Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Klasisks vītols, kādu savā sētā gribas tieši pūpolu dēļ, parasti ir smaillapu vītols (Salix acutifolia), ko mēdz dēvēt arī par Lieldienu pūpolu – tas izaug pat četrus metrus augsts un divus ar pusi metrus plats, zari ir tievi, sarkanbrūni un lokani.
Kā tikt pie sava pūpolkoka
- Ja nolemsi, ka tev pūpolkoku vajag tieši pūpolu, nevis dekoratīvas formas zaru vai lapojuma dēļ, visdrošāk stādmateriālu izvēlēties tieši pavasarī – pašā pūpolu plaukumā.
- Nolūko labu stādmateriālu un – pie darba! Ja kaimiņiene atļauj nogriezt dažus zarus no viņas pūpolkoka, pēc zariem dodies rīta pusē un noteikti paņem līdzi visasāko nazi, nevis dārza šķēres. Ar nazi zarus varēsi nogriezt tā, lai tie spētu labi uzņemt ūdeni, savukārt šķēres zaru it kā saplacina. Turklāt griez zarus tā, lai griezuma vieta ir iespējami garāka.
- Ja pūpolzarus pērc tirgū, pavēro, vai tie ir svaigi griezti. Dažkārt pūpolu tirgotāji zarus mēdz sagriezt jau laikus un glabāt pagrabā, bet iekaltušie zari diez vai saknes sadzīs. Visbiežāk pūpolzarus priekšlaikus sagriež agrā, siltā pavasarī vai gados, kad Lieldienas iekrīt tā pavēlāk.
- Ja pirktie zari izskatās gana svaigi, arī tiem ieteicams galus apgriezt slīpi un likt ūdenī, lai dzen saknes.
- Kad zari apsakņojušies, tos vislabāk nevis uzreiz spraust paliekošā vietā augsnē, bet gan iedēstīt podā un atstāt turpat mājas tuvumā, lai var regulāri laistīt un, ja nu negaidīti uznāk kāda vēlāka salna, novietot siltākā vietā. Kad pavasara salnas beigušās, jauno pūpolkoku (nu jau to lepni var saukt par pašražotu konteinerstādu) pārstāda pastāvīgā vietā.
- Ja gribi pūpolkoku izaudzēt ātrāk, vajadzēs brangāku zaru. Nogriez pūpolzaru diametrā ap pieciem centimetriem, apgriez sānu zarus un, cik vien dziļi vari, iespraud zemē vietā, kur gribi to ieaudzēt. Tad galotni nogriez apmēram pusmetru virs zemes un griezuma vietu nosmērē ar potvasku (vecos laikos, kad potvaska nebija, cilvēki uz griezuma vietas likuši velēnu un apsējuši to ar aukliņu) – tas tādēļ, lai pasargātu zaru no izkalšanas. Ja koks ieaugsies, tas drīz vien sāks raisīt dzinumus un plaucēt lapas.
- Vislabāk pūpolkokam patiks mitrā vietā – kādā dīķmalā, upmalā, bet noteikti ne sausā pakalnā. Tomēr – arī slapjas kājas pūpolam nebūs pa prātam, tādēļ tas jāstāda ne gluži pašā krastā, bet vismaz pāris metru no dīķa vai upes. Lai iegūtu glītu kociņu, nākamajos gados tam vajadzēs paveidot vainagu – ja gribi kociņu izmantot tieši pūpolzaru iegūšanai, svarīgi regulāri apgriezt jaunos dzinumus, lai tie ataug ik gadu, citādi koks izstieps zarus debesīs, un aizsniegt tos būs arvien grūtāk.
Nokarenais vītols bez potēšanas
Mūsdienīga dārza rota pavasarī ir nokarenā vītola augststumbra potējums – zari ar baltiem pūpolīšiem pagalmā izskatās gluži kā lietussargs. Ja Lieldienu gaidās to vēl izpušķo ar krāsainām dekoratīvajām oliņām – vispār miljons! Izrādās – no spraudeņa var izaudzēt arī šādu kociņu.
No kāda, kam ir nokarenā vītola ‘Pendula’ augststumbra potējums, palūdz dažus svaigos zarus, liec tos ūdenī, apsakņo un iestādi. Jau uzreiz pēc iestādīšanas zaru pacel uz augšu un nostiprini, izmantojot drošu balstu. Ja tā neizdarīsi, zars gulsies uz zemes, bet tev tas jāpāraudzina pa savam – jāparāda, ka jāaug taisni uz augšu. Tad nu daži gadi jāgaida, līdz zars vismaz par sprīdi pārsniedz to garumu, kādā tu gribi redzēt sava nokarenā vītola vainagu. Zara galu nogriez, un drīz vien tas sāks dzīt sānu dzinumus. Apakšējie dzinumi regulāri jānogriež, savukārt daži augšējie jāatstāj, turklāt simetriski uz katru pusi – tas arī būs vainags.
Ja vēlies, vēlāk katru sānu dzinuma zaru tu atkal vari pacelt uz augšu – vienu zemāk, citu augstāk. Lai to izdarītu, svaigais dzinums pie balsta jānostiprina uz augšu. Kad zars pie šādas dzīves pieradis, balstu var noņemt.
