Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kādos gadījumos piemēro plānveida operāciju dienas stacionārā?
- Ķirurģisku iejaukšanos cilvēka organismā veic tad, ja nav iespējams palīdzēt ar konservatīvu terapiju, proti, konkrēto veselības problēmu nevar novērst ar medikamentiem, fizikālo terapiju un neinvazīvām ārstēšanas metodēm.
- Ja esošā kaite neapdraud cilvēka dzīvību, cilvēks tiek uzņemts rindā un gaida konkrēto dienu, kad viņam būs jādodas uz operāciju.
- Pacientiem uz operācijas veikšanas brīdi nav hronisku slimību paasinājumu vai dzīvību apdraudošu akūtu kaišu.
- Pacients veicis nepieciešamos izmeklējumus atbilstīgi veselības stāvoklim.
- Ja nepieciešams pacientu operācijai sagatavot farmakoloģiski. Iespējams, ir vajadzīgi nomierinoši līdzekļi vai kādi citi preparāti, kas palīdzētu sekmīgai operācijas norisei. Iespējams, kādas zāles cilvēkam ir jāatceļ vai jāaizvieto tās ar citām. Vai arī – ir jāsāk lietot kādas zāles, lai novērstu iespējamo risku operācijas laikā.
Ko izvērtē anesteziologs?
Vizītē pie anestezeologa jāpierakstās divas nedēļas pirms operācijas. Anesteziologam svarīgi zināt, vai uz operāciju dodas nosacīti vesels cilvēks bez nopietnām slimībām vai cilvēks ar koriģētām nopietnām blaknēm, kas operācijas brīdī neradīs nopietnas veselības problēmas. Šajā grupā, piemēram, ietilpst pacienti pēc aortokoronārās šuntēšanas, pacienti pēc stentu ievietošanas koronārajos asinsvados vai citos nozīmīgos asinsvados, pacienti ar sirds stimulatoru u. c.
Tāpat anestezeologs izvērtē, vai cilvēkam nav kādas psihiskas novirzes, nopietnas iedzimtas vai ģenētiskas slimības, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību pēcoperācijas periodā. Geriatrijas pacienti tiek izvērtēti individuāli.
Kādas analīzes nepieciešamas pirms plānveida operācijas?
Ja cilvēkam nav nekādu citu slimību, anestezeologam ir jāuzrāda analīžu minimums: nepilna asins aina, asins bioķīmija un infekciju marķieris. «Ar to ir pietiekami, lai es varētu novērtēt cilvēka stāvokli un iekšējo orgānu darbību,» stāsta anesteziologs Dainis Seimuškāns. Šīs analīzes ir derīgas divas nedēļas. Ja cilvēks analīzes būs veicis kaut kad agrāk, tad, dodoties pie anesteziologa, tās būs jāveic atkārtoti.
Savukārt cilvēkiem ar hroniskām slimībām, gatavojoties operācijai, pēc nepieciešamības anesteziologs lūgs veikt arī papildu analīzes: imūnsupresīviem pacientiem leikocitāro formulu, koagulogrammu pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, arī pacientiem ar aizdomām par hemofiliju, cirozi, hepatītu, HIV. Savukārt urīna analīzes tiks lūgtas pacientiem ar nieru slimībām, hronisku sirds mazspēju, sistemātiskām autoimūnām slimībām. Un, ja būs nepieciešams, arī kādas specifiskākas analīzes. Arī visas šīs analīzes būs derīgas tikai divas nedēļas. Agrāk veiktas analīzes nederēs.
Kādi izmeklējumi vēl ir nepieciešami?
- Elektrokardiogramma ar aprakstu (derīga vienu mēnesi). To prasīs visiem pacientiem pēc 40 gadu vecuma, ja nav sirds slimību, un visiem pacientiem ar kardioloģiskām slimībām.
- Plaušu rentgens ar aprakstu (derīgs vienu gadu, ja atbilst normai). Tas, gatavojoties plānveida operācijai dienas stacionārā, būs jāuzrāda visiem pacientiem pēc 40 gadu vecuma, ja nav sirds un plaušu slimības, un visiem pacientiem, kuriem ir sirds un plaušu slimības.
- Ehokardiogramma un/vai veloergometrija (derīga sešus mēnešus). To prasīs visiem pacientiem ar hronisku sirds mazspēju, pacientiem ar slodzes tolerances traucējumiem un pacientiem pēc sirds operācijām.
- Koronarogrāfija vai PCI. Šos izmeklējumus prasīs uzrādīt pacientiem ar stenokardijas simptomātiku.
Uz plānveida operāciju var doties pusgadu pēc tam, kad ievietots metāla stents, un gadu pēc tam, kad ievietots ar zālēm pārklāts stents.
Kā notiek pacientu sagatavošana plānveida operācijai?
«Man kā anesteziologam, ir ļoti svarīgi zināt, kādas zāles ikdienā lieto pacients, lai varu būt drošs, ka iespējamie riski tiek novērsti un operācijas laikā viss notiks tā, kā tam ir jābūt. Protams, sarunas laikā es cilvēku izjautāju, bet gadās, kad pacients ir ļoti satraucies un kaut ko aizmirst pateikt vai pēkšņi neatceras zāļu nosaukumu. Jā, arī tā mēdz notikt. Tāpēc vēlams pirms tam aiziet pie sava ģimenes ārsta un palūgt, lai viņš saraksta, ar ko cilvēks slimo un kādas zāles lieto, un es varu dot precīzus norādījumus, kuras no zālēm viņš var pirms operācijas lietot un kuras nevar. Iespējams, pacientam lūgšu nedzert pretsāpju zāles, toties, ja viņam ir astma, noteikti piekodināšu ņemt līdzi zāles iespējamo lēkmju kupēšanai. Ja cilvēks lieto medikamentus, viņam pie anesteziologa vajadzētu atnākt mēnesi pirms ieplānotās operācijas,» iesaka Dainis Seimuškāns.
- Ja cilvēks lieto medikamentus asinsspiediena pazemināšanai, tad ir svarīgi zināt, ka 12 stundu pirms operācijas tos lietot nedrīkst.
- Pirms anestēzijas var lietot bēta blokatorus, kalcija kanālu blokatorus, par to informējot anesteziologu.
- Hormonālo kontraceptīvo tablešu lietošana jāatceļ mēnesi pirms operācijas, konsultējoties ar ginekologu.
- Glikozi pazeminošas tabletes nedrīkst lietot vakarā un no rīta pirms operācijas. Insulīna lietošana ir jāsaskaņo individuāli.
- Augsta trombembolijas riska pacientiem nepieciešama mazmolekulāro heparīnu (MMH) lietošana profilaktiskās devās pirms operācijas.
- Aspirīna lietošana jāatceļ vismaz četras dienas pirms operācijas.
- Clopidogrel tabletes jāpārstāj lietot piecas līdz septiņas dienas pirms plānotās operācijas, augsta riska pacientiem tās tiks aizvietotas.
- Zāles ar aktīvo vielu dabigatrānu (Pradaxa) jāatceļ piecas dienas pirms operācijas.
- Zāles ar aktīvo vielu fondaparinuksu (Arixtra) jāatceļ četras dienas pirms operācijas.
- Zāles ar aktīvo vielu rivaroksabānu (Xarelto) – vismaz trīs dienas pirms operācijas.
- Orfarin tabletes – piecas sešas dienas pirms operācijas.
Kas jāzina pašam pacientam?
Pirms operācijas noteikti ir jāizņem zobu protēzes, pīrsings un kontaktlēcas, ja tādas ir. Nevajadzētu pirms došanās uz dienas stacionāru uzkrāsoties. Mājās ir jāatstāj arī savas dārglietas – ķēdītes, rokassprādzes, auskari un gredzeni. Izņēmums varētu būt vienīgi laulības gredzens, kas var palikt pirkstā.
Noteikti jāatceras, ka pirms operācijas nevajadzētu arī ballēties. Alkoholu nedrīkst lietot vismaz diennakti pirms anestēzijas, tāpat maksimāli ilgi pirms tās vajadzētu atturēties arī no smēķēšanas. Savukārt pēc vispārējās anestēzijas nedrīkst sēsties automašīnai pie stūres un lietot bīstamas mehāniskās ierīces.
Ko drīkst un nedrīkst ēst pirms plānveida operācijas?
Lai cik ļoti gribētos, ūdeni nedrīkst dzert vismaz divas stundas pirms anestēzijas. Kafiju, tēju un citus dzērienus nedrīkst dzert vismaz četras stundas pirms operācijas. Vismaz sešas stundas pirms operācijas nedrīkst ēst viegli sagremojamu ēdienu (tie ir olbaltumvielām bagāti ēdieni, bez šķiedrvielām, piemēram, mannas biezputra, baltmaize, piena produkti, olas utt.). Savukārt astoņas stundas pirms anestēzijas – arī neko sātīgu.
Ja ir gaidāma kuņģa vai zarnu trakta operācija, jārēķinās, ka tai var būt nepieciešama individuāla sagatavošanās.
Ja paredzēti endoskopiskie izmeklējumi narkozē, neko ēst un dzert nedrīkst vismaz četras stundas pirms anestēzijas. Ja izmeklējums plānots pēcpusdienā, no rīta drīkst dzert ikdienā lietojamos medikamentus. Jārēķinās, ka pēc izmeklējuma veikšanas noteikti nepieciešams kāds, kas palīdzēs nokļūt mājās. Pašam vadīt automašīnu ir aizliegts.
