Kas jāzina par ārkārtas situācijām un kur uzzināt aktuālo informāciju?

Evakuācija
Dace Rudzīte
20. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vai zinām, kā rīkoties ārkārtas situācijās? Kā uzzināšu, ka tieši man jāpamet māja un jāevakuējas, un kā tas reāli notiek? Konsultē: pulkvežleitnants Ivars Nakurts, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks

Ja ugunsgrēks, plūdi vai kāda cita katastrofa apdraud cilvēku dzīvību un veselību, var pieņemt lēmumu par evakuāciju. Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam (CAKP) evakuācija ir iedzīvotāju patstāvīga pārvietošanās norādītajā drošajā virzienā vai pārvietošana uz drošu vietu pirms katastrofas vai tās laikā no teritorijas vai telpas, kurā izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu cilvēkam. Lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju pieņem valsts vai pašvaldības reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs vai objekta īpašnieks (vai tiesiskais valdītājs). To dara, pamatojoties uz informāciju par katastrofas draudiem un katastrofas sekām, kas cilvēkam var radīt apdraudējumu. Piemēram, kad Valdgales pagastā izcēlās plašais meža un kūdras ugunsgrēks, lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju pieņēma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs. Arī tad, ja pastāv plūdu risks, lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju pieņem valsts vai pašvaldības pārstāvji, kuri arī organizē iedzīvotāju apziņošanu un izmitināšanu. Savukārt, ja iedzīvotāju evakuācija nepieciešama tādēļ, ka, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā vai tirdzniecības vietā radušās plaisas, atdalījušās būvkonstrukcijas, lēmumu par šajā ēkā esošo cilvēku evakuāciju uz drošu vietu pieņem objekta īpašnieks vai šī objekta tiesiskais valdītājs. Plašu ugunsgrēku, kā arī plūdu gadījumā pašvaldību vai citu atbildīgo dienestu pārstāvji informē arī teritorijā esošo viensētu īpašniekus. Taču, ja, piemēram, būvkonstrukcijas problēmas rodas privātmājā vai saimniecības ēkā, par to atbildīgi paši īpašuma saimnieki.

Kur iegūt informāciju par ārkārtas situāciju un nepieciešamo rīcību?

Pirmā informācija par atgadījušos lielu nelaimi parasti tiek izziņota radio (piemēram, Latvijas Radio programmās, radio SWH, radio Skonto) un televīzijā (piemēram, LTV1, LTV7, LNT, TV3, Vidusdaugavas televīzijā, Latgales reģionālajā televīzijā). Papildus informācijai var sekot arī sociālajā tīklā Twitter: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests @ugunsdzeseji, Valsts policija @Valsts_policija, Neatliekama medicīniska palīdzība @NMPDienests. Protams, nelaimes skartās teritorijas tuvumā dzīvojošie arī paši jūt piedūmojumu, bet tie, kuri dzīvo, piemēram, Daugavas tuvumā, lieliski zina, ka pavasarī jārēķinās ar plūdu iespējamību. Pirms kādu evakuē, pašvaldība, operatīvie dienesti vai atbildīgās institūcijas katastrofas apdraudētajiem cilvēkiem izplata informāciju par evakuācijas nepieciešamību, paskaidro, kā sevi pasargāt no apdraudējuma. Informācija var būt rekomendējoša – tie ir ieteikumi par to, kā sevi pasargāt no apdraudējuma, kā sagatavoties, ja evakuācija būs pēkšņa, kas jāņem līdzi, ja vajadzēs pamest mājas. Taču reizēm evakuācija varētu būt obligāta, jo pašvaldības vai citas atbildīgas institūcijas šādus paziņojumus izplata tikai tad, ja ir patiešām pamatots apdraudējums vai draudi personas veselībai un dzīvībai.

Piemēram, ja laika apstākļi (vēja virziens, vēja brāzmas u. c.) liecina, ka meža ugunsgrēks varētu izplatīties apdzīvotas teritorijas virzienā un tā ierobežošana varētu neizdoties, evakuācija būtu obligāta, nevis rekomendējoša. Galu galā, šajā situācijā iedzīvotāji pakļautu riskam ne tikai savu veselību un dzīvību, bet arī ugunsdzēsējus glābējus.

Tiesa gan, neviens likums vai noteikumi nepaskaidro, kas īsti ir obligātā jeb piespiedu evakuācija un kam ir pienākums to īstenot.

Kur meklēt patvērumu evakuācijas gadījumā?

Saskaņā ar CAKP pašvaldības nodrošina cilvēku evakuāciju no katastrofas apdraudētās vai skartās teritorijas, kā arī šo cilvēku uzskaiti, pagaidu izmitināšanu un ēdināšanu. Visbiežāk iedzīvotājus izmitina izglītības iestādēs, reizēm arī citās pagastam vai novadam piederošās ēkās. Ja vien iespējams, evakuācijai ieteicams izmantot savu transportlīdzekli un doties norādītajā virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur plānots patverties un kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, ieteicams doties uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu. Transportu parasti nodrošina arī pašvaldības. Ja vien tāda iespēja pastāv, saprātīgi rīkojas tie, kas uz katastrofas laiku aizbrauc paviesoties pie radiem vai draugiem, iepriekš parūpējoties gan par īpašumu, gan mīļdzīvniekiem un mājlopiem.

Ja cilvēks māju nevēlas pamest?

Ja cilvēks plūdu, meža un purva ugunsgrēka gadījumā atsakās no evakuācijas, jāparaksta īpaša atteikuma veidlapa, kas apliecina, ka viņš apzinās riskus savai dzīvībai un veselībai. Ja katastrofas apstākļi pasliktinās tik tālu, ka cilvēks sauc glābējus, tad operatīvie dienesti veic glābšanas darbus, un tā vairs nav evakuācija.

Sods par atteikšanos evakuēties nav paredzēts, tomēr gadījumos, kad Ministru kabinets izsludina ārkārtēju situāciju, var notikt piespiedu evakuācija.

Šāda situācija Latvijā gan bijusi tikai vienu reizi, 2013. gada pavasara plūdu laikā. Tolaik Daugavpils novadā pastāvēja iespēja, ka upes dambja uzbērums ūdens līmeņa celšanās rezultātā varētu neizturēt un sabrukt. Tad Ministru kabinets nolēma, ka Daugavpils pilsētas un novada pašvaldībām sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ja būs nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs