Vai vērts iesaistīties pensiju 3. līmenī?

Privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3. līmenis Latvijā sāka darboties 1998. gada jūlijā. Pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai – pašam vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem, lai nākotnē ar uzkrājumu papildinātu valsts izmaksāto pensiju.

Tomēr jāielāgo, ka pensiju 3. līmenī uzkrāto naudu neizmaksā valsts, pieskaitot to vecuma pensijai, bet gan nesaistīti izmaksā fonds, kurā nauda uzkrāta. Iemaksāt naudu 3. pensiju līmenī var no 18 gadu vecuma, bet maksimālais vecuma ierobežojums nav noteikts – teorētiski to var darīt arī tad, kad cilvēks jau ir pensijā, tā veidojot sev papildu uzkrājumu. 

 – Vai saņemt savu uzkrājumu var tikai tad, kad cilvēks pensionējas?  

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

 – Pensiju 3. līmeņa uzkrājuma izņemšanai nav tieša sakara ar valsts noteikto pensionēšanās vecumu un aiziešanu pensijā. Privātajos pensiju fondos uzkrāto kapitālu var saņemt, sākot no 55 gadu vecuma. 

 – Vai ir iespējas izņemt iemaksāto naudu ātrāk?

 – Pirms 55 gadiem to var saņemt tikai tad, ja cilvēkam noteikta 1. grupas invaliditāte (uz mūžu) vai ja viņš strādā profesijā, kas nosauktas MK noteikumos Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem, turklāt minimāli nepieciešamais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā kopumā ir vismaz 10 gadu.

Profesiju saraksts ir visai plašs: tie ir gan sociālajā jomā nodarbinātie, gan juridisko lietu vecākie speciālisti, gan kultūras un veselības jomā, gan ražošanā strādājošie. Piemēram, pensiju 3. līmenī uzkrāto naudu pamatizglītības, speciālās izglītības un vidējās izglītības pedagogi var izņemt jau 50 gadu vecumā, profesionāli sportisti – 45 gadu vecumā, bet baleta un cirka mākslinieki pat 38 gadu vecumā. 

 – Kas notiek, ja cilvēks nenodzīvo līdz laikam, kad var sākt saņemt savu pensiju 3. līmeņa uzkrājumu? 

 – Tad uzkrājumu manto. Ir divas iespējas – vai nu cilvēks savā pensiju fonda dalības līgumā ir norādījis labuma guvējus nāves gadījumā, vai, ja tas nav norādīts, uzkrājums tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Ieteicams norādīt mantiniekus jau līgumā, jo tad mantošanas process ir daudz efektīvāks un ātrāks, turklāt nav apstrīdams.

 – Katrs fonds piedāvā vairākus pensiju plānus. Kuru izvēlēties? 

 – Izvēles pamatā ir divi nosacījumi: plānotais uzkrāšanas laiks un spēja vai vēlme uzņemties risku. Ja uzkrāšanas laiks ir salīdzinoši ilgs, piemēram, 20 vai vairāk gadu, uzkrājumus labāk veidot aktīvā plānā – ar lielāku ieguldījumu īpatsvaru akcijās. Šādam plānam ir iespējamas īstermiņa svārstības, tomēr ilgtermiņā var būt sagaidāms augstāks ienesīgums.

Ja uzkrāšanas laiks ir īsāks, kā arī vēlme uzņemties ienesīguma svārstības ir mazāka, piemērotāks varētu būt konservatīvāks pensiju plāns ar lielāku ieguldījumu īpatsvaru obligācijās. 

 – Kā noteikt vēlamo regulāro iemaksu?

 – Vislabāk izmantot kādu rīku, piemēram, blog.swedbank.lv lapā, kas palīdz noteikt vēlamo iemaksu izvēlētajā pensiju plānā. Aprēķinu būtība ir noteikt vēlamo iemaksu atkarībā no tā, cik gadu ir līdz pensijas vecumam, un tagadējiem ienākumiem tā, lai pensijas apmērs (valsts + pensiju fondu) būtu 70% no ienākumiem pirms pensijas sasniegšanas. 

Cits vienkāršots aprēķinu piemērs ir vēlamā pensijas lieluma noteikšana: piemēram, 1000 eiro mēnesī.

Valsts pensija (1. un 2. līmenis) varētu nodrošināt ap pusi no tagadējās algas, ja no tās tiek maksāti pilni nodokļi. Tad jānosaka trūkstošā ikmēneša pensijas daļa, kas jāsakrāj pašam. Pieņemsim, ka trūkstošā daļa ir 500 eiro mēnesī, kas būtu jāsaņem 15 gadus (no 65 līdz 80 gadu vecumam).

Tas nozīmē, ka jāsakrāj 90 tūkstoši eiro. 40 gadu vecam cilvēkam šādas summas sakrāšanai ir 25 gadi.

Tātad ik mēnesi jāatliek aptuveni 300 eiro mēnesī, jo krāšanai būs izvēlēts konservatīvs veids.

Šķiet daudz, bet, ja krāt sāk jau agrāk un izvēlas aktīvāku krāšanas veidu, iemaksa var būt krietni mazāka.  

 – Vai ir garantija, ka cilvēks pensiju 3. līmeņa uzkrājuma beigās saņems vairāk naudas, nekā ieguldījis?

 – Pensiju plānu līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos (piemēram, obligācijās un akcijās), kuru ienesīgumu un cenu ietekmē dažādi notikumi pasaulē. Pensiju plānu ienesīgums nav garantēts, tas var svārstīties gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā, un uzkrātais kapitāls var būt lielāks vai mazāks nekā veiktās iemaksas, tomēr ilgtermiņā tiek sagaidīts pozitīvs ienesīgums.

Katrai jomai ir savi riski, tai skaitā arī ieguldījumiem.

To vērtības mēdz svārstīties dažādu faktoru dēļ – globālas krīzes, izaicinājumi kādā noteiktā biznesa jomā vai uzņēmumā. Tomēr krīzes ir pārejošas. Piemērs nav tālu jāmeklē: arī Covid-19 vīruss sabremzēja ekonomiku, finanšu tirgi pavasara lielās neziņas dēļ reaģēja izteikti negatīvi, tomēr dažu mēnešu laikā vērtības atguvās.

Būs arī citas krīzes, tomēr ekonomika pēc krīzēm atkopjas ar lielāku jaudu, kas ilgtermiņā vēsturiski ir ievērojami atalgojusi ieguldītājus un krājējus. Te būtiskākais ir krāšanai atvēlētais laiks un personīgā riska uztvere, kuru ir iespējas nomērīt ar dažādu testu palīdzību pie sava finanšu konsultanta vai bankā.

 – Vai jāsteidz mainīt pensiju plānu, ja tajā vērojamas negatīvas svārstības?

 – Svārstības ieguldījumu vērtībā ir tikpat ikdienišķas kā gaisa temperatūra diennaktī: pēc vēsākas nakts seko siltāka diena. Iemesls mainīt pensiju plānu būtu tad, ja ilgāku laiku nepatīk temperatūra gan dienā, gan naktī.

Svarīgi apzināties, ka negatīvas svārstības ir arī iespējas, ko fondu pārvaldnieki un ieguldītāji bieži izmanto, lai no lejupslīdes iegūtu vairāk finanšu tirgus kāpuma brīdī, līdzīgi kā atlaides veikalā – preces pieejamas par zemākām cenām.

Pensiju plāna maiņa jāapsver, ja plāns nav atbilstošs savai riska uztverei, tuvojas brīdis, kad līdzekļus plānots tērēt, vai kā citādi pensiju plāns nav pieņemams. 

Pensiju 3. līmenis un nodokļi

Ja iemaksas privātajā pensiju fondā maksā pats cilvēks, tad viņš var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu. Cilvēkam ir tiesības saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no summas, ko iemaksājis savā pensiju 3. līmenī un kas nepārsniedz 10% no kalendārā gada bruto darba samaksas.

Atklātie pensiju fondi Latvijā

Šobrīd Latvijā darbojas seši privātie pensiju fondi, no tiem pieci ir atklātie pensiju fondi un viens – slēgtais pensiju fonds. Atklātajos fondos par dalībniekiem var kļūt jebkurš cilvēks tieši vai ar darba devēja starpniecību, savukārt slēgtie paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem. 

• CBL atklātais pensiju fonds
• INVL atklātais pensiju fonds
• Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds
• SEB atklātais pensiju fonds
• Swedbank Atklātais Pensiju Fonds

Speciālista komentārs

• Ekonomiste Raita Karnīte: Jebkurš uzkrājums ir labs

Jebkuri uzkrājumi nebaltai dienai ir atbalstāmi. Ja cilvēkam ir lieka nauda, ko atlikt, to noteikti var darīt, paļaujoties, ka ieguldījums ir drošībā. Vienīgi jāatceras, ka ir uzmanīgi jāizlasa visi līguma noteikumi – gan tie, kas rakstīti ar lieliem, gan krietni mazākiem burtiem.

Lai cik labus nosacījumus piedāvā banka vai kāds cits uzkrājumu glabātājs, vispirms viņi padomās par sevi un tikai tad par pensionāru.

Nedomāju, ka ir vērts baidīties par to, kā pensiju 3. līmenim atlikto naudu ietekmēs finanšu svārstības. Jebkurš ieguldījums un uzkrājums savā ziņā ir risks – arī nekustamā īpašuma cenas te kāpj, te krīt. 

• Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs: Par pensiju jāsāk domāt laikus

Pensiju 3. līmenis ir nevis pašmērķis, bet finansiāli nodrošinātas vecumdienas. Ar pensiju ir līdzīgi kā ar ēšanu. Tā ir nepieciešama, turklāt pastāv vairāki veidi, kā baudīt maltīti dienu no dienas, – gatavot mājās, iegādāties veikalā, pasūtīt attālināti, baudīt kafejnīcā vai restorānā.

Līdzīgi ir dažādi veidi, kā sarūpēt vēlamo uzkrājumu pensijas laikam – būtiskākais, ka ir plāns, kā to izdarīt: visticamāk, tas nebūs tikai viens, bet vairāku veidu kombinācija. Piemēram, ja pensijai nepieciešams piekrāt 50 tūkstošus, tad šo summu varētu veidot kāds nekustamais īpašums, ko varēs realizēt, ieguldījumi, apdrošināšanas uzkrājumi un pensiju 3. līmeņa vai citi noguldījumi.

Tas, cik daudz līdzekļu dos kurš veids, atkarīgs no katra situācijas. Kamēr meklē savu ideālo pensiju uzkrājumu veidu un kombināciju, iespējams, labākais ir veidot uzkrājumu pensiju 3. līmenī, kas ir radīts tieši šim mērķim, nodrošinot gan nodokļu atvieglojumus, gan līdzekļu administrēšanu. Ja laika gaitā sapratīsi, ka labāk savu pensiju kapitālu veidot pašam, proti, meklēt īpašumus vai uzņēmumus, kuros ieguldīt, tad šis pārdomu laiks tiks apbalvots jau ar izveidotu zināmu uzkrājumu pensiju fondā. Būtiski ir neatlikt un negaidīt to īpašo brīdi, jo katra diena, kurā uzkrājums netiek veidots, būtiski samazina dzīves kvalitāti vecumdienās.