Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Linda Būcēna, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente
Kādēļ vabole jāpadzen? Jo tad, kad kartupelim ir nograuzti laksti, arī kartupeļu bumbuļi var aiziet bojā.
Kā tās dzīvo?
Izrādās, ka Latvijas apstākļos gadā var attīstīties ne tikai viena, bet pat vairākas Kolorādo vaboļu paaudzes. Pārziemo vaboles augsnē, parasti 30–35 centimetrus dziļi, nereti pat metra dziļumā. Izlido tās parasti maijā vai jūnijā un tad naski dēj olas lapu apakšpusē. Saulainas dienas un siltas, mierīgas naktis ir olu dēšanai vislabvēlīgākie apstākļi. Viena mātīte var izdēt līdz pat 500 olām! Pēc 5–15 dienām no oliņām izšķiļas kāpuri, kas attīstās 16–34 dienu laikā un tad iekūņojas. Jaunās vaboles izlido pēc 8–15 dienām, turpina barošanos un meklē ziemošanas vietas. Kā pamanīt bojājumus? Vaboles un kāpuri lapās izgrauž gana lielus neregulārus robus, bet, ja to ir ļoti, ļoti daudz, lapgraužu armija lapas nograuž gandrīz pilnīgi, neskartas paliek tikai lapu resnākās dzīslas un stublāji. Savus posta darbus vaboles parasti veic laukumos, un vislielākie kaitnieki ir otrā un trešā auguma kāpuri.
Ja nu gadījumā vabolēm barības trūkst, tās ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt pat divus mēnešus. Septembrī, kad laiks jau kļūst vēsāks, vaboles ierušinās augsnē.
Zināji?
- 19. gadsimtā Amerikā sevi pieteica svītrainas vaboles, kas nograuza kartupeļu lakstus tā, ka to bija grūti nepamanīt. Tā kā šo vaboļu pētniecība sākās Kolorādo štatā, tās arī ieguva savu nosaukumu.
- Kolorādo vabole pirmo reizi Latvijas teritorijā pamanīta Liepājas pusē, un tas noticis pirms teju septiņdesmit gadiem – 1958. gadā.
Kā cīnīties ar kartupeļu lapgrauzi?
- Dabas ienaidnieki. Var cerēt, ka dārzu no vabolēm, iznīcinot to oliņas, atbrīvos dabiskās kolorādo vaboļu ienaidnieces – zeltactiņas, zoofāgās blaktis un mārītes. Ne kāpuri, ne arī vaboles nevienam citam negaršo.
- Nopurini lakstus! Kāpuri no lakstiem nokritīs, bet, lai tiktu atpakaļ, tiem būs stipri jānopūlas.
- Nolasi! Nolasi gan vaboles, gan to sadētās oliņas un kāpurus un iznīcini tos. Mehāniskās nolasīšanas metode, lai arī nogurdinoša, ir efektīva.
- Pievilini ar svaigu kartupeli! To var mēģināt jau pavasarī. Kaitnieki dodas uz ēsmu, un tur arī tos var savākt.
- Augu uzlējumi. Atvairīšanai izmanto bioloģiskos līdzekļus, piemēram, vērmeļu, kosu, dadžu vai sarkano piparu uzlējumus. Var kaisīt sasmalcinātas kliņģerītes, kaņepes vai koka pelnus.
- Ievēro augseku! Nestādi kartupeļus katru gadu vienā un tanī pašā vietā.
- Vaboļu uzlējums. Izmēģini tautas metodi – kolorādo vaboļu uzlējumu. Salasītās vaboles un kāpurus traukā sasmalcini, aplej ar ūdeni, noturi pāris dienu un ar šo uzlējumu apsmidzini kartupeļu lakstus.
- Ķeries pie ķīmijas! Tiesa gan, dari to tikai tad, ja sasniegts kritiskais slieksnis – vismaz 5–8 procenti bojātu augu – un ja stādījums ir tik liels, ka izmantot mehāniskas nolasīšanas metodi nav iespējams. Tādā gadījumā kartupeļu lapgrauža kāpuru ierobežošanai kartupeļu stādījumus var apsmidzināt ar 3. klases augu aizsardzības līdzekļiem.
Atceries!
Lai nepakļautu riskam ne sevi, ne kaimiņus, ne arī apkārtējo vidi, izlasi lietošanas instrukciju un stingri ievēro tajā minētos noteikumus.
Ņem vērā!
Lapgrauža kāpurus nedrīkst sajaukt ar mārītes kāpuriem vai kūniņām. Lai atpazītu mārītes kāpuru, uzmanīgāk jāpievērš uzmanība krāsojumam un formai – mārītes kāpurs (atkarībā no mārītes sugas) būs zilganpelēcīgā, brūnganā vai dzeltenā krāsā, punktiņi būs izvietoti pa visu ķermeni un atradīsies uz izcilnīšiem. Punktiņi var nebūt melni, bet mārītes kāpuram ķermenis ir slaidāks nekā lapgrauža kāpuram.
