zem jautājuma zīmes, tad papildus nozīmēs ehokardiogrāfijas izmeklējumu, kas var parādīt strukturālas sirds izmaiņas – sirds dobumu paplašināšanos –, kā arī novērtēt sirds funkciju pavājināšanos. Tikai tad nav jēgas pieteikties rindā un cerēt, ka pēc mēneša tiksi uz ehokardiogrāfiju. Nē, izmeklējums jānoorganizē ātri, un ne vienmēr to var izdarīt. Tāpēc atkal – ģimenes ārsts neuzņemas šādu atbildību un pacientu nosūta uz stacionāru, lai viņu izmeklē tur. Un vispār, ja pavisam godīgi, diagnoze miokardīts nav ambulatori nosakāma.

    – Tātad tik un tā – slimnīca!

    – Jā, kaut vai tāpēc, lai izmeklētos. Pat ja nav jāpaliek stacionārā, lai ārstētos, būtu vismaz jāveic šie testi – analīzes, elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija. Ja tie apliecina, ka varētu būt miokardīts, pacientam jāpaliek slimnīcā. Kaut vai uz divām, trim dienām, lai paskatītos, kas notiks tālāk. Visbiežāk miokardīts ir pašlimitējoša slimība – dažu dienu laikā tā pāriet pati no sevis bez ārstēšanas.

    – Bet acīmredzot ir gadījumi, kad nepāriet. Jo citādi – kāda gan jēga šīm pārbaudēm un uztraukumam?!

    – Jā, tās pāris dienas slimnīcā vajadzīgas. Jo reizēm miokardīts var attīstīties zibensveida formā, strauji, un mēs pašā sākumā nezinām, kāda būs tā norise. Taču uzreiz jāteic, ka pēc vakcinēšanās es tādu zibensveida formu neesmu redzējis. Pēc kovida infekcijas gan. Pats kovids sirds veselību noteikti apdraud daudz vairāk nekā vakcīna. Šajā gadījumā runa ir par pieaugušiem cilvēkiem.

    – Kā ārstē miokardītu?

    – Vispārēja terapija, gultas režīms, jo specifisku medikamentu, ko lieto pie sirds muskuļa iekaisuma, nav. Ja ir nopietnāka situācija, ja ir sirds mazspējas simptomi, tad ārstē tos. Lai mazinātu iekaisīgo reakciju un sāpju sajūtu, varētu lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Bet visbiežāk tas viss rezultējas ar uzmanīgu novērošanu dažu dienu garumā, un tad pacientu izraksta no slimnīcas.

    Kaut gan vispār ārstēšanas veidu, tās intensitāti un ilgumu lielā mērā nosaka slimības simptomu smagums un iemesls jeb ierosinātājs.

    – Tas par kovidu, vakcināciju un miokardītu. Taču sirds muskulis cilvēkiem iekaisa arī pirms pandēmijas ēras un iekaisīs pēc tās…

    – Protams, miokardīts ir sen zināma kaite. Lai gan – ne ļoti bieži sastopama. Vairumā gadījumu ierosinātājs ir vīrusa infekcija. Pie vainas var būt dažādi elpceļu vīrusi. Pat visparastākie, kas izraisa saaukstēšanos. Gripas vīruss. Respiratori sincitiālais vīruss, kas skar galvenokārt dziļākos elpceļus – šajā gadījumā pirmajās slimības dienās cilvēkam parādās sauss, lēkmjveida klepus, kuru pavada apgrūtināta elpošana. Ir iesnas un neliels rīkles gala apsārtums, smaguma sajūta krūškurvī, sāpes krūtīs.

    Koksaki vīruss var būt vainīgs pie miokardīta un arī citi enterovīrusi, kas mīt zarnu traktā un izraisa, kā tautā saka, vēdera gripu.

    Tad cilvēks sūdzas par sāpēm krūškurvī – aiz krūšu kaula –, viņš jūt nogurumu, var būt vemšana, slikta dūša, arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un šķidra vēdera izeja, pat samaņas zudums. Miokardīta ierosinātājvīrusu sarakstā ir arī hepatītu vīrusi, herpesvīrusi, citomegalovīruss, «varicella zoster» jeb vējbaku vīruss, cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV, parvovīruss B19 un citi.

    Tipiski, ka miokardīta simptomi pēc vīrusa infekcijas var attīstīties nedēļas vai divu nedēļu laikā. Parasti veidojas tā dēvētais autoimūnais iekaisums. Proti, vīruss ir palaidis autoimūno reakciju, kas rezultējas ar citokīnu vētru. Tā ir ārkārtīgi spēcīga iekaisīga reakcija visā organismā, cieš daudzi orgāni – gan plaušas, gan sirds, gan nieres. Imūnsistēma sāk reaģēt pārlieku stipri. Tieši tāpēc tā ir raksturīga jauniešiem, nevis senioriem, jo jauniem cilvēkiem imūnsistēmai ir spēcīgāka, ātrāka atbilde.

    Sēnītes, vienšūņi, parazīti un baktērijas – tie ir diezgan reti miokardīta ierosinātāji, vairāk raksturīgi cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai tiem, kuriem kāda iemesla dēļ imunitāte tiek speciāli nomākta ar zālēm. Tādā gadījumā iespējamo vainīgo baktēriju saraksts ir garš: hlamīdijas, legionellas, salmonellas, stafilokoku un streptokoku dzimtas baktērijas, sifilisa ierosinātāja «Treponema pallidum», Laimas slimības ierosinātāja «Borrelia burgdorferi», difterijas ierosinātāja un citas.

    – Ja, nedod die’s, nākas piedzīvot infarktu, mēs nojaušam, ar ko esam pret savu veselību grēkojuši un kāpēc tā noticis, ko varējām darīt citādāk. Bet kā ir miokardīta gadījumā?

    – Te nav, ko vainot! Ne alkoholu, ne smēķēšanu, ne holesterīnu, ne augsto asinsspiedienu, ne izlaidīgu dzīvesveidu. Pēdējos gados zinātnieki ļoti uzsver ģenētisko predispozīciju jeb noslieci. Tas pats vīruss dažādos cilvēkos uzvedas atšķirīgi. Vieniem, kas būs jutīgāki pret šo vīrusinfekciju, autoimūnā atbilde būs izteikta un skars sirdi, bet citiem ne. Literatūrā ir aprakstīti miokardīta gadījumi vienā ģimenē un pat vairākās paaudzēs. Piemēram, slimo māsa un brālis vai dēls un tēvs.

    – Un tomēr, vai miokardītu neveicina tas, ka mēs tā dēvētās parastās saaukstēšanās kārtīgi neizguļam mājās, bet, tiklīdz kļūst par kapeiku labāk, uzreiz skrienam uz darbu?

    – Tas gan fakts! Visas akūtās infekcijas tomēr jāizslimo relatīvā miera režīmā, un jāļauj organismam pašam tikt ar slimību galā. Vēl pirms kovida ēras ir taču dzirdēti gadījumi, kad skolas vecuma bērni vai jaunieši, kuri ļoti intensīvi nodarbojas ar sportu, aiziet ar pēkšņu kardiālu nāvi – sirds ritms nenodrošina asins cirkulāciju. Te būtiska tieši fiziskā slodze, kas var provocēt, radīt pēkšņus sirds ritma traucējumus. Miokardīts noris it kā ļoti viegli un nav pat bijis diagnosticēts, bet cilvēks vīrusinfekciju neizguļ – tās piecas, septiņas dienas neievēro miera režīmu. Lai gan būtu jāsaprot – tāpēc jau viņš jūtas slikti, ka organisms visus spēkus koncentrē uz infekcijas pieveikšanu. Normāli cilvēks šādā stāvoklī neiet skaldīt malku, viņam gribas pagulēt, atpūsties. Taču, ja cilvēks pāri saviem spēkiem dodas uz intensīvu treniņu, sporto, jārēķinās ar nopietnu seku iespējamību.

    Kovida pirmsākumos Vācijā sportistiem, kuri bija inficējušies ar Covid-19 vīrusu, veica magnētiskās rezonanses izmeklējumu sirdij. Vairumam kovids bija noritējis bez simptomiem, lielākajai daļai tas pārgāja pats no sevis. Bet ieteikums visiem bija kopīgs: pēc šīs infekcijas nedrīkst uzreiz atsākt ļoti aktīvi sportot. Jāievēro pauze, vismaz mēnesi jāļauj sirdij atpūsties. Un, ja bijis miokardīts ar sirds funkcijas traucējumiem un cilvēks ārstējies stacionārā, tad mēs, sirds ārsti, iesakām pat pusgadu ar lielām fiziskām slodzēm nenodarboties – proti, augstas intensitātes treniņus atsākt tikai pēc sešiem mēnešiem. Jo tad pilnīga sirds strukturāla un fizioloģiska atjaunošanās norit lēnāk, vajadzīgs ilgāks laiks. Tas pusgads ir noteikts ar rezervi. Pēc pusgada apdraudējuma vairs nav nekāda, salīdzinot ar to stāvokli, kāds bija pirms slimības.

    Bet, ja to neievēro, kā jau sacīju, cilvēkam pie lielām slodzēm var būt sirds ritma traucējumi, un tie var beigties arī fatāli – ar sirds apstāšanos.

    Ja tiek darīts pār mēru vai pāragri. Savukārt, ja miokardīts noritējis vieglā forma, tad šis pusgads, protams, nav jāievēro, pietiks ar mēnesi.

    – Lasīju, ka miokardītu var ierosināt ne tikai vīrusi, bet arī neinfekciozi iemesli. Piemēram, antibiotikas.

    – Tie ir retāki iemesli. Vispār toksīni un medikamenti – ne tikai dažas antibiotikas. Arī kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns –, kokaīns, amfetamīns, alkohols, litijs, smagie metāli. Pat lapseņu un bišu dzēlieni var veicināt autoimūnu reakciju un miokardītu. Abi procesi mēdz pārklāties, un tad grūti pateikt, vai autoimūnais process izraisīja sirds iekaisumu vai iekaisums ir tiešas sekas toksīna iedarbībai.

    – Vai citas autoimūnas slimības arī veicina sirds muskuļa iekaisumu? Piemēram, kairināto zarnu sindroms, reimatoīdais artrīts?

    – Tie mazāk. Kādreiz pie perikardīta jeb sirds somiņas iekaisuma var vainot citu autoimūnu slimību – sistēmisko sarkano vilkēdi. Akūts reimatiskais kardīts ir raksturīgs bērniem pēc A grupas bēta hemolītiskā streptokoka infekcijas – tas mēdz bojāt sirds muskuli un palaist autoimūnu procesu. Tad ir augsta temperatūra, drudzis, locītavu sāpes, vēlāk arī sirds muskuļa iekaisums. Paātrināta sirdsdarbības frekvence mierā – atpūtas laikā vai guļot – var liecināt par sirds bojājumu.

    – Kas vispār notiek, kad ir iekaisis sirds muskulis? Muskuļa šūnas iekaisuma vietā atmirst?

    – Ja kaut kur uzmetas pumpa, mēs taču zinām, ka apkārtējie audi pietūkst, āda ir sakarsusi, sāpīga. Tāpat notiek sirds muskulī. Slimības akūtajā fāzē vīruss iekļūst sirds muskuļa šūnās un izraisa to bojājumu. Tur, sirds muskuļa iekaisuma zonā, notiek pastiprināta apasiņošana, asins pārpilnība jeb hiperēmija, veidojas tūska – ap sirds muskuļa šūnām pulcējas iekaisuma šūnas plus asiņu šķidrā daļa, un to mēs nekādi citādi nevaram novērtēt kā vienīgi magnētiskās rezonanses izmeklējumā.

    – Ja reiz bijis miokardīts, vai tas nozīmē, ka sirds turpmāk būs tavs Ahilleja papēdis – vārīgais orgāns, kas īpaši jāuzmana?

    – Nē, tādas sakarības nav. Visbiežāk, kā jau sacīju, miokardīts pāriet bez sekām. Ja ehokardiogrāfijas izmeklējumā nekādu izmaiņu vairs nav, tad noteikti nav tā, ka miokardīts ir diagnoze uz mūžu un ka tas obligāti atkārtosies. Šī var būt vienreizēja epizode. Taču dažiem, kam piemīt nosliece uz autoimūniem iekaisumiem, mēdz gadīties, ka dzīves laikā miokardīts atkārtojas. Jāatzīst arī, ka reizēm iekaisuma vietā veidojas rētaudi. Miokardītiskā kardioskleroze ir saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā – notiek sirds muskuļa šūnu struktūras un izkārtojuma izmaiņas jeb remodelācija, un rodas neatgriezenisks sirds bojājums.

    Reizēm miokardīts var pāriet hroniskā formā – ja cilvēks īsti neizveseļojas, ja vīrusa klātbūtnes vairs nav, taču šie autoimūnie procesi turpinās – tad gan veidojas hroniskais iekaisums, iekaisīga kardiomiopātija. Proti, patoloģiska sirds dobumu paplašināšanās ar samazinātu sūkņa funkciju, ko mēs parasti mērām ar izsviedes frakciju. Ar sirds mazspējas attīstību. Dilatācijas kardiomiopātija ir ļoti bīstama miokardīta komplikācija, kuras smagākajos gadījumos slimnieku var glābt tikai sirds transplantācija.

    Dažreiz mēs atklājam cilvēkam sirds mazspēju un nezinām, kāpēc tā pēkšņi radusies. Cilvēks varbūt stāsta, ka pirms kāda laika bija pamatīgi saaukstējies, it kā izārstējās, bet tad sācis justies sliktāk un labā pašsajūta īsti līdz galam vairs nav atjaunojusies. Paiet vairāki mēneši, mēs veicam ehokardiogrāfijas izmeklējumu un redzam, ka, jā, sirds muskulis kļuvis vājāks, sirds dobumi ir vairāk paplašināti. Un tad nospriežam, ka cēlonis, iespējams, bijis miokardīts. Taču pierādīt to vairs nevaram. Akūtos gadījumos mēs veicam biopsiju, tad analizējam, vai paņemtajā materiālā ir iekaisuma šūnas. Bet, kad miokardīts jau pāriet kardiomiopātijā, atšķirības vairs nevaram pateikt. Godīgi sakot, tam nav arī nekādas nozīmes, mēs ārstējam sekas – ārstējam tā, kā ārstē sirds mazspēju.

    – Vai ar diagnostiku viss ir kārtībā? Ģimenes ārstiem skaidrs, kā rīkoties?

    – Ne vienmēr. Kā es parasti savās lekcijās ievadā vai noslēgumā stāstu, miokardīts ir ārkārtīgi viltīga slimība ar nespecifiskiem simptomiem un ļoti atšķirīgu prognozi. Dažreiz tas slēpjas aiz citu slimību maskas. Bet, par laimi, salīdzinoši bieži tas norit tā, ka nepaspēj miokardītu pat diagnosticēt, kad tas pats jau pārgājis, un sirds muskulis atjaunojas.

    Miokardīts nav viegli nosakāma diagnoze arī kardiologam. Pacientiem, kuri uz aizdomu pamata par miokardītu nonāk pie ārsta un sūdzas par miokarda infarktam līdzīgām sāpēm krūtīs, un ja vēl ir izmaiņas kardiogrammā un asins analizēs, vienmēr veic sirds asinsvadu pārbaudi jeb koronāro angiogrāfiju, lai pārliecinātos, vai sirds asinsvados nav sašaurinājuma vai nosprostojuma. Tas ir invazīvo kardiologu darbības lauciņš – izslēgt iespēju, ka cilvēkam ir akūta sirdslēkme jeb infarkts. Jo miokardīta simptomi ir ļoti nespecifiski. Nav vienas noteiktas pazīmes, pēc kuras varētu ļoti pārliecinoši pateikt, ka cilvēkam ir miokardīts. Nav tādas!

    – Par elektrokardiogrammu… Šis izmeklējums sirdsdarbību pieraksta ārkārtīgi īsu brīdi – vai tas vispār var ko atklāt?

    – Elektrokardiogrāfijas metodes būtība ir reģistrēt un grafiskā attēlā piefiksēt sirds elektrisko potenciālu, kas rodas sirdsdarbības laikā… Jā, aritmiju ar elektrokardiogrāfijas metodi var nenoķert, toties izmaiņas, traucējumi sirds vadīšanas sistēmā, kā tas notiek miokardīta gadījumā, parādās ne jau īsu brīdi – tie saglabājas vairākas dienas. Piemēram, var būt ātrija atrioventrikulārās blokādes. Impulss no priekškambariem uz kambariem var pārvadīties lēnāk vai var pārvadīties aizkavēti pašā sirds muskulī, kardiogramma ir sazarota vai mainās sirds elektriskā ass… Bet atkal – tieši vienas konkrētas pazīmes, kas raksturotu miokardītu, elektrokardiogrammā nav, izmaiņu buķete var būt ļoti, ļoti plaša. Taču – ja elektrokardiogramma ir pilnīgi normāla, tad gan ar lielu ticamību miokardītu var svītrot no iespējamo diagnožu saraksta.

    Varbūt sāpes krūtīs radušās, piemēram, no kuņģa vai muguras problēmām. Un, ja arī asinsanalīzes rāda nomu, tad pacients nav jāsūta izmeklēties tālāk. Savukārt, ja izmaiņas ir, tad viņam, kā jau sacīju, jādodas uz stacionāru, lai apstiprinātu vai izslēgtu miokardīta diagnozi. Tad visprecīzākā no neinvazīvajām izmeklējumu metodēm ir magnētiskā rezonanse sirdij. Ar to var noteikt sirds kambaru funkcijas un tilpumu, un tie ir svarīgi rādījumi iekaisīgu slimību gadījumos. Būtiski arī laikus noteikt iekaisuma perēkļu plašumu, tūsku sirds muskulī, kā arī funkciju, lai laikus piemērotu parei­zu ārstniecisko režīmu slimības akūtajā periodā.

    Savukārt, lai apstiprinātu miokardīta diagnozi, tā dēvētais zelta standarts ir endomiokardiālā biopsija, kad ar speciālām standziņām katetra galā, caur lielajiem asinsvadiem (visbiežāk caur cirkšņa vēnu) nonākot līdz sirdij, nokniebj 1–2 kubikmilimetrus lielu audu gabaliņu no sirds muskuļa un to sūta uz laboratoriju. Ar mikroskopijas un specifisku testu palīdzību ir iespējams noteikt slimības stadiju, to, kādas imūnšūnas ir iesaistītas procesā, spriest par prognozi, būtiski mainīt ārstēšanas taktiku.

    Bet tas noteikti notiek kaut kādos īpašos gadījumos…

    – Jā, visai reti. Es pats arī ņemu biopsijas. Bet biežāk miokardītu diagnosticējam pēc magnētiskās rezonanses izmeklējuma.

     – Tiklīdz ir kāda veselības problēma, uzreiz tiek piedāvāti uztura bagātinātāji. Vai ir kas tāds, kas iekaisušam sirds muskulim nāktu par labu?

    – Ko sirdij vajag? Lai cilvēks ikdienā kustētos, lai ēstu veselīgu pārtiku, izgulētos, mazāk stresotu. Plus var papildus uzņemt D vitamīnu. Miokardam jeb sirds muskulim vienmēr par labu nāk magnija preparāti. Bet nevajag pārspīlēt. Vēl cinks un selēns – imunitātei un pret iekaisumu.

    – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents ķīmiķis Ivars Kalviņš TV24 raidījumā Dr. Apinis ieminējās par mildronāta lietošanu Covid-19 saslimšanas gadījumā. Izrādās, ka ar to labi izdodas likvidēt bojājumus sirds muskulī. Akadēmiķis arī piebilda, ka mildronāts ir atļauts medikaments, un, ja ārsts uzskata, ka konkrētam pacientam tas noderētu, tad to drīkst lietot. Mildronāts sirds muskulim piegādā papildu skābekli?

    – Mildronāta nozīmi un iedarbību nevajag pārspīlēt. To var lietot, tomēr dažreiz šo medikamentu dzer pa labi un pa kreisi un liela labuma nav. Ja cilvēka sirds ir vesela, mildronāts neko daudz nedos. Savukārt sportisti to lieto pie lielām slodzēm, lai uzlabotu sirds muskuļa atjaunošanos. Tāpēc tas ielikts dopingu sarakstā, jo mildronātam piemīt iedarbība uz sirds muskuļa šūnām, uz mitohondrijiem, lai veicinātu labāku enerģētisko vielu apmaiņu. Taču, ja jums krūze ir jau pilna ar kaut ko labu un garšīgu, jūs varat tajā liet un liet, bet viss labums vienkārši līs pār malām un krūzē vairāk netaps. Ar sirdi notiek tas pats. Ja sirds muskulim ir viss, ko tam ikdienā vajag, tad ar vitamīnu, minerālvielu un mildronāta lietošanu neko īpaši vairs neuzlabosi.

    Lai spēcinātu sirdi, iesaka lietot zivju eļļu, kas satur labās omega 3 neaizvietojamās taukskābes.

    – Katrā ziņā zivju eļļa sirdij nekaitē. Bet jāteic, ka īstie zinātniskie pētījumi ir kontroversāli. Vienu brīdi tie pierāda, ka ir labums no zivju eļļas, otru brīdi – ka nekāda dižā atšķirība sirdij nav, lieto vai nelieto zivju eļļu. Medicīnā arī eksistē mode. Līdz ar to bieži vien entuziasms par kaut ko ir vairāk populāri zinātniskajā literatūrā nekā reāli zinātnē balstīts. Bet kopumā kā nostiprinošs, atbalstošs līdzeklis sirds un arī locītavu veselībai, nervu sistēmai un imunitātei zivju eļļa noder. Tikai svarīgi arī pasekot līdzi, kāds ir omega 3 divu vissvarīgāko taukskābju eikozapentaēnskābes EPS un dokozaheksaēnskābes DHS daudzums uztura bagātinātājā. Jo šo taukskābju vairāk, jo labāk.

    Agrāk es arī visam ticēju, bet tagad, kad veidojas pieredze, skatos zinātniskos pētījumos, un tur tie pierādījumi par zivju eļļas labo ietekmi uz sirdi nav tik stipri. Bet ko gan varu ieteikt un kam ir augstas klases pierādījumi – Vidusjūras diēta. Tā ļoti labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Vidusjūras diētas pamatā ir graudaugi, pilngraudu produkti, dārzeņi, pākšaugi, vismaz divreiz nedēļā zivis. Gaļu drīkst, bet reti. Un, protams, auksta spieduma olīveļļa kā mononepiesātināto taukskābju avots un kardioprotektors. Dažādi rieksti. Mazāk piesātinātos taukus, un it sevišķi slikti sirdi un asinsvadus ietekmē augstā temperatūrā karsētas eļļas un hidrogenēti jeb rūpnieciski cietināti dažādi augu eļļas tauki, kad veidojas transtaukskābes. No tādiem produktiem vajadzētu atturēties. Un noteikti – kustības un vēlreiz kustības.

    Neviena zivju eļļa neaizstās to pusstundu, ko jūs veltāt pastaigai svaigā gaisā vai braucot ar riteni, vai peldot, skrienot. No fiziskas kustēšanās ieguvums sirdij būs neatsverami lielāks.

     

    Kāpēc par to rakstām? Atskats vēsturē

    • 2021. gada jūlijā Eiropas Zāļu aģentūras Drošuma komiteja (PRAC) secināja, ka ļoti retos gadījumos pēc Covid-19 vakcinācijas ar «Pfizer/BioNTech» ražoto «Comirnaty» vai «Moderna» ražoto «Spikevax» var attīstīties sirds muskuļa iekaisums jeb miokardīts vai sirds ārējā apvalka iekaisums jeb perikardīts. Tādēļ Drošuma komiteja ieteica iekļaut miokardītu un perikardītu šo vakcīnu zāļu aprakstu blakņu sarakstā.
    • Slēdziena pieņemšanā Drošuma komiteja ņēma vērā visus tobrīd pieejamos pierādījumus. Tā bija padziļināta analīze par 145 miokardīta gadījumiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēkiem, kuri bija saņēmuši «Comirnaty», un par 19 gadījumiem tiem, kuri bija saņēmušas «Spikevax».
    • Latvijā tobrīd bija identificēti 4 miokardīta gadījumi pēc «Comirnaty» saņemšanas, bet viens pēc «Spikevax», par kuriem iesniegti blakusparādību ziņojumi.
    • Līdz 2021. gada 31. maijam EEZ bija ievadīti aptuveni 177 miljoni Comirnaty devu un 20 miljoni «Spikevax» devu.

    Jaunākie dati

    • Līdz 2021. gada 1. decembrim Eiropas Savienības valstīs un Eiropas Ekonomikas zonā ir ievadīti gandrīz 479 miljoni «Comirnaty» vakcīnas devu un vairāk nekā 61,6 miljoni "Spikevax" devu.
    • Francijas pētījums liecina, ka 7 dienu laikā pēc «Comirnaty» otrās devas saņemšanas novēroti aptuveni 0,26 papildu miokardīta gadījumi uz 10 000 vīriešu vecumā no 12 līdz 29 gadiem, salīdzinot ar nevakcinētajiem. Ziemeļvalstu pētījumā 28 dienu laikā pēc otrās devas saņemšanas konstatēti 0,57 papildu miokardīta gadījumi uz 10 000 vīriešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar nevakcinētajiem.
    • Par «Spikevax» Francijas pētījums liecina, ka 7 dienu laikā pēc otrās devas saņemšanas novēroti aptuveni 1,3 papildu miokardīta gadījumi uz 10 000 vīriešu vecumā no 12 līdz 29 gadiem, salīdzinot ar nevakcinētajiem. Ziemeļvalstu pētījumā 28 dienu laikā pēc otrās devas saņemšanas konstatēti 1,9 papildu miokardīta gadījumi uz 10 000 vīriešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar nevakcinētajiem.
    • Latvijā līdz 2021. gada 31.decembrim apstiprināti 15 miokardīta gadījumi pēc vakcinācijas cilvēkiem 12–35 gadu vecumā. Visi pacienti ir izveseļojušies vai turpina izveseļošanos.
    • Pašlaik nav pierādīta cēloņsakarība starp miokardīta un perikardīta gadījumiem ar abām pārējām Covid-19 vakcīnām, proti, ar Covid-19 «Vaccine Janssen» un «Vaxzevria».

    SVARĪGI!

    Nekavējoties vērsies pēc medicīniskas palīdzības, ja pēc vakcinācijas parādās šādi simptomi:

    • elpas trūkums;
    • spēcīgi sirdspuksti, kas var būt neregulāri;
    • sāpes krūtīs.

     

    Kā kovids visbiežāk ietekmē sirdi?

    • Izraisa miokardītu vai miokardītam līdzīgu bojājumu.
    • Izraisa dažādas aritmijas.
    • Veicina akūta koronārā sindroma un sirds mazspējas attīstību.
    • Sekmē trombemboliskus notikumus.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+