Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
15
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
2
-
Jāsāk ar jautājumu par to, kā īsti ir: tu tikai gribi māju laukos vai tev patiešām vajag māju laukos?
Labprāt ciemojies laukos un šķirsti lauku dzīvesstila žurnālus? Patīk svaigi pļauts zāliens? Patīk vērot, kā, saulei austot, ielejās kāpj migla? Lieliski!
Tomēr lauki ne tuvu nav tikai miers, romantika un relaksācija. Līdz ar īpašumu laukos pērk arī mūžīgas rūpes, jo māja – tā ir dzīve.
Protams, varēs samaksāt lauku kaimiņu bērniem, lai nopļauj zāli un izravē puķes. Tomēr nereti šāds lauku pseidostāsts beidzas ar to, ka kaimiņu bērni no jaunizceptā laucinieka atpērk viņa nesen iegādāto īpašumu un paši kļūst par tā saimniekiem.
Lauku māja dzīvošanai vasarā ir laba doma, tomēr joprojām ir daudz sapņotāju, kas plāno pārcelties uz pastāvīgu dzīvi laukos, bet nesaprot, ko tas nozīmē. Ja varēs strādāt attālināti – labi. Bet sapņi par mazo biznesu tomēr prasa nolaisties uz zemes, jo lauki der reālistiem. Ir naivi cerēt, ka vistiņas kūtī jau rīt dēs zelta oliņas un ka pēc tavām ekoloģiski audzētajām gārsām stāvēs milzu rinda. Tomēr, ja tev ir plāns un pārliecība par dzīvi laukos – meklē un pērc tur īpašumu.
Zini, ko meklē!
Lauku īpašumus piedāvā nekustamo īpašumu tirgotāji, paši saimnieki sludinājumu portālos un domubiedru grupās sociālajos tīklos. Informāciju var iegūt arī pašvaldībās. Piemēram, Smiltenes novada dome ir izveidojusi īpašu interneta platformu, aicinot iegādāties lauku īpašumus šajā novadā. Pirms sākt meklēt īpašumu, vismaz aptuveni jānosaka, cik naudas varēsi tam atvēlēt, paturot prātā, ka Latvijas kredītiestādes nelabprāt aizdod naudu īpašumu iegādei lauku reģionos.
Visātrāk lauku īpašumu atrod tie, kas tam tiešām ir gatavi: kam vajag māju laukos, tas īpašumus novērtē gan ar prātu, gan sirdi, reāli iztēlojoties tajos savu dzīvošanu.
Savukārt tie, kas tikai grib un sapņo, uz piedāvātajām mājām skatās atsvešināti: jā, ir jau laba, bet gan jau ir vēl labākas, un tad jau sameklēt kaut kur kaut ko ir neiespējamā misija. Ja meklē brīvdienu māju, svarīgs būs attālums līdz esošajai dzīvesvietai, bet, ja meklē māju pastāvīgai dzīvošanai, jānosaka vieta, kas vilina ar kaut ko konkrētu. Piemēram, ar savu vēsturi. Vai saistās ar bērnību, vai īpašām, pat racionāli neizskaidrojamām sajūtām: es gribu dzīvot tur! Tas nozīmē, ka jānosaka vismaz reģions, kur gribi dzīvot.
Māja meža ielokā ar skatu uz ezeru ir klasisks sauklis – tā saka visi, kas patiesībā īpašuma iegādei vēl nav gatavi. Ja tik vien vari pateikt par savu māju laukos, esi tikai īpašuma meklējumu sākumā. Ir jāzina, kādai vajadzētu būt vietai, kur dzīvosi – kāda tur būs vide, reljefs, koki utt..
Tomēr interesanti, ka pat cilvēki ar pilnīgi skaidru lauku īpašumu vīziju nereti nopērk māju, kas izsapņotajam atbilst ļoti attāli. Piemēram, ir meklējuši māju, kur tuvumā nebūs neviena kaimiņa, bet galu galā nopērk pusi mājas, kurai otrā pusē ikdienā dzīvo cilvēki. Varētu domāt: nu, redz, meklēja, meklēja, neko neatrada, tāpēc nopirka vienalga ko. Nav tiesa: nopirkt ko citu nenozīmē nodot sapni: plāno prāts, bet māju tomēr atrod sirds, un tai nav svarīgas, piemēram, šķībākas sienas.
Jāaprēķina, cik tas īsti maksās
Pat tad, ja ļoti patīk īpašuma fotogrāfijas un šķiet, ka tas ir īstais, nevajag steigties. Īpašums jāapskatās un jāizstaigā, lai saprastu, ko saka sirds. Ja sirds saka jā, māja jāapskata kopā ar būvniecības speciālistu, jo īpaši tad, ja to plānots kapitāli remontēt. Pārdevēja noteiktā īpašuma pārdošanas cena ir tikai viena izdevumu sadaļa. Tai visbiežāk jāpieskaita izdevumi īpašumu sakārtošanai tik tālu, lai tajā varētu dzīvot. Jānoskaidro, vai mājai ir pievedceļš, elektrība un ūdens akā, un jāņem vērā, ka pievedceļa izbūve maksās 6–8 eiro kvadrātmetrā, savukārt elektrības ievilkšana var maksāt padsmit tūkstošus. Visticamāk, pārdošanas cenai noteikti jāpieskaita arī siltināšanas izmaksas.
Tāpat, nolūkojot māju, jāsaprot, tā tiks kapitāli atjaunota vai pagaidām pietiks ar sīkiem remontiem. Piemēram, ja cilvēki plāno īpašumu izmantot tikai vasarās, kapitālo atjaunošanu var pagaidām atlikt. Tāpat cilvēki, kas izlemj vecumdienas pavadīt laukos, dažkārt izspriež, ka viņu mūžu māja izturēs godam, tādēļ pat nedomā to kapitāli remontēt.
Savukārt četrdesmitgadniekiem, kas to pašu māju iegādājas pastāvīgai dzīvošanai un varbūt arī bērniem, pārdošanas cenai jāpieskaita prāvas kapitālā remonta izmaksas.
80% veco koka māju, piemēram, ir slikti pamati – tiem nav hidroizolācijas, tādēļ vismaz pirmais baļķu vainags būs jānomaina. Lai 8×13 metrus lielai mājai atjaunotu pamatus, nomainītu bojātos baļķus un pilnībā atjaunotu grīdu, vajadzēs apmēram 10 tūkstošus eiro. Tikai pēc tam varēs sākt lielākus vai sīkākus iekšpuses un ārpuses remontus.
Trīs īpaši padomi mājas iegādei
- Uzmanies ar trekno gadu mājām! Pašlaik pārdošanā ir tradicionālās lauku mājas no dažādiem būvniecības laikmetiem: būvētas 19.gadsimta nogalē, 20.gadsimta sākumā un Latvijas brīvvalsts laikā. Vislabākās ir 20.gadsimta sākumā celtās ēkas, jo tolaik būvēja rūpīgi, bet salīdzinoši nekvalitatīvākās ir Ulmaņlaika mājas – arī tad bija treknie gadi, kad būvēja ātri un daudz.
- Apskati sliktā laikā! Nekustamo īpašumu pirkšana un pārdošana notiek visos gadalaikos, tomēr visdrošāk īpašumu apskatīt nevis maija ābeļziedos vai vasaras pilnbriedā, bet vispelēcīgākajos laikapstākļos – agri pavasarī vai tad, kad kokiem lapas nobirušas, bet sniega vēl nav. Ja īpašums patiks šajā laikā, tad tas ir īstais, jo sliktāk jau vairs nebūs.
- Pārbaudi dokumentus! Diemžēl lauku īpašumiem bieži vien nav sakārtota dokumentācija, un cilvēks bez juridiskām zināšanām to var arī nesaprast. Drošāk ir pirkt īpašumu ar māklera starpniecību vai pakonsultēties ar nekustamo īpašumu jomā praktizējošu advokātu.
Materiāls publicēts 2018. gada žurnālā PĒRLE, nr.4.
