Cerību stariņš – medicīniskā apaugļošana

Pāriem, kuri saviem spēkiem netiek pie mazuļa, viens no cerību stariņiem ir medicīniskā apaugļošana. Par procesu stāsta reproduktologs Māris Arājs.
Beāte Leja
18. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Medicīniskā apaugļošana ir komandas darbs – viens pats dakteris te neko nespēj paveikt. Ir vajadzīgas gan māsiņas, gan embriologs, gan pacienti, kas vēlas sadarboties. Ja komanda strādā kā pulksteņa mehānisms, ir liela varbūtība sasniegt labus rezultātus. Piemēram, ir pacienti, kuriem varbūtība saņemt zaļo podziņu jau sākotnēji ir tikai pieci procenti, bet viņi saka – nekas, mēs tik un tā vēlamies mēģināt. Ir pacientes, gados jaunas sievietes, kurām neiestājas grūtniecība izoperētu olvadu dēļ, – viņām jau pirmā medicīniskās apaugļošanas procedūra var būt veiksmīga.

Medicīniskā apaugļošanas piedāvājums

Šobrīd Latvijā ir septiņas klīnikas, kas sniedz medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, un domāju, ka nākotnē pieprasījums pēc tiem arvien pieaugs. Pirmkārt, cilvēku tagadējais dzīvesveids veicina neauglību. Otrkārt, sabiedrība sāk šo jautājumu uztvert daudz mierīgāk. Vēl pirms desmit gadiem neauglība bija ļoti sensitīva tēma, neviens par to skaļi nerunāja, taču tagad informācijas ir gana daudz. Cilvēki izprot, ka neauglība ir tāda pati veselības problēma kā lauzta kāja, caurs zobs vai aizkaļķojušies asinsvadi – problēma, ar kuru jāvēršas pie ārsta.

Neauglības iemesls visbiežāk ir slikti spermas kvalitātes rādītāji vīrietim un sievietēm – vecuma faktors, ja bērniņu sāk plānot pēc 38 gadu vecuma.

Ja gada laikā grūtniecība neiestājas, jāiet pie ginekologa, kas specializējies neauglības ārstēšanā. Ne jau vienmēr būs vajadzīga medicīniskā apaugļošana! Vienam vajadzēs tabletīti, citam nelielu ķirurģisku iejaukšanos, trešajam pārim vienkārši jārekomendē atvaļinājums, protams, kādam vajadzēs arī medicīnisko apaugļošanu. Daudz trakāk, ja neauglības problēmu mēģina risināt kopā ar savu ginekologu, kurš nav specializējies neauglības ārstēšanā.

Trūkst datu par medicīniskās apaugļošanas bērnu veselību

Iespējams, daudzus aizvien biedē doma, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā ieņemtam bērnam varētu būt lielāka iedzimtu patoloģiju iespēja. Problēmas rodas arī tiem, kuriem grūtniecība iestājas dabiskā ceļā, tikai tad nez kāpēc uzskata: «Visādi mēdz notikt… Tāds liktenis!» Medicīniskās apaugļošanas ceļā ieņemts bērniņš šai ziņā nav nekāds izņēmums, jo mēs strādājam ar pašu pacientu dzimumšūnām. Nav iespējams pāri uz laiku ievietot supervidē vai īpašā barotnē, kurā pēkšņi viņu dzimumšūnas uzlabotos, atjaunotos, uztūnētos.

Diemžēl Latvijā netiek sekots līdz tam, kāda ir jaundzimušo veselība pēc medicīniskās apaugļošanas. Šobrīd virzās sarunas ar ierēdņiem par lielu pilotprojektu, kas tiktu izveidots kā vienots reģistrs, kurā klīnikas, kas veic medicīnisko apaugļošanu, reģistrētu datus, kas automātiski nonāktu kopējā veselības aprūpes sistēmas reģistrā. Tā varēsim izsekot pacientēm, redzēt, vai pēc medicīniskās apaugļošanas grūtniecība norit bez sarežģījumiem, kā norit dzemdības, vai jaundzimušajiem viss ir kārtībā. Bet pagaidām tādas statistikas nav. Var būt arī tā, ka dzemdību iestāde pieņem dzemdības un neviens no speciālistiem pat nenojauš, ka šī grūtniecība iestājusies medicīniskās apaugļošanas ceļā.

No pāriem, kas atnākuši uz konsultāciju, tikai aptuveni 30% ir objektīvi iemesli, kādēļ medicīniskā apaugļošana vajadzīga. Pārējiem ir vēl citi risinājumi.

Kas rada neauglību?

Neauglība, visticamāk, aktuāla bijusi vienmēr. Tikai pirms desmit vai piecpadsmit gadiem pie ārsta daudzi pāri nāca jau ar desmit gadu ilgu neauglību, taču šobrīd redzam tendenci, ka pat gads vēl nav pagājis, kā pāris ierodas un vēlas risināt jautājumu, kāpēc četru, sešu mēnešu laikā grūtniecības neiestājas. Šie pāri jānomierina, jāpaskaidro, ka gadu var gaidīt, ja vien neauglības iemesls nav kāds cits nelabvēlīgs faktors. Ja nesanāk pēc gada – tad tiekamies! Tā kā par neauglību šobrīd tiek runāts, pacienti pamazām saprot, ka viņi nav vienīgie tādi, kam nesanāk, – re, kur vēl viens pāris, te vēl viens… Tomēr pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā doma par ģimenes radīšanu ir stipri nobīdījusies laika periodā, un pirmdzemdētājas vecums šobrīd nu jau ir 28 gadi. Dodam priekšroku karjerai, dzīves labklājības veidošanai un tikai tad sākam domāt par nākamo vērtību – ģimenes dzīves veidošanu.

Būtu jāsāk ar spermas analīzi

Neauglības iemesls visbiežāk ir slikti spermas kvalitātes rādītāji vīrietim un sievietēm – vecuma faktors, ja bērniņu sāk plānot pēc 38 gadu vecuma. Spermas analīze ir pirmais izmeklējums, ar kuru būtu jāsāk katra neauglīga pāra izmeklēšana. Joprojām pārsteidz, ka, neraugoties uz kolēģu izglītošanu, sievietes tiek padziļināti izmeklētas, cenšoties atrast iemeslu, kāpēc grūtniecība neiestājas, bet par vīrieti nez kāpēc pat neaizdomājas. Tikai tad, kad uztaisa spermas analīzi, var secināt, ka sieviete būtu varējusi izvairīties no daudziem dārgajiem, sāpīgajiem izmeklējumiem, bet resursus un laiku veltīt kam citam, tad rezultāts jau sen būtu gatavs un bērniņš, iespējams, jau uz rokām. Taču finālā sieviete pazaudējusi gadu vai divus, kas iztērēti izmeklējumiem, tad vēl divi gadi ar neveiksmīgiem centieniem palikt stāvoklī un – čuš, jēgas nekādas. Žēl. Tāpēc ar jautājumu par neauglību jādodas pie reproduktologa uz kādu no septiņām klīnikām, kas specializējušās šīs problēmas ārstēšanā.

Lai iestātos grūtniecība, arī ticībai, enerģijai ir liela nozīme.

Bet kā notiek dzīvē? Ar neauglības jautājumu vispirms vēršas pie sava ginekologa. Ja viņš kopumā ir pret medicīniskās apaugļošanas procesu, tad nekādā gadījumā nemudinās sievieti to uzsākt darīt, bet teiks: «Pagaidiet vēl, gan jums pašiem viss sanāks!» Trakākais, ka šai gaidīšanai ir viens ļoti liels mīnuss – sievietei tikšķ pulkstenis. Ja divpadsmit mēnešus cenšamies darīt kaut ko, zinot, ka vienpadsmit reizes jau nav sanācis, cik liela ir varbūtība, ka divpadsmitajā izdosies? Lai iestātos grūtniecība, arī ticībai, enerģijai ir liela nozīme. Ja pāris atnāk ar trīs vai piecu gadu ilgu neauglību, tad parasti sākotnējam pamatiemeslam klāt jau nācis arī psiholoģiskais faktors, un tagad sievietes ticība pašai sev, ka viņai sanāks, ir ļoti maza. Faktiski ārsti ir bojājuši pāri, un iespēja palīdzēt arī sarukusi. Ginekologiem parasti ir pretarguments: «Ja pacientei ieteiksim vērsties pie jums, tad jūs visām pēc kārtas mēģināsiet uzsākt medicīnisko apaugļošanu.» Nav tā! Piemēram, mūsu klīnikā no visiem pāriem, kas atnākuši uz konsultāciju, tikai aptuveni 30 procentiem ir objektīvi iemesli, kādēļ medicīniskā apaugļošana vajadzīga. Pārējiem ir vēl citi risinājumi.

Neauglības cēlonis – pat liekais svars

Ir arī situācijas, kad arī medicīniskā apaugļošana būs tikai vējā izmesta nauda un laiks. Tādās situācijās iemesls visbiežāk ir pacientes vēlme veikt manipulāciju pretēji ārsta rekomendācijām. Piemēram, veikt medicīnisko apaugļošanu ar savām olšūnām pēc 45 gadu vecuma. Tad tomēr būtu jādomā kāds cits variants, piemēram, apaugļošana ar donora dzimumšūnu. Citreiz neauglības iemesls ir tāds, par kuru pacients pat negrib dzirdēt – liekais svars. Iesaku notievēt un atnākt pēc pusgada, bet tad redzu, ka nekas lietas labā nav darīts, un ir pārmetums – jā, bet mana draudzene ir divreiz dūšīgāka par mani un viņai ir pieci bērni. Labi, tātad viņai liekais svars nebija neauglību provocējošs faktors, bet jums tas ir, jo pēc izmeklējumiem nekādus citus objektīvus neauglības iemeslus neatrodam.

Iespējams izmantot donores olšūnu

Klīnikām ir iekšējas vadlīnijas, pēc kurām nosaka, vai konkrētā sieviete drīkst kļūt par olšūnu donori vai ne. Ja potenciālā donore ierodas klīnikā, tiek izmeklēta un ir secināts, ka olšūnu ziedošana varētu būt riskanta pašas veselībai, viņai dalība šajā programmā tiek atteikta. Ja vaicā, vai ziedot olšūnas ir veselīgi, tad, protams, ka ne. Tie ir hormonu preparāti, tās ir ķirurģiskas iejaukšanās, bet, no otras puses, vienalga katra sieviete zaudē vienu redzamu olšūnu folikulu, kas netiek apaugļots. Ar olnīcu stimulēšanu, kas tiek veikta olšūnu donorei, olnīcu rezerves netiek pilnībā izpumpētas, un sieviete, kura olšūnu ziedo, paveic arī ļoti labu darbu, palīdzot kādai citai tikt pie pēcnācēja, un saņem arī finansiālo atlīdzību gan par zaudēto laiku, gan par pūlēm. Savukārt saņēmēja ir laimīgi tikusi pie veselīga bērniņa, jo apaugļotās olšūnas fundaments nāk no 20 vai 25 gadus vecas sievietes. Olšūnu saņēmējiem visvairāk interesē donores biometriskie, antropometriskie parametri: augums, svars, acu krāsa, matu krāsa, izglītība, hobiji, asins grupa.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs