Čuguna krāsniņa mājas siltumam un omulībai

Krāsns
Zanda Lielbārde
28. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ja istabā gribas vairāk siltuma, lai gan mājas apkures sistēma savu uzdevumu veic apmierinoši, labs risinājums būs neliela krāsns. Tās papildu bonuss – omulība, ko sniedz dzīvā uguns aiz stikla durtiņām. Konsultē MĀRIS GOLDBERGS, sertificēts Latvijas Amatniecības kameras krāšņu podnieks un kamīna licēja amata meistars RAIVIS BŪMANIS, kaminiplus.lv veikala vadītājs.

Ne tikai čuguna

Tautā nereti visas čuguna krāsniņas mēdz dēvēt par jotuliem, gluži kā visas autiņbikses par pamperiem. Taču tā ne tuvu nav. Eiropā čuguna krāsniņas ražo daudzās valstīs, un tām ir arī citi nosaukumi. Iespējams, ne visi ražotāji ir labi pazīstami Latvijā, bet daudzi no tiem piedāvā kvalitatīvu produktu.

Turklāt teju visi ražo ne tikai vienkāršas, nelielas čuguna krāsniņas telpas apsildīšanai, bet arī īpaša dizaina krāsnis, kuras dažkārt tā arī sauc – par dizaina krāsnīm vai kamīnkrāsnīm. Tikai atšķirībā no klasiska kamīna kamīnkrāsns nav jāmūrē – tā ir gatava lietošanai gan no tehniskā, gan dizaina viedokļa. Uguni aizsargā stikla durvis, dodot garantiju, ka neviena nomaldījusies dzirkstele neiespruks kādā viegli uzliesmojošā materiālā. Krāšņu cenu amplitūda ir ļoti plaša – no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro –, un tas nozīmē, ka katrs var atrasts savai rocībai atbilstošu.

Vienkārša čuguna krāsniņa parasti telpā pilda apsildes funkciju un tiek novietota tur, kur to ir visērtāk izmantot, bet glītu kamīnkrāsni, kas apdarināta ar keramikas podiņiem vai no čuguna (vai čuguna un tērauda) izveidota īpašā formā, visticamāk, saimnieks vēlēsies redzēt arī kā telpas interjera akcentu.

Ātri sasilst – ātri atdziest

Vai ar šādu kompaktu krāsniņu var aizvietot veco mūrēto krāsni? Gan jā, gan nē, jo situācijas var būt dažādas. Tas, kas noteikti jāņem vērā – šīs krāsniņas ir salīdzinoši vieglas (100–200 kg), galvenokārt siltumu neakumulējošas un ar to arī atšķiras no mūrētām krāsnīm, kas var svērt pat līdz 2 tonnām un kas kurinot lēni uzsilst un siltumu sāk atdot pēc pāris stundām.

Čuguna krāsniņas ideja ir šāda: kad krāsns kuras, tās virsma īsā laikā kļūst karsta un jau pēc aptuveni 15 minūtēm patīkami piesilda telpu.

Jo lielāka krāsniņa un vairāk malkas tajā var ielikt, jo lielāku telpu tā spēs piesildīt.

Lai arī čuguna krāsniņu īpašības pasaka priekšā, ka tās galvenokārt paredzētas kā papildu apsildes ierīces pie jau esošas apkures, Latvijā nereti šādas krāsnis izmanto kā vienīgo siltuma avotu. Tiesa, ir pieejamas arī tādas čuguna krāsnis un kamīnkrāsnis, kuras var pieslēgt pie centrālās apkures sistēmas (gāzes vai elektriskā katla), tādējādi ekonomējot resursus, jo tad, ja kursies kamīnkrāsns, apkures sistēma neieslēgsies.

Izvēloties čuguna krāsni (vai kamīnkrāsni) kā vienīgo apkuri, jāņem vērā – silti telpā būs vien tik ilgi, kamēr krāsns kursies, bet, lai siltums saglabātos ilgāk, māja noteikti ir labi jānosiltina. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ, nopērkot vienu un to pašu krāsni, viens saimnieks būs ļoti apmierināts, bet cits apgalvos, ka krāsniņa nekam neder.

Tiem, kam svarīgi, lai krāsns siltumu atdod arī tad, kad tā jau izkurējusies, derēs nedaudz sarežģītākas konstrukcijas krāsnis, kam papildus iespējams uzstādīt siltumu akumulējošo materiālu elementus, tādējādi palielinot krāsniņas svaru, vai arī izvēlēties smagākas konstrukcijas akumulējoša materiāla būvētu krāsni, kurai darbības princips ir līdzīgs klasiskai mūrētai krāsnij.   

Vilkmes regulators

Kā zināms, mūrētai krāsnij kuroties, tiek pieregulēta gaisa padeve ar krāsns vai pelnu durtiņām, lai sasniegtu vēlamo malkas degšanas intensitāti, un, kad tā izkurējusies, aizbīdni ver ciet, lai siltums neaiziet skurstenī.

Čuguna krāsniņai degšanas režīmu galvenokārt regulē ar tai paredzēto gaisa padevi, bet var uzstādīt arī kaut ko līdzīgu aizbīdnim, taču tas kalpos kā vilkmes regulators – ar to varēs samazināt dūmu plūsmas caurlaidi, pilnībā nenoslēdzot dūmcauruli.

Ja ir vēlēšanās, lai krāsns kuras lēnāk, tad brīdī, kad malka ir labi aizdegusies, vilkmes regulatoru var pievērt – krāsniņa turpinās darboties rāmāk.

Bet, pirms atvērt krāsns durvis, lai pieliktu malku, arī vilkmes regulators ir jātver, lai istabā neienāk dūmi. Pēc tam vilkmes regulatoru var atkal aizvērt.

Kā zināt, vai pērc labu krāsniņu?

Katrai lietai ir sava cena. Dažkārt lielveikalu piedāvājumā mēdz būt ļoti lētas krāsnis, kas bieži vien nāk no kādas vienreizējās partijas – to vairumā iepērk, izpārdod un pēc pāris gadiem no šī produkta tirgū nav ne ziņas, ne miņas. Tādēļ drošāk ir pirkt pazīstama ražotāja produktu.

Kura Eiropas valsts ražo vislabākās krāsnis? Vienas pareizās atbildes nav, jo katrai konkrētai rūpnīcai ar savi kvalitātes un tehniskie rādītāji. Labas krāsnis var nākt gan no krāšņu un kamīnu lielražotājas Francijas, gan arī, piemēram, no Norvēģijas, Polijas, Itālijas, Čehijas vai Vācijas.

Lai vai kā, saimniekam pirms krāsns iegādes būtu vēlams iegūt visu iespējamo informāciju un atsauksmes par iecerēto modeli, konsultēties ar pārdevēju un noteikti pajautāt, vai šai krāsnij būs pieejamas detaļas, ja tāda vajadzība radīsies, jo jebkura krāsns ir pakļauta dabiskai nolietošanai. Secinājums: izvēloties Eiropā labi zināma zīmola krāsni, būs lielāka drošība gan par kvalitāti, gan garantijas un pēcgarantijas servisu.

Uzstādīšanas ābece

  • Dūmvads

Čuguna krāsni vai kamīnkrāsni ir iespējams uzstādīt kā vecā mājā, tā jaunbūvē, galvenais – ir jābūt dūmvadam, un saimniekam šis tas par dūmvadu jāzina. Piemēram, vai esošais skurstenis ir būvēts no ugunsdrošiem materiāliem un ar nepieciešamajām ugunsdrošības atkāpēm, vai dūmvadam ir pietiekams dūmkanāla šķērsgriezums (nereti gadās, ka tas ir mazāks, nekā projektā paredzēts, un nav piemērots izvēlētajai krāsnij), vai šis kanāls jau tiek izmantots ventilācijai, vai uz dūmvada nav nostiprināts dzelzsbetona pārsegums vai kāda koka konstrukcija, vai varbūt dūmkanāls, pie kura iecerēts pievienot krāsni, jau tiek izmantots citam mērķim.

Jāņem vērā, ka krāsnis un kamīnus nedrīkst pievienot dūmkanāliem, kuriem pievienotas ar gāzi kurināmas apkures ierīces vai citas centrālapkures sistēmas.

Ja par savas mājas dūmvadu saimniekam ir kaut viens neatbildēts jautājums, jāaicina skursteņslauķis, kurš novērtēs dūmvada tehnisko stāvokli un dos savu atzinumu. Bet, ja māja ir nodota ekspluatācijā, skursteņslauķis noteikti ir jau bijis un arī aktu parakstījis, atliek tikai to sameklēt un izpētīt.

Nereti kamīnkrāsni saimnieki vēlas uzstādīt arī jaunbūvēs. Tas ir iespējams, pat ja istabā jau ieklāta grīda, jo krāsnij nav nepieciešams betona pamats, bet dūmvadu var izbūvēt arī no izolētu metāla dūmvadu moduļiem, kas stiprināmi pārsegumos un kuriem arī nav nepieciešams pamats.

Vecās mājās, nojaucot nolietoto krāsni un plānojot likt jaunu, jāņem vērā, ka dūmvads noteikti ir tikpat vecs, cik krāsns, un, ja reiz tā nebija izmantojama, visticamāk, arī dūmvads ir savu dzīvi nodzīvojis.

Iespējams, ka problēmu var atrisināt, ievietojot vecajā skurstenī tērauda oderi, bet, iespējams, būs vajadzīga nopietna rekonstrukcija. Un jāatceras, ka lielo mūrēto krāsni, kas atradās starp divām istabām, maza čuguna krāsniņa aizstāt nevarēs.

  • Grīda un sienas

Vēl noteikti jāņem vērā, ka jebkurai apkures iekārtai jāstāv uz ugunsdrošas grīdas un sienām tās tuvumā arī jābūt ugunsdrošām. Koka siena vai koka karkasa siena, kas apšūta ar rīģipsi, ir atbilstoši jāizolē, bet mūra vai ķieģeļu siena jau ir droša, vienīgi jāievēro krāsns ražotāja rekomendētais attālums – čuguna krāsniņām tas būs lielāks, jo ir liels siltuma starojums, savukārt krāsnīm ar papildu apvalku – mazāks, jo siltuma starojums ir neliels.

Pievienojuma dūmcauruļu minimālais attālums līdz ugunsnedrošām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 50 centimetriem. Bet grīdai zem krāsns vai kamīna jābūt nedegošai vai pārklātai ar vienlaidu nedegoša materiāla loksni, kas ir par 15–20 cm platāka nekā apkures ierīces izmēri plānā. Savukārt krāsns vai kamīnkrāsns kurtuves durtiņu priekšā nedegoša materiāla pārklājumam vajag būt par vismaz 30–40 cm lielākam nekā apkures ierīces izmēram plānā.

Uz koka, lamināta vai cita degošā materiāla grīdas var uzklāt metāla plāksni, rūdīto stiklu vai akmens plāksni.

Bieži vien saimnieki vēlas uzstādīt krāsni vietā, kas ir tālu no dūmvada, tāpēc vien, ka tā izskatīsies labāk. Bet krāšņu ražotāji rekomendē pieslēguma cauruli veidot pēc iespējas īsāku – ja tā būs gara, tajā veidosies daudz sodrēju, tā ātri aizaugs, būs vilkmes traucējumi un krāsns nedarbosies kā nākas. Turklāt arī ugunsdrošības noteikumos teikts, ka krāsns un dūmvada horizontālais savienojums nedrīkst būt garāks par diviem metriem, un tad tam jābūt ar revīzijas tīrāmlūkām.

  • Meistars vai saimnieks?

Meistars nenoliedzami ir cilvēks ar pieredzi, kas pārzina ugunsdrošības noteikumus un profesionālos knifus un uzstādīšanu veiks kvalitatīvi. Šādu servisu piedāvā nopietnākie krāšņu un kamīnu tirgotāji. Bet arī saimnieks pats drīkst un var uzstādīt krāsni. Ja vien:

  1. ir saņemta skursteņslauķa atļauja pieslēgties dūmvadam;
  2. krāsns uzstādīšanas vietā ir ugunsdroša siena, grīda, kā arī ugunsdrošības noteikumiem atbilstošs attālums;
  3. tiek ievērots ideālais krāsns savienojums ar skursteni, un tas ir maksimāli īss.

 

Cik lielu pirkt? Aprēķini!

Ja vien noteicošais krāsns vai kamīnkrāsns izvēles kritērijs nav tās īpašais dizains, krāsni ir svarīgi nopirkt tāda lieluma, lai tā aptuveni atbilstu apkurināmās telpas platībai. Katrai krāsnij ražotājs ir pievienojis instrukciju, kurā aprakstīti tās tehniskie parametri. Krāsns jauda tiek norādīta siltuma mērvienībā – kilovatos.

Ja telpa ir ļoti maza, liela un jaudīga krāsns radīs pārāk lielu karstumu un līdz ar to diskomfortu. Tas būs arī tad, ja plašā, nenosiltinātā telpā ieliks pārāk mazu krāsni.

Dažādu krāsniņu nominālā jauda parasti ir no 5 līdz 12 kilovatiem. Visvienkāršākais aptuvenais aprēķins ir šāds: viens kilovats uz 10 kvadrātmetriem telpas. Vienu ļoti labi siltinātu 50 kvadrātmetru lielu telpu ar standarta griestu augstumu (2,3–2,5 m) spēs piesildīt pat mazākā čuguna krāsniņa. Taču parasti, ja krāsni pērk apkurei, ņem vērā vismaz 20–30 procentu drošības rezervi. Tātad krāsniņa, kuras nominālā jauda ir 5 kilovati, spēs piesildīt līdz 40 kvadrātmetru lielu telpu. 

Īpašais jautājums: vai čuguna krāsni ir iespējams pārkurināt?

Pārkurināt var jebko, ja kurina ilgi un intensīvā režīmā. Atverot gaisa padevi līdz galam vaļā, krāsniņa kurēsies rūkdama un piedzīvos termisko šoku, kā rezultātā čuguna vai metāla krāsnij kāda detaļa, kas ir tiešā saskarē ar uguni, var deformēties vai tajā var veidoties plīsums. Tādēļ ir jāseko līdzi gaisa padevei. Pareizi būs tā – kad krāsns tikko iekurināta, gaisa padevi palielina, jo no malkas izgaro mitrums un degšanai ir nepieciešama intensīvāka gaisa plūsma, bet, kad malka labi iekūrusies, gaisa padevi samazina.

Ar ko kurināt?

Čuguna vai kamīnkrāsns kurināšanai der koksnes materiāls – gan malka, gan briketes, vēlams, no lapu koka. Tas degot sasniedz augstāku temperatūru un ir tīrāks – veidojas salīdzinoši maz sodrēju, neaizkvēpst

stikla durtiņas un dūmvads. Malkai pieļaujamais mitruma daudzums ir 20 %, tā ir sausa, labi izžuvusi koksne, kas glabāta nojumē 18–24 mēnešus. Nekādā gadījumā krāsnī nedrīkst dedzināt saimniecības atkritumus – plastmasu, skaidu plates vai vecus dēļus, kas pārklāti ar krāsu vai laku.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs