Kombustiologs Sergejs Smirnovs: Astoņdesmit pieci procenti apdegumu vienkārši ir muļķība

Atbild speciālists
Anija Pelūde
22. novembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Stāstu par apdegumiem neuzmanības dēļ ir vairāk nekā vajag, tāpat arī situācijas, kurās vajadzētu uzmanīties. Stāsta Sergejs Smirnovs, traumatologs ortopēds, arī kombustiologs – speciālists, kas ārstē termiskas traumas, – un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdegumu centra vadītājs.

– Kādi ir biežākie apdegumu iemesli? Principā mēs taču neviens negribam speciāli apdedzināties. Izņēmums vienīgi, kad ejam saulītē…

– … un arī tad visi domā: es jau nu gan neapdegšu! Desmit gadus sauļojos, nekas nav bijis, un pēkšņi, jā, trāpās apdegums. Vai nu aizsapņojas, vai aizmieg, kas bieži gadās.

Es vispār uzskatu, ka astoņ­desmit pieci procenti apdegu­mu vienkārši ir muļķība. Ir arī gadījumi, kad cits ir vainīgs pie tā, ka cilvēks apdeg. Nu traģiski! Tu vari dzīvot pravietisku dzīvi, pareizi ēst un dzert, sportot, bet, piemēram, asociāls kaimiņš uzspridzina gāzes balonu ar visu plīti un pusi mājas, un tu ciet, pilnīgi nevainīgs būdams.

Vai arī – vasarā šašliku se­zonā… Viens lej grilā šķidrumu, tas trāpās caur liesmu, spontā­ni izveidojas liesmumetējs, un sievietei, kura vienkārši stāv blakus, nodeg drēbes. Liesmā vispār nedrīkst nekādu deg­maisījumu liet!

Mums pašiem, strādājot Apdegumu centrā, ir jau izstrādājies reflekss: Līgo va­karā, kad kāds dedzina uguns­kuru vai grilu, es turos tālāk no liesmas. Jo tiešām redzēti tik bēdīgi piemēri. Mums, dakteriem, sakrājušies visvisādi stāsti, sākot ar komis­kiem un beidzot ar kriminā­liem…

Puisis brauca ar mašīnu, sasāpējās vēders, tualetes papīra nebija, bet – bija lielas, zaļas la­pas. Latvānis! Attiecīgi uz dibena un rokas pamatīgi apdegumi.

– Tas ir reāli?

– Reāli. Cilvēki, uz akme­ņiem auguši, diemžēl nepazīst augus.

– Kā rīkoties, ja sanāk apdedzināties ar latvāni?

– Apdedzinoties ar latvāni, pats galvenais ir liet uz brūces ūdeni, lai no ādas noskalotu lat­vāņa sulu. Skalošana jāturpina 15–20 minūtes. Pēc tam uz ādas var uzlikt cinka ziedi un pārsiet brūci ar marles pārsēju. Cinka ziede labi sausina ādu, kas pie latvāņa apdeguma ir būtiski. To var lietot arī nākamās dienas.

– Kā ir ar sadzīviskiem apdegumiem mājās?

Ģimenēs diemžēl notiek vardarbība, un tad zu­pas līst sejā un karsti zupu katli tiek maukti galvā. Atceros, bija gadījums, kad vīrs sievu aplēja ar benzīnu un aizdedzināja.

Veci cilvēki apdedzinās uz gāzes liesmas. It īpaši ziemā. Tantuks, satuntulējies lakatos un jakā ar platām piedurknēm, darbojas gar gāzes plīti un ne­mana, ka apģērbs sāk degt.

Ir gadījums, kad notika otrādi: sievai bija piegriezies, ka vīrs nemitīgi lieto alkoholu un skan­dalē. Tā reiz viņš atkal pārnācis mājās pamatīgā štīmē, pacēlis roku pret sievu un tad apmieri­nāts aizmidzis. Viņa viņu aplēja ar benzīnu un arī aizdedzināja. Beidzās traģiski gan vienam, gan otram – vīrietis zaudēja dzīvību, sievietei krimināllieta.

– No kā pēc saviem novērojumiem jūs ieteiktu vairāk uzmanīties ārā?

Nodaļā ārstējās paciente, kurai kapos aizdegās drēbes: gara sintētiska kleita, pagriezās, tuvumā dega svece… Smagi apdegumi, ārstējās sta­cionārā. Kūlas dedzinātāji… Arī visbiežāk cieš vecie cilvēki. Piededzina, vējš pēkšņi iegriežas citādi, sāk degt uz viņa pusi, un cilvēks vienkārši nepaspēj aizmukt no uguns. Otra kategorija ir ļaudis alkohola reibumā.

Apdegumi ir cieši saistīti ar sezonalitāti. Tikko iestājas sil­tais laiks, šašliku cepēji sāk nākt pie mums uz Apdegumu cen­tru.

– Kā vēl tradicionāli apde­dzinās?

– Karstie ūdeņi virtuvē, trumu­ļi… Kādreiz, ciemos esot, skatos, ka cilvēks krūzīti ar karstu dzē­rienu noliek pie pašas galda ma­las. Nu nedari tā! It īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Un arī paši var aiz­ķerties, krūze apgāžas, šķidrums uzlīst virsū… Šāds apdegums varbūt nav dziļš, bet – ļoti sā­pīgs. Āda ir nost, un, ja neārstē, tad ir iekaisums un problēmas var būt daudz lielākas.

Mums bija kāda paciente, kura kafejnīcā ēda pusdienas, garām gāja ofici­ante, paslīdēja, un šai sievietei uz galvas uzlija karsta soļanka.

Rezultātā cietušajai, kura pati nekādu darbību neveica – ne strauji cēlās, neko –, bija 2B pa­kāpes apdegums, un tas viss beidzās ar rētaudiem. Jauna sie­viete, ofisa darbiniece.

Jebkura dzīves situācija mums piegādā pacientus. Pat spirta komprese var radīt apdegumu! Jā, tas nav dziļš, bet sāp. Tāpēc tautā saka: «Labāk uzliec šņabja kompresīti un vēl mazliet at­šķaidi…» Bet daži gudrinieki pa­manās apliekamajiem izmantot 96-grādīgo spirtu!

– Ar kādiem ķīmiskajiem apdegumiem pie jums visbiežāk vēršas?

Sadzīves ķīmija, tie paši ka­nalizācijas tīrāmie šķidrumi Kurmis un Tiret, kas satur dažādas aktīvās vielās, lai taukus šķīdinātu, tiem pat skābe pievienota. Bieži trāpa uz rokām, uz kājām, un dabū apdegumus līdz pat 2B pakāpei, tādu jau vajadzētu ārstēt slimnīcā. Jo ievainojums ir diezgan dziļš, dažkārt pat jāoperē, jāizņem mi­rušie audi.

Bet cilvēks sākumā nenovērtē situāciju. Ja viņš uz­reiz kaut vai ar lielu daudzumu ūdens būtu ķīmiju no ādas no­skalojis, ar’ jau būtu bijis labāk.

– Ķīmiskās vielas jānoskalo ar ūdeni?

– Ar lielu ūdens daudzumu. Bet – arī te ir nianses, kas jāzi­na… Ir pulverveida ķīmiskās vielas, piemēram, dzēstie kaļķi, kas reaģē ar ūdeni, un tieši tā var dabūt apdegumu. Tāpēc, ja trāpa uz rokas jebkāds pulveris, tad to maksimāli noslauki un tikai tad lej virsū ūdeni.

– Ko darīt, ja nav tekoša ūdens, ar ko apdegumu noskalot?

– Nav svarīgi – tekošs vai ne­tekošs, galvenais – jābūt milzī­gam ūdens daudzumam.

Pie termiskiem apdegumiem, kurus rada liesma, karsts ūdens, karsta eļļa, karsts priekšmets, pirmā palīdzība ir auksts ūdens, kas aptur termisko iedarbību uz audiem.

Ūdens nav pana­ceja – apdegums būs, bet ne tik dziļš kā tad, ja cietušo vietu neatdzesē. Savukārt pie ķīmiska apdeguma – vienalga kādu ūde­ni, der pat silts, bet galvenais, lai ir daudz, lai var noskalot re­aģentu. Ja ir tekošs un ļoti daudz ūdens – ideāli. Bet, ja nav tekoša, tad vienalga – kaut vai dīķī lec iekšā un skalo visu nost.

– Cik ilgi pēc termiska ap­deguma aukstajā ūdenī cie­tusī vieta ir jātur? Jo ilgāk, jo labāk?

– Atkal jābūt uzmanīgiem. Pārcenšoties var dabūt hipo­termiju, atdzesēt ķermeni līdz zemai temperatūrai. Mums bija kāds pacients, jauns vīrietis, kurš uzpildīja šķiltavas, gāzes baloniņš eksplodēja, un viņam aizdegās sintētiskais halāts. Vīrietis to norāva nost un ieme­tās aukstā dušā. Krāna ūdenim ir apmēram 15–17 grādi, tādā viņš nosēdēja četrdesmit mi­nūtes. Uz slimnīcu viņu atveda ar hipotermiju un sešdesmit procentiem ķermeņa apdegu­mu. Bet, ja nebūtu bijis aukstā ūdens, nezinu, vai mēs viņu iz­glābtu, jo apdegums bija tiešām plašs. Taču virspusējs, dziļais bija tikai vietām, un mēs mēne­ša laikā vīrieti izārstējām.

Pantenola putas domātas, lai sniegtu pirmo palīdzību. Vēlāk tās lietot nav nozīmes!

– Auksts ūdens dara brīnu­mus!

– Jā, bet jāatceras, ka šai pro­cedūrai nozīme ir tikai pirmās divdesmit minūtes pēc trau­mas. Ja šajā laikā cietušo vietu nepaspēj atdzesēt, tad vēlāk to darīt vairs nav jēgas. Ir arī atvēsinošie geli, kas satur mentolu un lidokaīnu, kas noņem sāpes. Aukstuma pakas lieto.

– Kas labāk – aukstuma paka vai ūdens?

– Es uzskatu, ka ūdens. Arī pieejamāks.

– Vai mūsdienās vēl notiek arī elektrotraumas?

Elektrotraumas arī notiek. Zālienu pļaujot ar elektrisko pļauj­mašīnu, uzbrauc virsū elektrī­bas vadam. Atkal tas pats – neuzmanība! Pērnvasar katamarāns brauca pa Hapaka grāvi Rīgā, ar četrpadsmit metru garā masta galu aizķēra augstsprie­guma vadu un aizdegās. Trīs pusaudži un divi pieaugušie pēc tam ārstēja apdegumus un elektrotraumas intensīvās terapijas nodaļā.

Arī – laime ne­laimē – pēc degvielas tvertnes uzliesmošanas visi privātās bal­lītes dalībnieki, arī bērni, no ka­tamarāna ielēca ūdenī.

Vēsais ūdens dzesēja apdegumus, un principā tā bija pirmā visparei­zākā palīdzība.

Gadās arī darba traumas tiem, kas strādā ar augstspriegumu. Pie mums ārstējās puisis, kurš ar izpletni ielēca augstsprieguma vados. Četrus vai piecus mēne­šus pavadīja slimnīcā.

Tagad populāri ir selfiji, kas mani kaitina ar to, ka cilvēki vairs nedomā.

Dabū apdegumu, un – kāpēc? Latvijai pāri gāja va­saras tornādo, sarāva vadus, no­lauza zarus, un viss beidzās. Bet ko dara cilvēks? Viņš izskrien ar plikām kājām ārā no mājas, lai ātri nofotografētos vai uzfilmētu sevi uz šīs posta­žas fona, un uzkāpj pirms minū­tes norautam plikam elektrības vadam!

– Ko darīt, ja cilvēkam iesit ar elektrību?

– Ja trāpa augstspriegums, tad neko, zvans neatliekamajai palīdzībai. Pat, ja trāpa ar 220 voltu stipru strāvu un ir bijusi bez­samaņa, mēs parasti aicinām cilvēku vērsties stacionārā, lai pārbauda sirdi – lai veic kardiogrammu, jo var būt sirds ritma traucējumi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs