• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Kā izbēgt no otrā  infarkta? Un – no pirmā?

    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    31. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šāds jautājums rodas katram, kuram kardiologs pēkšņi pasaka: «Jums ir ļoti augsts sirds un asinsvadu slimību risks.» Skaidro: Dr. med. Iveta MIntāle, kardioloģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja.

    – Dakter, ko nu?

    – Kardiologa noteiktā diagnoze jāuztver kā starts jaunai dzīvei un signāls, ka jākļūst gudrākam. Beidzot jāapzinās kļūdas, kas darītas iepriekš. Vai tās ir pilnībā labojamas? Individuāli atbildams jautājums, un tomēr – ļoti daudz var mainīt. Var pagarināt normālu, fiziski aktīvu dzīvi un novērst visus nākamos notikumus – infarktu vai insultu, kas būtu, ja lietas labā neko nedarītu. Es zinu šādus pacientus, kuri pēc infarkta atmet smēķēšanu, nomet svaru, turpina regulāri lietot zāles un dzīvo ar normālu asinsspiedienu un labu hole­sterīnu, ceļo, sporto.

    Mums ir pacienti, kuriem pirmie stenti sirds asinsvados likti pirms trīsdesmit gadiem. Un ir tādi, kurus mēs vairs nesatiekam, – viņi neklausīja ne vārda, ko teicām.

    Ir pacienti, ar kuriem mēs esam strīdējušies par to, cik svarīgi lietot medikamentus, un viņu vairs nav, jo izvēlējās eksperimentēt paši ar savu veselību, nedzert zāles. Pacients grib kļūt pats sev par dakteri, un diemžēl tas nebeidzas labi. Vienkāršākais un vieglākais ceļš būtu sadarbība starp pacientu un kardiologu: tiklīdz cilvēkam ar kādu sirds un asinsvadu kaiti rodas jautājums vai ideja, viņš to noskaidro pie sava ārsta, nevis pats izlemj mainīt ārstēšanu. Pēc tam kardiologam ir ļoti grūti visu atkal atsākt no nulles un saregulēt. Jo aterosklerozes jeb, kā tautā saka, asinsvadu aizkaļķošanās apturēšana un šī procesa regulēšana ir ļoti grūta, lēna un katram tomēr individuāli piemērojama. Tas nenotiek vienkārši pēc algoritma – visiem aterosklerozi ārstējam ar četriem medikamentiem, punkts! Nē, jo katram aterosklerozes izraisītājkomplekts ir nedaudz cits un dažādās proporcijās. Katram ir sava ģenētika, savs dzīvesveids. Gribot negribot mums ir jānonāk pie personalizētas terapijas. Cita lieta, ka šobrīd mums to neļauj kompensējamo zāļu izvēles noteikumi, bet doma joprojām paliek tieši tāda. Proti, ja cilvēks paklausītu ārstam un izdarītu kaut pusi no tā, ko viņš iesaka, jau būtu ideāli. To pierāda arī fakti. Tikko publicēti jaunā 2020. gada pētījuma dati, kā Latvijā izmainījusies sirds un asinsvadu slimību riska faktoru situācija, salīdzinot ar iepriekš veikto šāda mēroga pētījumu. Izrādās, ka zema blīvuma holesterīna līmenis vidēji populācijā ir kļuvis zemāks, asinsspiediens arī. Samazinājums nav par 20 vai 50 procentiem – nē, tomēr drusciņ tas mūsu darbs ir vainagojies ar panākumiem, un kopējie dati izskatās labāk. Par sirds un asinsvadu slimībām pēdējo desmit gadu laikā tiek daudz stāstīts, rakstīts, arī cilvēki paši par šīm tēmām vairāk interesējas. Taču ir vēl kāda nianse… Mēs visi zinām klasiskos riska faktorus sirds un asinsvadu slimībām, tie ir deviņi. Pirms diviem gadiem, pamatojoties uz milzīgiem pētījumiem, šiem riska faktoriem tika pielikti klāt vēl divi. Pirmais – dabas un vides piesārņojums. Otrs – izglītības līmenis. Jo cilvēks mazāk grib zināt par savu slimību un par slimībām vispār – jebkurām –, jo grūtāk viņu ārstēt, jo lielāks risks, ka viņš nebūs pietiekami līdzestīgs. Viņš atkal izdomās savu medicīnu. Arī man reizēm gadās šādi ietiepīgi pacienti, kuri saka: «Jā, bet es gribu darīt tā! Es taisīšu pārtraukumu zāļu lietošanā. Man ir labs holesterīns, un es tās tabletes vairs nedzeršu!» Tad es parasti jautāju: «Kādas profesijas pārstāvis jūs esat?» Pieņemsim, pacients atbild, ka ir inženieris. «Vai jūs tiešām pieļautu, ka es jauktos jūsu darbā un teiktu: «Nē, šādi nevar – darīsim citādi, jo es tā gribu!» Nu, nē taču! Bet kāpēc tas notiek tagad, kad es pēc labākās sirdsapziņas un ar savām zināšanām piedāvāju pašu prātīgāko, jūsu gadījumam vispiemērotāko ārstēšanu, un jūs to neņemat pretī?» Tāpēc vienmēr saku: ļaujiet katram darīt savu lietu. Ārsti ārstē, viņi par to atbild, viņi par to zina, viņi mācās visas dzīves garumā. Uzticieties, un jums pašiem būs mazāk jāuztraucas.

    – Kas kardioloģijā ārstēšanas nostādnēs mainījies pēdējā laikā?

    – Nianses. Visu laiku kardioloģijas lozungs bija – jo mazāks zema blīvuma holesterīns, jo labāk, bet šobrīd aktuālā tendence ir – jo agrīnāk sāk ārstēt slimību, jo mazāk komplikāciju, mazāk mērķorgānu bojājumu. Ja mēs atpazīstam agrīnu aterosklerozi, ja redzam riska faktorus, jāsāk ārstēt uzreiz. Tāpat kā augšējais asinsspiediens 140–145 mmHg mudina ārstu domāt, kā rīkoties. Vai pacientam sākt lietot medikamentus? Iespējams, ka jā. Ja izmeklējumos redzam, ka cilvēkam ir biezāka sirds muskuļa siena, nekā vajadzētu būt, un ka ir problēmas miega artērijās – tās ir pirmās pazīmes, kas liecina par agrīnu aterosklerozi, un, protams, mums cilvēku jāsāk ārstēt, negaidot problēmas, ko var izraisīt konkrētie riska faktori. Tātad tiek uzsākta agrīna infarkta un insulta profilakse. Mēs varam pacientam izrakstīt asinsspiedienu un holesterīnu regulējošus medikamentus mazās devās, kombinēt tos vienā tabletē, lai nav jālieto četri medikamenti četrdesmit gadu vecumā. Un, lai šajā vecumā nebūtu jāuztraucas par savu sirds veselību, arī dzīvesveids ir jāsakārto laikus. Pirmais solis, ja ir nedaudz paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, ir veselīgs uzturs, fizkultūra, atteikšanās no smēķēšanas un normāla svara uzturēšana. 

    – Vai nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām iedzimst?

    – Pagājušajā gadā bija publicēti milzu pētījuma ziņojumi, ka gēni nosaka sirds un asinsvadu slimības, bet šo gēnu predispozīciju ar dzīvesveidu iespējams diezgan stipri mainīt. Tas nozīmē, ka arī cilvēks ar labiem gēniem un neveselīgu dzīvesveidu visu var sabojāt, savukārt ar sliktiem gēniem, bet veselīgu dzīvesveidu – uzlabot.

    – Dzīvesveida maiņā noteikti ietilpst arī Vidusjūras diēta.

    – Latvijas laukos kādreiz kolēģi man vaicā: «Un tu tagad domā, ka laukos kāds piekops tavu Vidusjūras diētu?!» Gribu atgādināt, ka tai nav nekāda sakara ar eksotiku. Nē, runa ir par ēšanas principiem. Vidusjūras diēta mūsdienās nosacīti ir jau sugas vārds, apzīmējums, pēc kura mēs atpazīstam veselīgas ēšanas stilu. Vidusjūras diēta nozīmē ļoti labu, turklāt lētu ēdienu, lielākoties uz augu valsti bāzētu ēdienkarti – pārsvarā dārzeņus (dažādu krāsu, veidu, tvaicētus, vārītus vai svaigus), pākšaugus, graudaugus. Pupas, zirņi, jaunās bietes, jaunie kartupeļi – der viss, kas aug dārzā. Garšaugi, zaļumi, rieksti, sēklas, olīveļļa. Šad un tad atļaujoties kā piedevu labas kvalitātes gaļu – putnu, trusi vai arī lielākus dzīvniekus, bet uzsveru – tiešām augstākā labuma. Vēl pie Vidusjūras diētas pieder labas kvalitātes fermentēti pilnpiena produkti. Jaunākie zinātniskie atklājumi ir tieši par pilnpiena produktiem – tos drīkst atļauties ēst. Tikai jāskatās, kādās devās. Tajā pašā laikā liesie piena produkti, kurus kādreiz ieteica sirds slimniekiem, nav tie veselīgākie.

    Reabilitēts ir labas kvalitātes siers, jogurts, kefīrs, biezpiens un arī piens, ja cilvēks to panes. Izrādās, ka labas kvalitātes piens arī bērniem samazina aptaukošanās risku un 2. tipa cukura diabēta risku.

    Vēl viens ļoti svarīgs Vidusjūras diētas pamatprincips – galdā celt tikai dabiskus produktus. Kā teica kāds pasaulslavens uztura zinātnieks: «Neēd to, ko nepazītu tava vecmāmiņa!» Tas nozīmē – lieto tikai dabiskus produktus. Daudziem patīk par zālēm sacīt: «Es ķīmiju neēdīšu!» Tad ikdienā arī nevajag ēst ķīmiju, pārtaisītus, industriāli ražotus  produktus. Piens vairs nav piens, ja gatavots no pulvera. Un vai no piena pulvera jātaisa jogurts? Es tādu neēdu. Gatavajos, iepakotajos pārtikas produktos nereti  ir pārstrādāti  tauki, pievienotas dažādas E vielas, lai uzlabotu produkta izskatu, garšu, derīguma termiņu, bet mūsu organisms tūkstošiem gadu pieradis uzņemt dabiskas vielas, un mākslīgos stabilizatorus, emulgatorus un krāsvielas tas nekad neiemācīsies pārstrādāt. Organismam tās nevajag. Laukos ir vislabākā iespēja dzīvot veselīgi. Neejiet uz veikalu – audzējiet paši un mainieties ar kaimiņiem ar savu izaudzēto produkciju.

    – Vai Vidusjūras diētā ir kādi īpaši slavējami produkti?

    – TOP 3 produkti, kas cilvēkam sniedz vislielāko labumu – visvairāk antioksidantu –, ir olīveļļa, kafija un, lai cik dīvaini tas nešķistu, arī vīns. Antioksidanti, kā zināms, uzlabo šūnu veselību un funkcionālo stāvokli arī sirdī. Tātad antioksidantus mums vajag visvairāk. Labas kvalitātes kafijā atklātas ap1200 šādas bioloģiski aktīvas vielas. Paprikā, kas visiem šķiet veselīga un pilna ar vit­amīniem un antioksidantiem, – divdesmit divas.

    – Par kādu kafiju ir runa?

    – Par kvalitatīvu. Tagad Latvijā ir grauzdētavas, kas iepērk zaļas pupiņas un tās grauzdē, neradot izteikti rūgtenu grauzdējuma efektu un nemazinot antioksidantus kafijā. Tieši otrādi – kafiju nedaudz grauzdējot, daži antioksidanti veidojas no jauna.

    Tāds pats stāsts ir par olīveļļu. Arī tā tagad izpētīta no A līdz Z. Olīveļļa uzlabo antioksidantu biopieejamību organismā. Jūs varat ēst svaigus tomātus, cik gribat, bet likopēns, kurš tajos ir kristāliskā veidā, organismā neuzsūcas, jo ir nešķīstošā formā. Savukārt, ja jūs tomātus karsējat olīveļļā – tātad uz pannas vai katlā­ sutināt ar olīveļļas piešprici –, tā saglabā visus antioksidantus, pieliek klāt savējos un palīdz pārveidot likopēnu organismam uzņemamā veidā. Turklāt izpētīts pat tik tālu, ka skaidri redzams: ja jūs šādus tomātus lietojat vienu reizi, stundas laikā samazinās tumora nekrozes faktors, interleikīns 6, kas ir iekaisuma faktors, un C reaktīvais proteīns. Turklāt spēkā ir arī Spānijā veiktais Predimed pētījums, kas publicēts 2013. gadā un pamato olīveļļas efektivitāti. Tajā piedalījās trīs cilvēku grupas: pirmā, kas lietoja daudz riekstu, otrā, kas lietoja daudz olīveļļas, un trešā – cilvēki ar pazeminātu taukvielu patēriņu uzturā.
    7447 no šī pētījuma dalībniekiem bija vecumā no 55 līdz 80 gadiem bez sirds slimībām, bet ar augstu saslimšanas risku. Gandrīz piecu gadu laikā starp grupām tika ievērotas nozīmīgas atšķirības: cilvēkiem, kas lietoja uzturā daudz olīveļļas (vismaz 4 ēdamkarotes dienā) un riekstus (pa saujai trīs reizes nedēļā), miokarda infarkta, insulta un nāves gadījumu bija attiecīgi par 30 un 28 procentiem mazāk nekā grupā, kas ievēroja diētu ar pazeminātu tauku saturu. Olīveļļa labvēlīgi iedarbojas uz holesterīna līmeni asinīs, tai ir izteikts pretiekaisuma efekts.

    Savukārt par vīnu kā sirdi sargājošu produktu… Vidusjūras diētas pētnieki vienlaikus uzsver, ka vīnu drīkst baudīt  atbildīgi un ierobežotā daudzumā – viena glāze dienā un kopā ar ēdienu, tad dzērienā esošie antioksidanti iedarbosies vislabāk. Vēl svarīgi: šodien neizdzertā glāze uz rītdienu nepārceļas un uzkrājumus neveido.

    – Un ko jūs ieteiktu, piemēram, Līgo vakaram? Ne jau šašliku!

    – Tradicionālajam šašlikam nav ne vainas. Tikai nevajag pirkt gatavo šašliku plastmasas spainīšos, – lai izvairītos no krāsvielu, konservantu, stabilizatoru un skābuma regulētāju buķetes. Labāk uzcept īstu šašliku! Cik tur tā darba?! Nopirkt labu cūkas gaļiņu – kakla un muguras karbonādi vai gurna mīkstumu –,sagriezt, traukā pārkaisīt ar sagrieztiem sīpoliem: cik kilogramu gaļas, tik sīpolu, un apmēram 1–2 stundas marinē. Braucot uz svinību vietu, gaļa jau būs gatava cepšanai…
    Mēs nesen grilējām arī jaunlopu aknas – brīnišķīgi!
    Burvīga piedeva pie šašlika ir karstie dārzeņu salāti. Uz grila apcep baklažānu, tomātus, papriku, varbūt kādu aso piparu – apdedzina miziņu, to noņem, bet dārzeņu mīkstumu sasmalcina, piegriež kinzu vai pētersīļus, sīki sagriež saldo sīpolu, pievieno drusciņ olīveļļas vai nedaudz sviestiņa, sāli, un – gatavs.

    – Grūti pārslēgties uz cita veida ēšanu…

    – Jautājums – ko cilvēks grib? Vai gribas būt veselam? Brīnumi nenotiek – savā veselībā ir jāiegulda. Veselība ir grūts darbs. Bet – viss ieguldītais arī ļoti jūtami un patīkami atmaksājas. Tiešām.

    Laba recepte! Dakteres Ivetas Mintāles mājās cepta bagete

    • 500 g miltu (labas kvalitātes)

    • 360 ml silta ūdens

    • 1 ēdamkarote medus

    • 1/2 tējkarotes sāls

    • 1 tējkarote sausā rauga

    Pagatavošana:

    Ūdenī izšķīdina ēdamkaroti medus. Miltiem pievieno pustējkaroti sāls, tējkaroti sausā rauga, medusūdeni un sajauc. Ļauj stundu uzrūgt.

    Pēc stundas mīklu pārliek – paņem mīklu no vienas puses, pastiepj un pārloka pāri pārējai mīklai, un tā no četrām malām. Atstāj rūgt vēl vienu stundu. Mīkla jāpārliek un stundu jāraudzē trīs reizes.

    Mīklu pārklāj un liek ledusskapī līdz nākamajai dienai, bet ne ilgāk par 24 stundām. Tad ņem ārā no ledusskapja, uz miltiem apkaisītas virsmas saveļ rullī, ko sadala 3 daļās. Katru izrullē, lai izveidojas gara desiņa. Desiņas kārto speciālā veidnē, bet var arī iztikt bez tās un likt uz cepešpannas.

    Ar asu nazi maizē iegriež svītras. Liek sakarsētā cepeškrāsnī 250 grādu temperatūrā un cep 25 minūtes, apakšā liekot trauku ar ūdeni – tas nodrošina kraukšķīgumu!

    Citas dakteres Ivetas Mintāles ieteiktās un pārbaudītās sirdij draudzīgās receptes lasi www.vidusjurasdieta.lv.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+