Rīga +9°C 
Brīžiem šķiet, ka tikai retais vēl audzē dārzeņus dobē – dārzos ir perfekti izveidoti virtuves dārzi un rindās salikti podi, bet balkonus rotā kastes. Pat siltumnīcās arvien biežāk parādās augstās kastes, spaiņi, maisi un podi…
Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte domā, ka šī tendence tik populāra kļuvusi tāpēc, ka, audzējot ierobežotā vietā, ir mazāk kreņķu ar ravēšanu, nepieciešams mazāks substrāta apjoms, turklāt augi podos un kastēs daudz ātrāk aug, agrāk sāk ziedēt un ražot, nekā audzējot dobēs. Ne tikai ērti, bet arī skaisti!
Taču ir daži knifi, kas jāzina, audzējot dārzeņus ierobežotā vietā. Lūk, atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem.
Vai visus dārzeņus vērts stādīt ierobežotā vietā?
Podos un kastēs var audzēt gandrīz visu. «Es pati balkonu kastēs audzēju ne tikai gurķus un tomātus, bet arī sīpolus, dilles, salātus, pupiņas, zemenes un mēnešzemenes. Taču kabačus audzēju dobēs, jo gan siltumnīcā, gan kastēs tie aizņem daudz vietas, savukārt podos prasa dzert vēl vairāk nekā gurķi, tāpēc ļoti intensīvi jālaista,» stāsta dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte.
Izvēloties dārzeņus audzēt podos, maisos vai augstajās kastēs, vispirms ir jāsaprot, kur tos varēs novietot. Ja podi atradīsies uz balkona, pie mājas sienas vai dārzā, vajadzīgas āra apstākļiem atbilstošas šķirnes. Ja paredzēts audzēt siltumnīcā, tad noteikti jāizvēlas šķirnes, kas paredzētas siltumnīcai. Var iegādāties stādus no dēstu audzētājiem, bet vēl var arī pagūt iesēt stādiem gurķus, melones, kabačus.
Ko podos, maisos vai kastēs var audzēt siltumnīcā?
«Gurķus un tomātus siltumnīcā audzēju kūdras renēs,» pieredzē dalās Mārīte Gailīte.
«Man tur ir arī pieci 10 litru spaiņi, kuros audzēju kartupeļus – siltumā tie izaug ātrāk, vienmēr ir pieskatīti, aplaistīti un pabaroti ar to pašu mēslošanas līdzekli, ko dodu tomātiem.
Saberu spainī kūdru līdz pusei, salieku sadīgušos kartupeļus, pārberu kūdru līdz spaiņa augšai, un tā tie tur aug… Pagājušajā gadā spaiņos audzēju arī batātes. Siltumnīcā man aug arī melones – katru gadu iestādu 5–6 dēstus.»
Kādu substrātu izvēlēties?
Vislabāk podus un augstās kastes pildīt ar kūdras substrātu. Kūdru ieteicams sajaukt ar perlītu, ņemot 2/3 kūdras un 1/3 perlīta. Var arī sajaukt pusi pret pusi, bet perlītu vairāk nekā pusi gan nevajadzētu. Perlīts vajadzīgs, lai nodrošinātu čaganāku augsni. Tiesa, augsne, kurai piejaukts perlīts, būs biežāk jālaista.
Cik lielā tilpumā audzēt?
Jo vairāk augsnes augam atvēlēts, jo labāk tas jutīsies. «Metru garā un aptuveni 15 cm dziļā balkona kastē, kurā ir ap 15 litriem substrāta, ērti jutīsies trīs gurķu stādi. Gurķus esmu mēģinājusi audzēt gan balkona kastēs, gan spaiņos, un mana pieredze liecina – balkona kastē tie izaug ātrāk, jo tur augsne labāk iesilst, toties spainī var ilgāk uzturēt mitrumu. Tāpēc, audzējot siltumnīcā, labāk izvēlēties spaini vai podu.
Gurķi īpaši slikti reaģē uz sausumu – ja tie ūdens trūkuma dēļ apvīst, bojā gan uzreiz neaiziet, taču var attīstīties tīklērces. Ieteicams jau laikus iegādāties augu aizsardzības līdzekļus, lai, ja būs nepieciešams, uzreiz varētu sākt apkarot kaitēkļus, apsmidzinot augus. Bet visdrošāk ir regulāri un pietiekami (bet ne par daudz!) tos laistīt.
Kā nodrošināt optimālo laistīšanu un mēslošanu?
Audzējot dārzeņus podos un augstajās kastēs, augsne izžūst ātrāk nekā dobēs, tāpēc regulāra laistīšana ir vēl jo svarīgāka. Ja zināms, ka kādu laiku būsi prom no mājām, jāsarunā kāds – kaimiņš, radinieks vai draugs –, kurš augus aplaistīs. Ja siltumnīcā podi stāv vienā rindā, labs risinājums ir ierīkot pilienveida laistīšanas sistēmu. Ja podi ir izvietoti dārzā kur nu kurš, tad gan neatliks nekas cits kā regulāri apstaigāt visus ar lejkannu.
«Sausā un saulainā laikā augi ir jālaista katru rītu!» piekodina Mārīte Gailīte.
«Zinu, ka daudzi laista vakaros, jo no rītiem nav laika. Bet, no augu viedokļa raugoties, labāk ir laistīt no rīta, jo pa īstam augs strādā no saullēkta līdz brīdim, kad tam kļūst par karstu un tas sāk mocīties, – tad augs ne tik daudz ēd, bet dzer un cenšas izdzīvot. Ja vakarā atnāksim to aplaistīt, augs gan atžirgs, bet uz nakti pāri palikušais mitrums podos, spaiņos, maisos vai kastēs var veicināt slimību attīstību. Visgrūtāk, manuprāt, ir izaudzēt arbūzus, kuriem laistīšana ir īpaši svarīga. Kamēr augļi piebriest, tiem vajag daudz ūdens, bet laikus ir jāapstājas ar lielo laistīšanu, jo tad arbūzi kļūs ūdeņaini.»
Dārzeņkopības eksperte iesaka dārzeņus mēslot katrā laistīšanas reizē – pat tad, ja laista katru dienu, jo augam nepieciešamas barības vielas, ko izmantot augšanai, attīstībai, ražai un lai varētu cīnīties un aizstāvēties pret slimībām un kaitēkļiem.
Optimālā deva – 1 grams mēslojuma uz 1 litru ūdens jeb 10 grami uz lejkannu (protams, iepriekš jāizpēta, cik liels tad īsti ir lejkannas tilpums, – daudzas lejkannas mūsdienās ir mazākas par desmit litriem). «Es pati augu mēslošanai lietoju sarkano Kristalonu,» stāsta Mārīte Gailīte. «Šķidrie mēslojumi ir labi, ja audzē dažus podus uz palodzes, taču bieži vien tajos barības vielu saturs ir trīs četras reizes zemāks nekā tajā pašā Kristalonā, un realitātē sanāk, ka mēslojam augus ar dārgu ūdeni.»
Sēt uzreiz podā vai audzēt dēstus?
Labāk stādīt dēstus. Sēklas, protams, sadīgs arī podos un augstajās kastēs, bet tas prasīs ilgāku laiku.
Mana pieredze
Vasarā gandrīz vispār nemēsloju
Elīna Egle, tavadarznica.lv saimniece: «Pa tiešo augstajās kastēs sēju vienīgi pētersīļus, dilles, redīsus, spinātus, zirņus. Arī puķuzirņus! Jo man patīk, ja starp ēdamajām lietām iekombinē arī kādu ziedošu augu, piemēram, kliņģerītes vai kumelītes. Visam pārējam augsnes kubos audzēju dēstus – tas man šķiet ērtākais, ātrākais un kompaktākais dēstu audzēšanas veids. Augsnes kubos – tomātus, papriku, arī sīpolus, savukārt gurķus, patisonus, kabačus un ķirbjus sēju podiņos un pēc tam pārstādu.
Man ir sešas kastes – 40 cm augstas, L formā, aptuveni 14 kvadrātmetru platībā. Augstajās dobēs man patīk daudzveidība, tāpēc, piemēram, salātus vienmēr cenšos izvēlēties dažādās krāsās un ar atšķirīgu lapu formu – man tur aug sarkanie lapu kāposti, Savojas kāposti, endīvijas un citi. Pagājušajā gadā man vienā kastē auga pupiņas, kumelītes, dilles, zemenes…
Un vienmēr man ir kāda sēklu paciņa pa rokai – ja kaut ko nogriežam, izraujam un apēdam, brīvajā vietā uzreiz iesēju kaut ko citu, lai nepaliktu tukši laukumi.
Šogad esmu iecerējusi augstajās dobēs sastādīt vairāk vasaras puķu, izmantojot režģus, atbalsta sienas vai obeliskus, lai augus paceltu. Ļaušos eksperimentiem un mākslinieciskām izpausmēm, lai dobes nebūtu garlaicīgas.
Sezonas sākumā augsni augstajās kastēs papildinu ar kūdru un labi satrūdējušu kompostu, dažkārt iestrādāju kādu granulēto organisko mēslojumu, piemēram, vistu mēslus. Audzējot augsnes kubos, izmantoju Kelpak – tas ir dabīgs jūras aļģu ekstrakts, kas palīdz dēstiem apsakņoties, savukārt Omex Bio-20 veicina stādu veselīgu attīstību.
Vasarā, jāatzīstas, esmu slinka uz mēslošanu… Vairāk gan laikam tie ir mani aizspriedumi, ka ēdamas lietas labāk mēslot mazāk.
Jā, raža varbūt nav ļoti liela, bet mūsu ģimenei pilnībā pietiek. Vienīgi tomātiem karstajā laikā dodu kalciju. Tā kā augstajās dobēs augi ātrāk izžūst, atkarībā no laikapstākļiem es laistu ik pa trim četrām dienām, bet katru dienu to noteikti nedaru. Savukārt siltumnīcā podiem man ir ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma. Tur 18–20 litru tilpuma podos audzēju gan tomātus (katrā podā lieku divus tomātu stādus), gan papriku, gan gurķus. Manuprāt, podos audzēt ir ērtāk – ja kāds augs sāk slimot, vienkārši iznesu to ārā.»
