Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ikvienam, kuram ir aizdomas par onkoloģisku slimību, valsts apmaksāti izmeklējumi diagnozes noteikšanai jāveic iespējami steidzami, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt ārstēšanu. Tāpēc Latvijā piecus gadus darbojas tā sauktais zaļais koridors, kas ļauj apiet kopējo rindu un izmeklējumus saņemt ātrāk. Zaļais koridors attiecas uz tiem cilvēkiem, kam aizdomas par onkoloģisku saslimšanu ir radušās pirmo reizi un ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek noteikta diagnoze.
Kas jāzina, lai izmeklējumus saņemtu ārpus rindas?
- Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtē cilvēka sūdzības un veselības stāvokli.
- Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, viņš izsniedz nosūtījumu uz noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu, piemēram, mamogrāfiju, ultrasonogrāfiju, endoskopiju. Būtiski, lai ģimenes ārsts nosūtījumā norāda speciālu kodu (Z03 un vēl trīs cipari atkarībā no iespējamā audzēja lokalizācijas).
- Izmeklējumus veic desmit darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma (kvotas).
Kā skaidro Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis, zaļais koridors attiecas uz jebkuru onkoloģisku slimību – krūts, zarnu, kuņģa, mutes un rīkles, prostatas, dzemdes un visiem citiem vēžiem. Vienīgā nianse – cilvēka pierakstīšanu vai iezīmēšanu šajā koridorā veic ģimenes ārsts, kuram jāpiesaka izmeklējums un jānorāda specifiskais nosūtījuma kods. Atsevišķos gadījumos pieteikt zaļajā koridorā cilvēku var arī cits ārsts, bet tikai tāds speciālists, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Pieteikt cilvēku zaļajā koridorā var urologs, ginekologs, arī otolaringologs ar nosacījumu, ka strādā NVD apmaksāto kvotu ietvaros. No privātās pieņemšanas, kas notiek par maksu, zaļajā koridorā nonākt nevar. Taču arī situācijā, kad apmeklēts maksas ārsts, kuram radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju, cilvēks bez valsts apmaksātas palīdzības nepaliek. Tad maksas speciālists raksta ģimenes ārstam lūgumu izrakstīt nosūtījumu uz zaļo koridoru. Tātad cilvēks ar maksas ārsta izrakstītu dokumentu iet pie sava ģimenes ārsta un arī saņem valsts apmaksātus izmeklējumus. Savukārt tie, piemēram, ginekologi, kas ir tiešās līgumattiecībās ar NVD, var uzreiz paši uzrakstīt nosūtījumu, piemēram, krūšu vai dzemdes pārbaudei, bet urologs var nozīmēt prostatas, urīnpūšļa un nieru audzēju izmeklējumus.
Stingri kritēriji
Ar to vien, ka cilvēks jūtas slikti vai viņam sāp vēders, vai viņš ir sataustījis kādu bumbulīti, zaļajam koridoram nepietiek. Katram ģimenes ārstam ir valsts izsniegts zaļā koridora algoritms, kur skaidri un precīzi norādīts, kādi izmeklējumi cilvēkam jāveic, ja viņš sūdzas par noteiktiem simptomiem. Tās ir gan asinsanalīzes, gan iztaustīšana ar rokām, gan ādas, krūšu, padušu apskate – visas apskates un izmeklējumi katra vēža gadījumā ir precīzi noteikti. Jānis Eglītis papildina, ka tās ir gan novirzes asins analīzēs, gan izmaiņas, kas redzamas primārajos izmeklējumos, piemēram, ultrasonogrāfijā, rentgenā, endoskopijā. Bet, ja ģimenes ārsts pats vizuāli redz vai satausta ko aizdomīgu, nav vajadzīgi niansēti papildu izmeklējumi – pietiek ar pašiem pieejamākajiem izmeklējumiem, kurus ikviens lielākoties var veikt diezgan tuvu dzīvesvietai.
Visu izdara ārsts
Lai audzēju atklātu pēc iespējas ātrāk un mazāk būtu ielaisto gadījumu, Jānis Eglītis uzsver katra cilvēka paša atbildību. Proti, ja ir kādas sūdzības, jāvēršas pie ģimenes ārsta un tas jādara laikus! Tāpat noteikti jāveic profilaktiskie izmeklējumi un visi valsts noteiktie vēža skrīningi, lai nebūtu ielaisto situāciju.
Ja ārstam vai izmeklējumos rodas aizdomas par audzēju, cilvēkam pašam nekur nav jāzvana un jāpiesakās, nav jāmeklē ne vieta, ne laiks – to visu izdara ģimenes ārsts. Cilvēkam tikai noteiktā laikā noteiktā vietā jāierodas uz izmeklējumu. Ļoti reti, bet ir dzirdēts, ka šad tad cilvēks netiek uz izmeklējumu, bet tās pamatā ir komunikācijas kļūdas – kāds kaut ko aizmirst, neizdara līdz galam, taču tā nav sistēmiska problēma, tikai atsevišķi gadījumi, uzsver Jānis Eglītis.
Desmit darbdienu laikā
Rindas veidošanās nosacījumus zaļā koridora gadījumā paredz Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksas kārtību. Tajos noteikts, ka ārstniecības iestāde nodrošina nepieciešamo pakalpojumu ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā tad, ja cilvēkam nepieciešama onkologa ķīmijterapeita, hematologa, onkoloģijas ginekologa pirmā konsultācija vai ja cilvēks nosūtīts uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu, vai viņam nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku ārstniecības iestādē.
Lai gan kovidpandēmijas dēļ daudzu ārstniecības pakalpojumu saņemšana kļuvusi sarežģītāka, Jānis Eglītis zina teikt, ka zaļā koridora darbība šajā laikā netika būtiski ietekmēta – cilvēki uz izmeklējumiem un pie speciālista tiek noteikto desmit dienu laikā. Vienīgās problēmas dažkārt sagādā dārgie, modernie izmeklējumi – magnētiskā rezonanse, specifiska datortomogrāfija –, uz kuriem gaidīšana varētu būt mazliet ilgāka.
Visus zaļā koridora izmeklējumus pamatā veic četrās Latvijas vietās: Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Kāpēc tieši šeit? Kā skaidro Jānis Eglītis, tas pamatā ir jautājums par kvalifikāciju, kvalitāti un speciālistu pieejamību. Svarīgi, lai ārstniecības iestādē būtu pieejams speciālistu klāsts un vajadzības gadījumā varētu sasaukt ārstu konsiliju. Viņaprāt, Latvijas izmēriem šīs četras vietas ir optimāls risinājums, jo valsts nav tik liela.
Cilvēki baidījās iet pie ārsta
Lai gan pandēmija nav sevišķi ietekmējusi zaļā koridora efektīvu darbību, ikdienā strādājot ar pacientiem un pieņemot gan ambulatori, gan nodaļā, Jānis Eglītis un viņa kolēģi novērojuši, ka pandēmijas sākumā, sevišķi pagājušā gada pavasarī un arī vēlāk, daudzi cilvēki baidījās iet pie ārsta. Viņi centās izolēties, un tas noveda pie tā, ka daļa no viņiem pie ārsta un uz izmeklējumiem nonāca novēloti. Pagājušā gada martā arī skrīninga programmas tika mazliet iepauzētas, bet pēc tam viss darbojās kā iepriekš. Jautājums tikai, cik liela bija cilvēku atsaucība un kāda bija personāla pieejamība, jo pērn daudzi slimoja. Tiesa precīzas analīzes un statistikas šobrīd par to vēl nav.
Trīs aktuāli jautājumi
1. Zaļais koridors attiecas tikai uz pirmreizējiem pacientiem. Ko darīt, ja ir šāda situācija: cilvēks vienreiz izmanto koridoru, izmeklējumos aizdomas par audzēju neapstiprinās. Paiet kāds laiks, un ārstam atkal ir aizdomas par onkoloģisku slimību. Vai šo cilvēku var vēlreiz laist pa zaļo koridoru?
Protams! Cilvēku zaļajā koridorā var laist arī pēc divām nedēļām, kas pagājušas pēc pirmā koridora, ja rodas aizdomas par cita veida audzēju. Savukārt, ja kādreiz audzējs bija, pieņemsim, krūtī un tagad ir aizdomas, ka kuņģī, atkal var izmantot zaļo koridoru, jo audzējam ir cita lokalizācija.
2. Kurus audzējus visbiežāk ielaiž un palaiž garām?
Tos, kurus nevar ne redzēt, ne sataustīt un kuru diagnostikai nepieciešami profilaktiskie izmeklējumi: aizkuņģa dziedzera, plaušu, kuņģa, zarnu, arī olnīcu vēzi. Piemēram, lai atklātu aizkuņģa dziedzera vēzi, nepieciešams ultraskaņas izmeklējums. Tāpēc silti ieteicams reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju, sievietēm apmeklēt ginekologu, izmantot visas piedāvātās skrīninga programmas.
3. Vai cilvēks, kuram onkoloģiskā slimība jau diagnosticēta un kurš jau ārstējas, arī var izmantot zaļā koridora priekšrocības un ātrāk tikt uz kādiem izmeklējumiem?
Pēc ārstu konsilija, kurā pieņemts lēmums par ārstēšanas plānu, zaļais koridors beidzas. Tālāk jau seko ārstēšana – operācija, staru terapija vai ķīmijterapija. Kad onkoloģiskā slimība ir diagnosticēta, tā turpmāk ir hroniski noritoša slimība, kas regulāri jāuzrauga. Uzraudzība jāveic ar zināmiem intervāliem, kā ir noteicis ārsts. Visbiežāk šie izmeklējumi jāveic plānveida kārtībā, un uz tiem var veikt savlaicīgus pierakstus.
